Pagājušais skolu dzīvē bija lielais pārmaiņu gads – gan finansējuma, gan pašu skolu skaita samazinājuma dēļ. Tukuma novadā tika reorganizētas trīs izglītības iestādes – slēgta Zentenes pamatskola un Lestenes pamatskola un reorganizēta Jaunsātu pamatskola. 2009. gada augustā, izdarot šīs izmaiņas, novada dome solīja, ka 2009./1010. mācību gadā vairāk skolu neslēgs, taču 2010. gada sākumā vēlreiz situāciju izglītībā vērtēs. Nu tas brīdis pienācis.
Skolu darbu pārbauda
Kā uzzinājām Izglītības pārvaldē, šonedēļ ar viesošanos Praviņu pamatskolā šis darbs uzsākts, bet nākamajā nedēļā turpināsies Sēmes pamatskolā. Šo skolu vecāki pērnā gada augustā piekrita, ka viņu bērni mācīsies apvienotajās klasēs, jo valsts samazinātā finansējuma dēļ, ja negribēja skolu slēgt, savādāk mācību procesu organizēt nevarēja.
Tukuma novada Izglītības pārvaldes (IP) vadītāja Velta Lekse stāstīja – jau tagad tiek domāts par to, kā izglītības iestādes strādās 2010./2011. mācību gadā:
"Sākam šo procesu laikus, lai skolēni un viņu vecāki netiktu nolikti fakta priekšā pirms jaunā mācību gada. Iespējamās pārmaiņas varētu attiekties uz Tukuma 3. vidusskolu, kuras pārveidošanai par pamatskolu esam lūguši saskaņojumu Izglītības un zinātnes ministrijai. Par pamatskolu plānots pārveidot arī Džūkstes vidusskolu, kurā, izņemot tagadējo 12. klasi, nav citu vidusskolas klašu. Pārmaiņas skars arī Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolu, kurā vairs nebūs 5. un 6. klases un mācības sāksies no 7. klases. Pamatojums – 5. un 6. klašu bērniem jāmācās vispārizglītojošajā skolā.
Atklāts jautājums ir par Praviņu un Sēmes pamatskolu, kur šajā mācību gadā ir apvienotās klases. Viesojoties šajās skolās, mēs meklēsim atbildi uz vairākiem jautājumiem: vai nākotnē tās ir jāreorganizē, vai nav; tāpat jāzina, vai ar valsts mērķdotāciju un nelielu skolēnu skaitu mācību process vispār var notikt; vai ir mācību kvalitāte. Šajā darbā iesaistās metodisko apvienību vadītāji, kuri skatīsies stundas apvienotajās klasēs, lai objektīvi novērtētu mācību darbu. Kad būs rezultāti, ar tiem iepazīstināsim novada vadību. Šī pārbaudes mērķis nav aizslēgt skolas, bet gan noskaidrot, kāda ir reālā situācija."
Otrajā pusgadā – elpot vieglāk
Interesējāmies, vai finansējuma palielinājums otrajā pusgadā ļāvis arī šīm skolām uzelpot, V. Lekse stāstīja, ka finansējuma princips – nauda seko skolēnam – saglabājas. Lielākā problēma ir ar esošo finansējumu izdarīt to, ko visu laikus valsts deklarē – lai mazie bērni laukos varētu mācīties iespējami tuvāk savai dzīvesvietai. Ar esošo finansējumu sākumskolām 0,75 (koeficients normētā skolēnu skaita aprēķināšanai – to reizina ar skolēnu skaitu, iegūst finansējuma summu rakstos) to nevar izdarīt. Reāli tieši sākumskolās ir vislielākais skolēnu skaits, bet vismazākais koeficients (pamatskolām koeficients ir 1, vidusskolām ir 1,25, korekcijas programmai sākumskolām – 1,45). IP galvenā ekonomiste Ilze Neimane stāstīja, abās minētajās skolas šajā pusgadā tiek apmaksātas arī audzināšanas, konsultāciju, pagarinātās dienas grupas stundas, burtnīcu labošana, ko pirmajā pusgadā neapmaksāja. Sēmes pamatskolai finansējuma pieaugums papildu programmas dēļ ļauj pamatpriekšmetus apvienotajās klasēs mācīt atsevišķi.