22. maijā represēto Tukuma un rajona iedzīvotāju piemiņas vietā pie Tukums II dzelzceļa stacijas SIA «Gartens» uzsāka priekšdarbus, lai varētu ierīkot vārtus. Tas ir viens no pēdējiem darbiem, kas šai vietā jādara, lai 14. jūnijā – represēto piemiņas dienā, to varētu atklāt. Vēl arī jāuzsēj zāle, šis tas jānovāc un jāsakārto.
Kā pārliecinājāmies, šai vietā izdarīts daudz – teritorija paplašināta, izveidoti celiņi ar akmentiņu segumu, krūmi un koki sastādīti, soliņi un atkritumu urnas saliktas. Tāpat kā kādreiz, piemiņas vietas centrā ir akmens, kas tagad izskatās kā novietots uz paaugstinājuma. Savukārt tā malās saliktas plāksnītes ar 1941. un 1949. gada represēto cilvēku vārdiem un uzvārdiem.
Kad vaicājām, kāpēc pie akmens nevar pieiet no centrālās puses, bet tas jādara no aizmugures, M. Fogele skaidroja, ka tas tā domāts, lai piemiņas vietu uztvertu kā vienu veselu. Patiesībā gan tādas aizmugures nemaz neesot, jo plāksnītes saliktas apļa formā un arī akmens vienlīdz labi izskatās no dažādiem skata punktiem. Turklāt domāts arī, ka puķes cilvēki uzliks pie tās plāksnītes, kurā minēts kāda tuvinieka vai pazīstama cilvēka uzvārds.
Interesējāmies, vai šajā vietā vēl kaut ko darīs, ainavu arhitekte stāstīja, ka labiekārtos teritoriju starp kokiem, tur arī nozāģēs nokaltušās un ugunsgrēkā sadegušās priedes, savāks zarus utt. Dzelzceļnieki savas būdas esot savākuši uzreiz, tiklīdz viņiem tas ticis palūgts.
Pēc pastaigas pa laukumā sabērtajiem akmentiņiem pamanījām, ka uz apaviem palikuši balti nospiedumi. M. Fogele teica, ka lietū akmentiņi noskalošoties, turklāt tie vēl tikšot pieblietēti, lai kājas tajos negrimst iekšā.
Tiešām paldies!