Piektdien, 17. decembrī, Tukuma novada domē notika saruna par lidlauka attīstību. Sarunā piedalījās SIA «Tukuma airport» direktors Sergejs Sohnenko un izpilddirektore Oksana Sergeja, Tukuma novada domes izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis, attīstības nodaļas vadītāja Anita Šēlunda, galvenā arhitekte Iveta Vistapole un citi speciālisti, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas pārstāvji. Bija aicināti arī iedzīvotāji, taču tā kā saruna notika darba dienā, turklāt tik agri – 11.00, īpaši daudz interesentu nebija.
Jāteic, ka jau sarunas sākumā radās problēmas. Problēmas ar sanāksmes valodu – SIA «Tukums airport» direktors runāja tikai krieviski, par ko atvainojās, tomēr iedzīvotāji prasīja, lai dome nodrošinātu viņa stāstījuma tulkojumu, ko pēc nelielas saminstināšanās uzņēmās viņa kolēģe, bet pēc tam Tūrisma informācijas centra vadītāja Ingrīda Smuškova.
Vairāk nekā divas stundas garās diskusijas bija asas un skaļas. Lielākos pārmetumus saņēma Tukuma dome par to, ka tā nav nostājusies iedzīvotāju pusē, bet gan aizstāvējusi uzņēmēja interesēs, kura maksātie nodokļi turklāt Tukuma novada kasē nemaz neienāk – lidlauks atrodas Engures novada teritorijā, taču lidojumi notiek virs Tukuma…
Desmit gadu projekts
Sarunas sākumā domes izpilddirektors informēja, ka līdz šim dome piekritusi lidojumiem ar lidmašīnām, kuras nav smagākas par 5 700 kg un kuras lido laikā no 8.00 līdz 20.00. Tā kā lidlauks izteicis vēlmi attīstīties un pastāstīt par saviem plāniem, organizēta šī sanāksme.
S. Sohnenko stāstīja, ka augustā pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, ka Tukuma lidlauks kā stratēģiska transporta vienība tiek iekļauts starptautisko lidlauku programmā: "Šī programma paredz, ka divu trīs gadu laikā Tukumā tiks izveidots starptautisks lidlauks – kā rezerve Rīgas lidostai. Gan «Tukums airport» kā privāta kompānija, gan valsts uzņēmums «Latvijas gaisa satiksme» ieguldījis lielus līdzekļus lidlauka attīstībā, tostarp pasažieru termināla izveidē. Tādējādi tas varēs vienlaikus apkalpot četras BOEING 737 markas pasažieru lidmašīnas, vienlaikus uzņemot pasažieru zālē ap 500 cilvēku. Šis projekts 50% apmērā jau ir realizēts. Patlaban lidlaukā uzstādīta moderna un Eiropas Savienības prasībām atbilstoša navigācijas iekārta gaisa satiksmes vadīšanai, uzstādītas gaismas signāliekārtas un precīzas nosēšanas iekārtas. Visus lidojumus gan lidlauka iekšienē, gan gaisa satiksmē pilnībā kontrolē «Latvijas gaisa satiksme» un dispečers Rīgā. Visi lidojumi notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem un tiek stingri kontrolēti. Katru gadu lidlaukam atjauno sertifikāciju, turklāt visi gaisa kuģi, kas lido Latvijas teritorijā Tukuma lidlaukā, tiek sertificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem attiecībā uz troksni un citiem tehniskajiem parametriem." S. Sohnenko skaidroja, ka Tukuma lidlauks būs tikai civilas aviācijas lidlauks…
"Kāds labums no lidlauka?"
S. Sohnenko, atbildot uz šo paša uzdoto jautājumu, skaidroja, ka lidlauks automātiski "nes līdzi" biznesa attīstību tā apkārtnē: "To apliecina, piemēram, Rīgas lidosta, kurā piecu gadu laikā pasažieru skaits palielinājies divas reizes, līdz ar to audzis arī pakalpojumu apjoms. Un šobrīd Rīgas lidosta ir ieinteresēta, lai «Rynair» lidotu uz Tukumu – viņi ir gatavi dalīties biznesā. Automātiski sekotu tūrisma attīstība, viesnīcu bizness, kafejnīcas, transporta infrastruktūra, ceļi. Latvijā šis ir otrs lidlauks ar 2,5 km garu un 45 m platu skrejceļu, kas var pieņemt tādas pašas lidmašīnas kā Rīgas lidosta. Tas nozīmē, ka mēs privātā kārtā varam uzņemt delegācijas no jebkuras pasaules valsts. Esam īstenojuši drošības pasākumus gan lidojumu nodrošināšanai, gan pasažieru apkalpošanā, izveidoti drošības un ugunsdrošības dienesti. Turklāt šodienas lidojumi notiek atbilstoši Latvijas valsts likumiem par gaisa telpas izmantošanu, turklāt, tiklīdz Tukuma lidlauks sertificēts, gaisa telpa virs lidlauka un 15 km rādiusā tiek kontrolēta. Patlaban «Latvijas gaisa satiksme» izstrādā nolaišanās un pacelšanās shēmas, lai gaisa kuģi iespējami mazāk izmantotu gaisa telpu virs apdzīvotām vietām. Kad tās tikšot apstiprinātas, tām būs likumu spēks arī citu valstu gaisa kuģiem un ar tām varēs iepazīties visā pasaulē." S. Sohnenko skaidroja, ka Tukuma lidlauks plāno divu trīs gadu laikā izveidot termināli kravu apkalpošanai, jo esot šāds pieprasījums.
Par troksni lūgs iesniegt skaidrojumu
Galvenā arhitekte I. Vistapole informēja, ka lūgusi lidlaukam iesniegt datus par trokšņu līmeni. S. Sohnenko stāstīja, ka šādi pētījumi jāsniedz, ja ir vairāk nekā 6000 nolaišanās un pacelšanās operāciju gadā; patlaban šādus pētījumus nepasūtot pat Rīgas lidosta, jo tie ir ļoti dārgi. Turklāt visi gaisa kuģi atbilstot Eiropas Savienības trokšņu nosacījumiem. I. Vistapole gan atzina, ka būtu svarīgs šāds slēdziens, lai izvērtētu, kāds trokšņu līmenis konkrētajā vietā varētu būt. Ja kādā vietā tas pārsniegtu normatīvu, vajadzētu vienoties par kompensācijas mehānismiem…
Jāteic, jau 2006. gada nogalē Civilās Aviācijas aģentūra bija norādījusi, ka apdzīvotās teritorijas plānojumā jāņem vērā iespējamā aviācijas kaitīgā ietekme uz personu veselību no trokšņu un izplūdes gāzu viedokļa, kas atkarīga no plānotās lidojumu regularitātes un gaisa kuģu tipiem. Vaicājot, vai tas ticis ņemts vērā, domes izpilddirektors teica, ka šobrīd neesot runas par teritorijas plānojumu – tas esot atvērts, un visi nosacījumi tikšot ņemti vērā. Te nu jāvaicā, kā dome to domā izdarīt, ja lidlauka pārstāvis skaidri un gaiši teica, ka tādi pētījumi netiek veikti?!…
Iedzīvotāji ar situāciju nemierā
Tukumnieks un arī uzņēmējs Ainars Poga atzina, ka ļoti labi varot saprast uzņēmēju, kas rūpējas par savām interesēm un centies iedzīvotājus par to visu informēt. Tāpat neesot jēgas diskutēt par to, ka bizness jāattīsta un ka tas tikai stiprinās valsti – par to neesot šaubu, tikai – ne uz vienas pašvaldības iedzīvotāju rēķina… Un te viņš gribētos zināt, kādas intereses šobrīd pārstāvot Tukuma novada dome: "Ja tās ir arī pilsētas intereses, tad – par kādu cenu? Ja tā ir kāda privāta interese, tad kuram un kas tika samaksāts? Ja atpērkat īpašumus – labi, biznesa attīstības labā mēs pārcelsimies. Jūs te runājat par plāniem, iecerēm un lielajām lidmašīnām, bet realitātē vienu dienu virs manas mājas 50 metru augstumā lidoja liela lidmašīna, nemaz nerunājot par mazajām, kas virs pilsētas taisa akrobātiskos trikus! Jūs te runājat par trokšņu līmeņiem un visu ko citu, bet tas ir uz papīra…"
M. Rudaus-Rudovskis skaidroja, ka iedzīvotāji var droši nākt nākamajā ceturtdienā uz domes sēdi un uzdot jautājumus domes deputātiem, kuriem jāpieņem konceptuāls lēmums par to, kā tālāk šo jautājumu virzīt. Uz A. Pogas jautājumu, vai deputāti varēšot teikt, ka viņus sabiedriskā doma neinteresē, ja reiz uz šo sanāksmi neviens deputāts neesot atnācis, izpilddirektors teica, ka deputāti tā varēšot teikt. Izpilddirektors gan arī A. Pogam vaicāja, kurā gadā viņš iegādājies savu māju; labi taču zinājis, ka tā atrodas lidmašīnu pacelšanās joslā… Šāds pārmetums gan tika izteikts arī citiem iedzīvotājiem, kas savas mājas cēluši daudz agrāk.
Lēmumi palikuši gaisā karājoties
Skaidrības labad jāsaka, ka par visiem šiem jautājumiem runāts – jau 2007. gada 23. janvārī domes būvvaldes sēdē tika teikts, ka lidlaukā paredzēti tikai mazās aviācijas lidojumi. Tas nostiprināts arī ar domes lēmumu 25. janvārī. Tā paša gada 8. februārī iedzīvotāju sapulcē kultūras namā «Tukuma airport» pārstāvis solīja, ka pirms katra nākamā posma – tātad nakts lidojumiem, kravas gaisa kuģi lidojumiem – ar domi runās, tā ka tā nebūšot, ka vienubrīd lido mazās, bet jau nākamajā – lielās lidmašīnas. Savukārt Civilās Aviācijas aģentūras pārstāvis R. Bisenieks atzina, ka vienīgā iespēja, kā dome savus iedzīvotājus varot aizstāvēt, esot sabiedriskā apspriešana…
Šajā sanāksmē, atbildot uz šiem – «NTZ» 2007. gada publikācijās – izteiktajiem viedokļiem, domes izpilddirektors teica, ka arī šo tikšanos varot saukt par sabiedrisko apspriešanu. Tiesa gan ne sludinājuma laikrakstā, ne domes mājas lapā par to, ka tiek izsludināta sabiedriskā apspriešana un ka šīs apspriešanas ietvaros jārīko tikšanās ar iedzīvotājiem, nav bijis.
Skaidrību šajā jautājumā viesa S. Sohnenko, izskaidrojot, ka tāda dalījuma – lidlauks mazajām un lielajām lidmašīnām – nemaz nepastāvot. Pat tāda dalījuma – tādu mazo lidmašīnas – neesot: "Ja lidlauks sertificēts, tad dalījums esot tāds: vispārīgās kārtības aviācija un komercaviācija (komercreisi, kravas un pasažieru reisi); Tukuma lidlauks sertificēts vispārīgās nozīmes aviācijai."
Diskusijā jau pēc sanāksmes interesējāmies, ja reiz šobrīd kravas lidojumi neesot atļauti, kāpēc tādi tomēr notiek? Lai arī sākotnēji tas tika noliegts, kad pieminējām konkrētu datumu – 13. novembrī, kad transporta lidmašīna pārbaidīja daudzus tukumniekus, saņēmām apstiprinājumu, ka tāds fakts bijis. S. Sohnenko gan skaidroja, ka lidojumi virs apdzīvotām vietām nevarot būt zemāki par 300 metriem; ja kāds lidotājs to neievēro, tas esot pārkāpums. Ja tā notiekot, esot jāziņo «Tukums airport»…
***
Tātad atkal – viss domes deputātu rokās, kam par šo jautājumu jālemj tieši pirms Ziemassvētkiem, 23. decembrim.
ko jūs varat tur perties pa to lidlauku ko jūs tur nematies tad kad gaja pari kar lidmašinas neviens neko nebļāva ka kādam traucē un utt.,bet te viens uzņēmejs uzņēmies attīstīt lidlauku beidzot visiem pekšņi tas nepatik un nau apmierinati ar to!besi ara pat tas.
ko jūs gribas tā lielā plantācija vienkarši aizaug ar nezalem un kokiem?
Tumsoņi tie, kas bļauj. Kā tad viņi iedomājas pilsētas un valsts attīstību, ja neko nedrīkst darīt? Manuprāt, dzelzceļš pilsētai pa vidu ir vismaz desmit reižu lielāks traucēklis iedzīvotāju mieram (konkrēti es, pat pilsētas nomalē dzīvojot, naktī dzirdu vilcienu) un drošībai. Daudz biežāk kā aviokatastrofas, notiek vilcienu avārijas…..
Mēs neesam tumsoņas un mēs neiestājamies pret lidlauka attīstību, bet mēs iestājamies par to, lai tiktu mainīta skrejceļa trajektorija (labi abzinoties tā izmaksas). Mēs iestājamies, lai netiktu veiktu kravas pārvadājumi un lidojumi cauru diennakti. Lai būtu vieglāk izprast situāciju, kā mēs Durbes iedzīvotāji jūtamies, tad iedomājaties, ka pie Jūsu īpašuma tiek uzbūvēta dāņu cūku ferma. Cik darba vietas tiek ieveidotas un kāda ir pievienotā vērtība? Iegādājoties īpašumu Durbē, tika noskaidrots lidlauka attīstības plāns un tā darbība. Šis lidlauks tika paredzēts sporta un privāto lidmašīnu vajadzībām un tas pie patreizējā skrejceļa izvietojuma ir pieņemami. Bet nav pieņemami, ka lido 50m augstumā pāri mūsu galvām lielās lidmašīnas, testa laikā to jau izbaudījām un skaņa bija vājprātīga! Jautājums ir lidlauka uzņēmējiem, vai viņi kompensēs mana īpašuma vērtības bojāšanu? Vai Tukuma pilsētai ir izdevīgi, ka trešā daļa iedzīvotāju pārvācās dzīvot uz citām pilsētām un nemaksā Tukuma pilsētai nodokļus? Jautājums Tukuma domei kādu pilsētu redz nākotnē Tukuma dome, konfortablu iedzīvotājiem vai industriālu pilsētu? Tāpat ir baigais naivums, ja mēs iedomājamies, ka pasažieri, kuri izkāpj no Rynair brauks uz Tukumu, viņi pa tiešo dosies uz Rīgu. Skumji, ka mana bals vēlēšanās tika nodota par šo domes sasaukumu, jo izrādās, ka biznesa plāni ir svarīgāki, nekā pilsētas iedzīvotāji.
Apgalvojums, ka padomlaikos neviens neko neteica un lidmašīnas lidoja pāri pilsētai vairs neiztur kritiku, šodien ir cita situācija un citas vērtības.
Es atbalstu lidlauka attīstību, domāju tas gan būtu ieguvums visai apkārtnei, ja Ryanairs no Rīgas pārnāktu uz Tukumu. Jā, daudzi Ryanair pasažieri patiesi dosies uz Rīgu, bet daudzi arī paliks Tukumā. Paskatieties, kas notiek pie citām mazām lidostām, kur Ryanairs lido. Ļaudis ļoti bieži lido ar pārsēšanos, līdz ar to dažas stundas vai viena diena vai nakts jāpavada tuvējā apkārtnē, internetā tik daudz diskusiju, kur ļaudis jautā, ko varētu darīt tās vai citas lidostas tuvējā apkārtnē, bet Tukums ir skaista pilsēta, kur vienam ārzemniekam paklejot, ieiet kādā kafejnīcā, nopirkt kādu suvenīru, tuvējā apkārtnē iespējas attīstīt naktsmāju biznesu, gan zemnieku sētās, gan pilsētas viesnīcās. Es domāju tas radītu daudzas iespējas attīstīties citiem maziem un ne tik maziem uzņēmējiem tūrisma jomā. Ja tik mēs paši to prastu izmantot…
Un nemaz tik ļoti pa naktīm tās lidmašīnas necenšas lidot, pat Rīgas lidosta pa nakti tukša. Tad jau vilcienu satiksmi ar vajadzētu ierobežot, un skaņu līmeņus mērīt.
Saki, padomju reaktīvie bija tīkamāki vai īpašumu pirki ar kompensācijas nodomu?
Pareizi balsoji kā par krieviem, tā par jedzinstvo, kaut gan drīzāk par zaļajiem, tagad tikai lišķo un liekuļo.
Es par Zīgeristu.
Lidlaukam jābūt, kaut vai priekš NATO. Neaizmirsti, ka tava ‘Durbes īpašuma cena jau ir bezvērtē dēļ krievu laikā no kodolgalviņu uzglabāšanas vietas.