Paraksta līgumu par vērienīgu projektu Durbes pilī

29. martā Durbes pilī Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Armands Eberhards parakstīja līgumu par projekta «Mūsdienīgs muzejs un reģionāls restaurācijas centrs Durbes pils kompleksā Tukumā» īstenošanu.

29. martā Durbes pilī Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Armands Eberhards parakstīja līgumu par projekta «Mūsdienīgs muzejs un reģionāls restaurācijas centrs Durbes pils kompleksā Tukumā» īstenošanu.

Tādējādi Durbes pils iegūs vienu no tās kompleksa iztrūkstošajām ēkām, kura taps tās vēsturiskajā vietā. Tajā būs gan krājuma glabātava, izstāžu zāle un telpas muzeja darbiniekiem. Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs stāstīja, ka tas ir ļoti apjomīgs projekts ne vien Tukuma muzejam, bet visam Tukuma novadam, par ko politiķiem nācies daudz diskutēt – īstenot to vai ne; vajadzējis apzināties, ka tas prasīs ne vien prāvus ieguldījumus celtniecībā, bet arī ēkas tālākajā uzturēšanā. Tomēr, domājot par nākotni, pašvaldība saredzējusi šī projekta ieguvumu. To, ka šis projekts atbilst devīzei – domāt par ieguldījumu mūsu nākotnei, kādu finansējuma ieguldījumam Latvijā uzstādījis Eiropas reģionālās attīstības fonds, atzina arī CFLA direktors A. Eberhards. Viņš teica, ka, finansējot kultūrvēsturisku pieminekļu atjaunošanu, tiek domāts arī par ekonomisko attīstību: "Un mūsu spēkos ir nodrošināt, lai šajā projektā ieguldītu ne vien Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļus, bet arī lai atgūtu līdzekļu atmaksu no Eiropas Komisijas. Profesionalitāte un iepriekšējā pieredze ir tā garantija, kas ļaus virzīties uz priekšu."
Kā atzina Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, Tukuma muzejam šis ir ļoti nozīmīgs līgums, kas pieņemts muzeja 75. dzimšanas dienas gadā: "80. gados muzeja priekšmeti glabājās nelielā šķūņveida ēkā, kas kādā ziemas dienā zem liela sniega sabrukusi. Desmit gadus vēlāk – 1991. gadā, kad muzeja rīcībā nonāca pils, visiem stāstījām, ka pēc 25 gadiem pils pagalma ēkas būs restaurētas un izskatīsies tādas, kādas tās te reiz bija, lai konkrētu plānu mums nebija. Kopš tā laika pagājuši 20 gadi, un mums izdevies iekļauties solītajā termiņā…"
Projekta kopējās izmaksas ir Ls 1 550 000, tostarp ERAF finansējums Ls 1 111 728,81, valsts budžeta dotācija Ls 31 764 un pašvaldības līdzfinansējums Ls 403 396,19. Projekta neattiecināmās izmaksas – Ls 163 927,54.

Komentāri

  1. būtu labāk ko tiešām vajadzīgu pabeiguši,piemēram bērnudārzu,nevis nevienam nevajadzigu pili

  2. Bet, ja Eiropa dod miljonu un valsts vēl trīssimt tūkstošus… Kāpēc neņemt? Vai tad pašvaldība vainīga, ka Eiropa nedod naudu bērnudārziem vai vēl kam ikdienas dzīvei noderīgākam?

  3. Juta 29.03.2011. 20:53:05
    =========
    piliim reti kad kriize.
    kriize ir dziivokliem (tagad arii maajaam),kuutiim,atsevishkiem veikaliem…

  4. ‘ Bet, ja Eiropa dod miljonu un valsts vēl trīssimt tūkstošus… Kāpēc neņemt? Vai tad pašvaldība vainīga, ka Eiropa nedod naudu bērnudārziem vai vēl kam ikdienas dzīvei noderīgākam?’ Lienīte! Kāpēc neturpini cik maksājam mēs????? Cipars liels. LOTI liels 🙁

  5. Protams, pašvaldības cipars arī ir liels. Jautājums jau bija cits. Savulaik muzejs pieprasījis atbalstu ēkas būvniecībai un restaurācijas centra ierīkošanai; nu nauda piešķirta, arī valsts solījusi atbalstu. Ko darīt pašvaldībai? Sūtīt naudas devējus pie velna, jo negrib ”dzīres mēra laikā”? Lepni atteikties no gadiem lolota projekta? Protams, četrsimt tūkstošus var izlietot citādi, piešķirt pabalstus, samaksāt kādu kredītprocentu, uzliet kādu asfalta gabalu. Bet nekad jau nevar zināt, kā šis solis izskatīsies pēc gadiem padsmit. Gaismas pils būvniecība idejas izteikšanas brīdī bija laba, bet tagad to kritizē visi, kam nav slinkums. Ziedošana Likteņdārza veidošanai patlaban ir laba, bet kā būs nākotnē? Pati Durbes pils taču arī varēja lēnām sagrūt, ja nebūtu birokrātiem pierādīts, ka vajag atjaunot. Aplīši Tukuma pilsētas centrā tika gānīti un lamāti, bet tagad izrādās, ka nav nekāda vaina. Atkritumu poligonu Slampē ”norakām” un tagad sūdzamies, ka atkritumu izvešana ir dārga. Zentenes pils iet postā, ko darīt – nepārdot tagad un gaidīt labāku cenu? Un tā varam turpināt teju bezgalīgi.
    Ēkas būvniecība muzejam (kas daudziem vispār šķiet lieka institūcija komercializētā nabadzības pasaulē, va ne?) tagad liekas absurds. Bet tā ir iespēja muzejam attīstīties tālāk par vietēja pīļu dīķa reģionu, būvniekiem būs iespēja nodarbināt savus cilvēkus, valsts saņems sociālo un vēl visādus nodokļus, būs laimīgāki pensionāri un pašvaldība, kuras budžetu lielā mērā veido samaksātais ienākuma nodoklis.
    Drīzāk uztraukties vajadzētu par tālāko. Proti, tā ēka būs jāuztur (elektrība, apkure, apkopēja utml.). Vai muzejs ir gatavs kaut jel kā atpelnīt ieguldījumu? Gan jau tas projektā ir paredzēts.

  6. Patiesībā rakstīts ka valsts piešķir Ls 317 64
    Atstarpe nepareizā vietā jo tie nav trīssimt, bet gan trīsdesmit tūkstoši!

  7. LAIMĪGĀKI pensionāri un pašvaldība, ja tik tie celtnieki nenāks no āzijas vai āfrikas, lai ar vergu algu piepidītu būvnieku makus
    Un, ja mūsu lētticībā kārtējā nauda neieplūstu melnajā caurumā

  8. Nu ir gan te vienam otram domasana, eiropa nedos bernu darzam. Pils ir vajadziga, ta tacu ir kulturvesturiska eka. Priecajos ka pils bus sakartota .

  9. šults cēla komunismu, mūs mācīja būt godiegiem, zaga biedru naudas kopā ar Rukmani Marīti, ko tagad tas līderis dara? Cūka!!!
    Atkal kŗapj cilvēkus. Labāk būtu rakstījis cik viņam par to projektu atleks, minimāli atlets no 15-50%, domājiet………

  10. Varu piebilst, paši esat Tukumnieki vainīgi, vai neredzat cik gadus barojat Šulcu???? Varu atgādināt, no Brežņeva laikiem, vēliet par viņu, lai tas jūs jāj………..

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *