Plāno lauzt līgumu ar koģeneratoru

20. maija Tukuma finanšu komitejas sēdē tika izskatīti 36 darba kārtības jautājumi, tai skaitā vairāki, kas prasīja ne vien ilgu izskatīšanas laiku, bet brīžiem arī izraisīja emocionālas diskusijas. Tas attiecās uz jautājumiem, piemēram, par 2020. gada kultūras projektu pirmās kārtas rezultātu apstiprināšanu, nevalstisko organizāciju telpu maksas līdzfinansēšanu, Tukuma novada pašvaldības iestādes «Tukuma novada dome» nolikuma apstiprināšanu, kā arī uz domes ieceri pirms termiņa izbeigt līgumu ar SIA «Tukums DH» – uzņēmumu, kura koģenerācijas režīmā saražoto siltumu jau no 2012. gada iepirka SIA «Tukuma siltums».       

Vēlas anulēt līgumu ar SIA «Tukums DH»

Kā sēdē deputātus informēja juriste Ilze Blanka, šī gada 30 aprīlī Tukuma novada dome bija saņēmusi SIA «Tukums DH» iesniegumu ar lūgumu uz nenoteiktu laiku apturēt 2014. gada 30. maijā ar Tukuma novada domi un SIA «Tukuma siltums» slēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi SIA «Tukuma siltums». Uzņēmums bijis skaidrojis, ka šāda lūguma iemesls ir uzsāktā tiesvedība, kurā iesaistīts SIA «Tukums DH» un kuras laikā jau no 2019. gada marta ir arestēti uzņēmuma konti Latvijas bankās – tas apgrūtina darbu un iespēju norēķināties ar izejvielu piegādātājiem.

Uz komitejas sēdi bija aicināts SIA «Tukums DH» valdes loceklis Jānis Tenbergs, kurš, kā nopratām, pirms tam nebija informēts par domes vēlmi lauzt līgumu par siltuma piegādi pirms termiņa (līguma beigu termiņš 2024. gada 1. jūnijs).

 Mainās vara, mainās prasības

Līguma laušanas iemesls, kā skaidroja deputāte Daiga Reča, saistīts ar to, ka uzņēmējam bija jāpilda līguma punkts, kas paredz nodrošināt finanšu garantiju atbilstoši 2012. un 2014. gadā noslēgtajiem līgumiem, taču šis punkts nav izpildīts, jo izsniegtās bankas garantijas termiņš beidzies jau 2017. gadā. J. Tenbergs atzina: viņš zinājis, ka garantija ir nepieciešama, un, slēdzot pirmo līgumu 2012. gadā, tā arī tikusi iesniegta – ar piecu gadu termiņu – līdz 2017. gadam. Uz D. Rečas iebildumu, ka 2014. gadā, pārslēdzot līgumu (Līgumu pārslēdza saistībā ar SIA «Tukums DH» darbības paplašināšanos. – Red.), būtu vajadzējis iesniegt jaunu garantiju, J. Tenbergs skaidroja, ka [toreizējais] domes izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis teicis, ka garantija esot tik niecīga, ka domei tā neesot vajadzīga: “Esmu tagad vaicājis bankai, lai man atsūta Tukuma novada domes vēstuli, uz kuras pamata šī garantija tika saņemta atpakaļ.”

Kā sēdē skaidroja pašvaldības vadītājs Normunds Rečs, iepazīstoties ar noslēgto līgumu un citiem dokumentiem, secināts, ka ir atrodama informācija par pirmo garantiju, kas zaudēja spēku, beidzoties 2012. gadā slēgtajam līgumam, bet ne par otro: “Pie 2014. gada līguma vajadzēja iesniegt jaunu garantiju, bet tāda nav atrodama. Turklāt mēs pat nevaram vērtēt jautājumu par līguma apturēšanu, jo tāda procedūra arī nav līgumā paredzēta.” J. Tenbergs iebilda, ka līgums paredz: to var grozīt, pusēm vienojoties. Bet N. Rečs skaidroja, ka tāds priekšlikums domē neesot saņemts, tāpēc arī neesot cita varianta kā līgumu izbeigt, jo bankas garantijas nav spēkā. J. Tenbergs skaidroja, – ja tas esot iemesls līguma izbeigšanai, tad no 1. jūnija viņš būtu gatavs atsākt kurināt, taču bankas garantiju nevarot iesniegt, jo Latvijas bankās uzņēmumam nav kontu, lai tik īsā termiņā šo garantiju apsolītu: “Bankas garantiju man atgrieza 2017. gadā, un tas ir pierādāms ar bankas izdrukām.” Uz. N. Reča iebildumu, ka tad jau 2017. gadā vajadzējis iesniegt jaunu garantiju, J. Tenbergs atkārtoti iebilda, ka tādas prasības par garantiju no domes puses neesot bijis un arī nekādu lēmumu par to viņš neesot saņēmis.

SIA «Tukuma siltums» valdes loceklis Gundars Kūla atzina, ka šī garantija bijusi 10 000 latu (14 228,72 eiro), kas tagad tiekot īpaši uzsvērta, bet kuru, trijām pusēm vienojoties, varētu likvidēt: “Tā neko neietekmē – tā nedod nekādu ieguvumu ne vienai, ne otrai pusi. Mēs gadā pārskaitām miljoniem eiro, līdz ar to šī garantija tiešām neko nenozīmē.” Uz D. Rečas iebildumu, ka deputāti nevar strādāt, neievērojot likumu un līgumus, G. Kūla atzina, ka līgumslēdzējpusēm ir iespēja vienoties un izsvītrot šādu punktu.”

Ja līgumu lauž, uzņēmuma darbība beidzas

Uz deputāta Sergeja Kovaļova jautājumu, ko SIA «Tukums DH» nozīmē līguma laušana, J. Tenbergs skaidroja, ka līguma laušana nozīmē darbības izbeigšanos, jo, ja nav iespējas pārdot siltumu, nav iespējas ražot elektrību. Vaicāts, cik cilvēki tiek nodarbināti, uzņēmuma valdes loceklis skaidroja, ka tiek nodarbināti deviņi cilvēki, kas, uzņēmumu slēdzot, paliktu bez darba. Savukārt uz deputāta Arta Jomerta jautājumu, kā darbu ietekmēs notiekošā tiesvedība – vai nevar būt tā, ka tiesa liek darbību izbeigt, J. Tenbergs skaidroja, ka tiesvedību ir grūti prognozēt, tāpēc viņš cer, ka jūnijā būs lēmums. Pats galvenais, lai pēc pirmās instances tiesas tiktu atbrīvoti konti un lai varētu turpināt darbu. Uz deputātes Agneses Ritenes jautājumu, vai siltuma ražošana bez OIK varētu atmaksāties, J. Tenbergs skaidroja, ka jā, turklāt – nemainot tarifu.” Uz A. Jomerta jautājumu domes juridiskās nodaļas vadītājai Leldei Bičušai – vai būtu iespējams slēgt trīspusējo vienošanos ar uzņēmumu par bankas garantijas izslēgšanu no līguma, lai to nevajadzētu slēgt un nezaudēt darba vietas, jo nekāda ieguvuma no tā nebūšot, L. Bičuša atzina – ja dome par to lemtu un trīs puses vienotos, tad līgumā varētu veikt izmaiņas. Taču, kā tam iebilda N. Rečs, lemjot par šo jautājumu finanšu komitejā, vadījušies no tā līguma un dokumentiem, kas ir domes rīcībā. Atklāts vien esot jautājums, kādēļ tik ilgi neviens nebija pamanījis, ka nav šis garantijas?! Turklāt neesot iespējams grozīt līgumu tikai tāpēc, ka viena amatpersona kaut ko teikusi vai lēmusi.

Vairāk lasiet piektdienas, 22. maija, laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

  1. Šī jau ir konkrēta kaitniecība. No vienas puses, jo vairāk jaunā vadība “strādā”, jo vairāk sū.. vāra, jo vairāk vāra, jo vieglāk Valsts kontrolei būs ietupināt, no otras puses, cieš Tukuma novada iedzīvotāji un Tukuma vārds kopumā.

  2. Pilnigas mulkibas ,Tukums DH jau vismaz mēnesī pats nestrādā jo ir vairāki tiesu procesi !!! un vai viņi ir vai nav iedzivotajiem nekas nemainas ,cieš tikai personigie maki,kurus iedzivotaji ar uzviju jau ir piepildijuši

  3. Kur tu te kaitniecību saskati tirliņ ?? Pēc šā sanāk, ka ar kaitniecību Rudovskis ir nodarbojies, kā vispār var vienbalsīgi pieņemt tādus lēmumus – un kas tā par smieklīgu garantiju – izskatās, ka tīrā formalitāte vnk lai būtu! Vēl noilguma nav – par šo vajadzētu sodīt atbildīgos. OIK afēristi arī Tukumā!!!

    1. atceries savu skaļo bļaušanu nākamajā apkures sezonā, kad visi smaidot maksāsim dārgāk

  4. Vai Tukuma novada pašvaldības domes vadība var garantēt, ka, laužot esošo līgumu ar SIA “Tukums DH”, siltumenerģijas tarifi Tukuma pilsētā paliks nemainīgi vai samazināsies?

    Varu tikai atgādināt kādi ir siltumenerģijas tarifi Latvijas pilsētās
    2019/2020.g. apkures sezonā:

    Siguldā, kur siltumapgādi nodrošina SIA “Wesemann-Sigulda”, siltumenerģijas tarifs ir 60,92 eiro par MWh.
    Cēsis, kurā SIA “Cēsu siltumtīkli” tarifs ir 60,58 eiro par MWh,
    Valmierā, kur siltumapgādes pakalpojumu nodrošina SIA “Valmieras ūdens”, tarifs ir 58,06 eiro par MWh.
    Talsos, kur pakalpojumu nodrošina SIA “Talsu bio-enerģija”, šajā apkures sezonā par siltumenerģiju jāmaksā 57,90 eiro par MWh.
    Saldus iedzīvotājiem par vienu MWh jāmaksā 56,86 eiro, un pilsētā siltumapgādi nodrošina SIA “Saldus siltums”.
    Salaspilī, kur šo pakalpojumu nodrošina SIA “Salaspils siltums”, tarifs ir 55,24 eiro par MWh.
    Liepājā siltumenerģiju nodrošina SIA “Liepājas enerģija”, un tur par vienu MWh jāmaksā 54,95 eiro, Ventspilī, kur siltumenerģijas pakalpojumu sniedz SIA “Venstpils siltums”, šajā sezonā tarifs ir 54,90 eiro par MWh.
    Jūrmalas iedzīvotājiem par siltumenerģiju jāmaksā 54,61 eiro par MWh, un tur pakalpojumu nodrošina SIA “Jūrmalas siltums”.
    Jelgavā, kur siltumenerģijas pakalpojumu nodrošina SIA “Fortum Jelgava”, par vienu MWh jāmaksā 54,28 eiro.
    Jēkabpilī, cena – 54,22 eiro par MWh – ī, kur siltumapgādi nodrošina SIA “Jēkabpils siltums”.
    Bauskā siltumenerģijas pakalpojumu nodrošina SIA “Bauskas siltums”, un tur iedzīvotājiem par vienu MWh jāmaksā 53,22 eiro,
    Rēzeknē, kur pakalpojumu sniedz SIA “Rēzeknes siltumtīkli”, tarifs ir 52,14 eiro par MWh.
    Rīgā, kur siltumapgādi nodrošina AS “Rīgas siltums”, siltumenerģijas tarifs ir 51,90 eiro par MWh.
    Tukumā, kur pakalpojumu nodrošina SIA “Tukuma siltums”, kura noteiktais pakalpojuma tarifs ir 51,37 eiro par MWh.
    Kuldīgā, kur siltumenerģiju piegādā SIA “Kuldīgas siltums”, tarifs ir 49,80 eiro par MWh.
    Olainē, kur siltumenerģiju nodrošina SIA “Olaines ūdens un siltums”, tarifs ir 46,45 eiro par MWh,
    Dobelē, kur pakalpojumu sniedz SIA “Dobeles enerģija”, tarifs ir 45,01 eiro par MWh.
    Daugavpilī, kur SIA “Daugavpils siltumtīkli” siltumenerģiju piegādā par 44,59 eiro par MWh.

    p.s. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati.

    1. Un jega parkopet visparzinamu info karš ko mūsu valsti var garantet!! viss mainas nepartraukti, kurinama cenas ,elektribas cenas tut.

  5. Pēdējais rēķins bij labs…ziemā tik daudz nemaksāja cik pēdējā mēnesī paspēja noslaukt…

  6. Atver dzīvokļa durvis un tur jau ir silts, nav pašam jākurina, nav jāgādā malka, nav jāskalda, nav pelni jāizvāc, nav vajadzīgs malkasšķūnis, nav jātīra skurstenis. Par ērtībām ir jāmaksā, tik daudz jau nu vajadzēja saprast nevis gaudot.
    Tieši tāpēc man ir pilnīgi vienalga, cik jāmaksā tiem izlutinātajiem slaistiem, kuru visu saņem gatavu uz paplātes.

  7. Redziet, vienkārša matemātika, TSiltums vārijās uz Tukums DH rēķina, un ne maz! Nebūs Tukums DH, ko iegūs tauta? Pirmkārt pamestu celtni, jo nevienam nevajadzēs to! Otrkārt, mazināsies TSiltuma peļņa, tātad to nemainīgu, lai pabarotu visus tur strādājošos (Tukums DH tikai 9, cik ir tur? ) un gūtu peļņu, nāksies pacelt tarifu! Urrā!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *