Plānotajā pārstrādes rūpnīcā iedzīvotāji riepas pagaidām nodot nevarēs

Lai uzņēmums SIA «Eco Baltija vide» varētu īstenot izmaiņas B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā, janvāra vidū tas informēja par ieceri Tukumā, Rūpniecības ielā 5 un Dienvidu ielā 1, ierīkot riepu pārstrādes rūpnīcu.

Apjomu šobrīd nevar palielināt

Kā skaidroja vides projektu koordinatore Zane Rupenheite, šobrīd uzņēmums veic dalīti vākto atkritumu (izlietotā iepakojuma – papīra, kartona un plastmasas) pāršķirošanu līdz 1200 tonnām gadā, taču nākotnē tas iecerējis uzglabāt arī riepas: “Uzņēmums plāno īslaicīgi uzglabāt 8000 riepu; no tām 6000 riepu pārstrādās čipsos (5×5 cm lielos gabaliņos), lai tālāk nodotu reģenerācijai uzņēmumā «Cemex», ar kuru jau ir noslēgts sadarbības līgums un kas tos izmantos kurināmajam, bet atlikušās 2000 riepas ir plānots pārstrādāt granulās (1100 t) un kā otrreizējo izejvielu izmantot dažādu gumijas izstrādājumu ražošanā – pazīstamākie no tiem ir bērnu un sporta laukumu segumi. Vēl pārstrādes procesā tiks iegūtas 300 t metāla, ko nodos tālākajai pārstrādei, kā arī 200 t tekstila un citi atkritumi, kas būs izmantojami kā kurināmais. Kopumā mums ir atļauts uzņēmuma teritorijā uzglabāt 100 tonnu materiāla, lai neveidotos lieli uzkrājumi, taču mūsu iecere bija palielināt šo daudzumu līdz 300 tonnām, lai laikā, kad notiek riepu maiņa, varētu reaģēt uz tai brīdī pieaugošo apjomu, taču, kā norādījusi Ventspils reģionālā vides pārvalde, par uzglabāšanas apjomu palielināšanu varēs diskutēt tad, kad tiks izvērtēts, kā notiek riepu pārstrāde un aprite.”

Vērtētas ietekmes – putekļi un troksnis 

Informējot par plānoto riepu pārstrādi, Z. Rupenheite skaidroja, ka pārstrādes iekārtas plānots izvietot jūras konteineros – tajos būs gan smalcināšanas, gan otrreizējās pārstrādes iekārtas, kā arī gaisa attīrīšanas iekārta un filtri: “Ir izvērtēts, ka iespējamais putekļu daudzums, kas varētu nonākt vidē, kā to norādījuši ražotāji, ir 10 mikrogrami uz m³, kas ir ļoti labs rādītājs. Modelējot kopējo piesārņojuma apmēru, tas nepārsniegs 30% no gaisa kvalitātes normatīva. Otra ietekme ir troksnis – trokšņa aprēķins gan ir teorētisks, ņemot vērā ražotāja sniegto informāciju, tas nepārsniegs 55 decibelus. Uzņēmums ir apņēmies veikt trokšņa mērījumus un šobrīd izstrādā trokšņa pārvaldības plānu.” Vaicāta, kāpēc uzreiz nevar konteineru no iekšpuses nosiltināt, lai slāpētu troksni, Z. Rupenheite, skaidroja, ka tas varētu būs viens no papildu risinājumiem, ja trokšņa līmenis būs lielāks nekā ražotājs to ir paredzējis, bet vēl ir variants izvietot trokšņa slāpējošās barjeras, piemēram, vienu virs otra saliktus konteinerus – arī šāda iespēja tiks vērtēta. Tiesa gan, kā skaidroja uzņēmuma pārstāvis Valdis Mitenbergs, iekārta jau ir izmēģināta un pa ielu garāmbraucošs transports radījis lielāku troksni nekā tā, līdz ar to par troksni nav bažu.

Riepas ņems no atkritumu apsaimniekotāja un servisiem

Vēl interesējāmies, vai riepas ikviens varēs vest pa taisno uz uzņēmumu, taču, kā skaidroja Z. Rupenheite, šobrīd B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā nav plānota tāda darbība kā riepu pieņemšana, taču varot par to domāt: “Vispirms mums ir jārēķinās, ka atkritumu apsaimniekošana ir regulēta nozare, kurā ir noteikta kārtība, tāpēc mums ir plānota sadarbība ar atkritumu apsaimniekotāju «Piejūra», kur riepas gan pieņem par maksu, kā arī ar sadarbības partneriem, no kuriem viens ir Latvijas riepu apsaimniekošanas asociācija, kurā esam iekļāvušies. Tas, ka daudzviet autoservisi prasa maksu par riepu pieņemšanu, ir problēma, jo pareizi būtu, ka, nomainot riepas, vecās varētu atstāt maiņas punktā bez maksas – šo jautājumu valsts līmenī cenšamies risināt.”