Nesen jūsu laikrakstā lasīju, ka tiek ņemts kredīts, lai iepirktu 1200 tonnas mazuta, ar ko ziemā apsildīt tukumnieku dzīvokļus. Gribētos zināt, kāpēc netika pirkts mazuts, kad naftas cena bija 44 līdz 46 ASV dolāri par barelu naftas. Tagad naftas cena aug, droši vien – arī mazuta cena aug. Pēc tam atkal atbildīgās amatpersonas taisnosies, ka vajadzēja pirkt dārgu kurināmo.
Kā notiek mazuta iepirkšana? Vai tiek rīkots konkurss?
Kokmateriālu cenas šobrīd attiecībā pret pagājušo gadu ir kritušās divtik, pat vairāk. Loģiski, ka arī šķeldas cena ir kritusies. Par cik tagad tiek iepirkta šķelda? Vai tiek rīkots kāds konkurss? Vai tiek meklēts kāds lētāks variants? Vai tiek apzināti visi šķeldas ražotāji Latvijā?
Visus šos jautājumus Tukuma domes preses konferencē 1. jūnijā uzdevām pašvaldības vadītājiem. Juris Šulcs skaidroja, ka netiek runāts par jauna kredīta ņemšanu mazuta iegādei, bet gan par esošās kredītlīnijas pagarināšanu, par ko šo trešdien lems kredītu uzraudzības padomes sēdē. Te jāsaredz atšķirība – ja kredītlīnija ir tukšāka, nav jāmaksā procenti, kas šobrīd nemaz nav tik zemi. Protams, kad cenas nokrita, mēs uzreiz mazutu iepirkām par lētāku cenu, taču visu laiku cenas nav tiks zemas.
– Vai rīkojat konkursu?
– Iepirkumu organizē SIA «Tukuma siltums»..
– Jautājums ir arī par šķeldu.
– Bija izsludināts, ka līdz 28. vai 29. maijam jāpiesakās potenciālajiem šķeldas piegādātājiem. Arī šķeldas cenas par latu vai pat vairāk kubikmetrā ir nokritušas, salīdzinot ar tām, kuras bija iepriekš (Ls 6 vai Ls 7/m³). Taču jāņem vērā, ka viss ir vienā grozā – kurināmā cena, degvielas cena utt. Tomēr mēs neslēdzam līgumu ar vienu piegādātāju, jo tas nav saprātīgi. Reāli ir tā, ka lielais piegādātājs iepērk kurināmo no mazajiem ražotājiem un prasa lielāku cenu, pieliekot klāt starpniecības cenu, nekā mēs pirktu no vairākiem mazajiem atsevišķi. Labāk desmit maziņi, nekā viens liels, tad cenas var manevrēt.
Jau iepriekš izskanēja viedoklis, ka šķeldu vajag iepirkt lielākā apjomā, taču nav tādu iespēju. Būs daudz dārgāk vest uz kaut kādiem angāriem, izbērt un pēc tam atkal vest atpakaļ uz katlu māju. Transporta izdevumu dēļ vien šķelda tad būs dārgāka, nekā konkrētajā brīdī pērkot.
– Nereti dzirdēts, ka šķeldas kvalitāte ir slikta – ziemā tā ir slapja, nereti pilna ar smiltīm vai zemi; nereti skujas vien.
– Zviedrijā redzējām nelielu laboratoriju, kurā paņem provi, nosaka mitrumu, piejaukumus un tad uzreiz redzams, cik daudz tīrās šķeldas katlu mājā ir ievests un cik daudz drīkst maksāt. Es domāju, ka ir vērts apdomāt šādas iekārtas iegādi. Nekādā citā veidā mēs nevaram novērtēt šī kurināmā kvalitāti kā tikai uz aci.
Jāpiebilst, ka amatpersonas ne reizi vien solījušas pēc 1. jūnija izanalizēt apkures sezonas rezultātus, lai, iespējams, apsvērtu siltuma tarifa samazinājumu. To, vai tiešām tarifs samazināms, protams, lemtu sabiedrisko pakalpojumu regulators.
vienvārdsakot – bļaujiet cik gribat, tāpat izdarīsim kā parasti!
Te taču tukums!
Šulcs savus sponsorus vienmēr aizstāvēs
kur tu kaadu sponsoru saskati, neesi paarsauljojies un galvaa liidz ar to teereets kljuvis??
po laikam patīk laiziit mazajam napaleonam, turpini, labu apetiiti
Loģiski, ka krītoties kurināmā materiāla iepirkuma cenām, beidzot ir jāsamazinās patēriņa cenām, kas jau tika solītas siltumtīkla rekonstrukcijas sākumā, pārejot uz šķeldas kurināmo.
Negribētos atkal sadzirdēt, ka pakalpojuma augstai cenai ir iemesls neaizvietojamu speciālistu augsta atalgojuma nepieciešamība.
Deputātiem būtu jāņem vērā arī nodokļu maksātāju lejupslīdošā maksātspēja, ko veicina valsts pārvalde. Galvenais, lai tā atmiņa būtu garāka par trīs mēnešiem, kā vieniem, tā otriem.