Par futbola laukumu centrā

9. aprīļa laikrakstā rakstījām par Tukumā, Brīvības laukumā, uzlikto panna futbola laukumu («No šodienas futbolu var spēlēt arī pilsētas centrā»).
Pēc šīs ziņas publicēšanas internetā saskrēja 20 komentāri, kuros lielākoties tika pausts izbrīns, kāpēc dome nopirkusi tik dārgu laukumu (Ls 5609,56). Lielākajā daļā izteikumu izteikta līdzīga doma – vai tad šis laukums esot no zelta?

Lai atbilstu parametriem

To, kāpēc izvēlēts tik dārgs laukums un vai nav bijis iespējams ierīkot kaut ko lētāku, vaicājām Tukuma domes ainavu arhitektei Maijai Fogelei.

– Vai laukuma iegādei organizējāt iepirkumu?

– Informatīvais paziņojums par iepirkumu publicēts domes mājas lapā pagājušā gada 26. novembrī. Atsaucās divas firmas, tostarp arī SIA «FixMan», kuras piedāvājums tika atzīts par pieņemamu tehnisko parametru dēļ. Otra firma piedāvāja metru augstu laukumu, kāds šajā vietā nederētu, jo tad bumbu itin viegli varētu izsist ārpus laukuma un traucētu atpūsties citiem. Tāpēc arī bijis nosacījums, ka laukuma jābūt pietiekami norobežotam, tāpat tam jābūt izturīgam un jāatbilst Eiropas savienībā noteiktajām kvalitātes un drošības prasībām. Mēs rēķinājāmies, ka laukumam jāiztur liela slodze, jo tas nav domāts maziem bērniem, bet gan pusaudžiem un jauniešiem.

– Kur šādu laukumu noskatījāt?

– Līdzīgu laukumu redzējām Ogrē, tur tas novietots sporta laukumā. Tad arī mums radās ideja tādu novietot pilsētas centrā, lai būtu rotaļu un spēļu vieta tiem centra bērniem, kam tuvumā nav rotaļlaukuma.

– Kāpēc laukumam nav seguma?

– Pēc noteikumiem segums nav vajadzīgs. Tā kā laukums ir mazs, tas nav domāts tādam futbolam, kā to spēlē uz lielā laukuma, bet gan vairāk darbībām viens pret vienu. Tad gumijots vai mākslīgs futbola laukuma segums traucētu, turklāt projektu tas sadārdzinātu. Ja spēlētāji teiks, ka segumu vajag, domāsim.

– Varbūt varēja atrast lētāku laukumu?

– To, ka, iespējams, kāds varētu piegādāt lētāku variantu, nenoliedzu, taču mēs nevaram meklēt iekārtas, kurām Latvijā nav piegādātāja un kurš neuzņemsies par tām atbildību. Turklāt tad nāktos segt ceļa izdevumus, kas jāierēķina cenā.

– Ja nu kādam to uzticētu gatavot pašam?

– Nedomāju, ka tas izmaksātu lētāk, jo šī iekārta vienalga būtu jāsertificē. Lai mēs to varētu pirkt, jābūt sertifikātiem par to, ka iekārtas atbilst bērnu rotaļu laukumu prasībām un multifunkcionālu sporta iekārtu drošības prasībām. Ja šo sertifikātu nebūs, nebūs neviena, no kā prasīt atbildību.

Jāpiebilst, ka gan M. Fogele, gan domes galvenās arhitektes pienākumu izpildītāja Zane Skrūzkalne noliedza komentāros izteiktos apgalvojumus par to, ka laukuma piegādē iesaistījies domes deputāts Ainars Vahtelis vai ka viņam būtu kāda saistība ar iepirkuma uzvarētāju.

Cenas līdzīgas

Meklējot internetā, cik šāds laukums izmaksā, jāteic, ka informācija par cenām ir visai skopa – firmas ļoti labprāt iepazīstina ar krāšņiem piedāvājumiem, taču ne ar cenām. Pēc iepirkumu rezultātiem uzzinājām, ka Daugavpils pašvaldība pagājuša gada vasarā no SIA «FixMan» laukumu iegādājusies par Ls 4100 (bez PVN). Savukārt dažās ielu futbolam veltītajās mājas lapās (www.pannaknockout.com, www.yalp.nl) cenas par 6 metru diametrā lielu laukumu bija, sākot no 8750 līdz 15 200 eiro. Par laukumu, kas pēc parametriem atbilstu mūsējam, jāmaksā no 8750 līdz 10 300 eiro. Diemžēl neizdevās noskaidrot, kādu cenu piedāvā pats šī aprīkojuma izplatītājs «Lapsset», jo mājas lapā cenas netiek norādītas. Sazinoties ar SIA «FixMan» valdes locekli Miku Lukstiņu, noskaidrojām, ka cenas uzņēmuma mājas lapā nav atrodamas, bet tās varot uzzināt, piezvanot pa tālruni. Katalogā minēts, ka tāds laukums kā Tukumā patlaban maksā Ls 6037,9 (ar PVN).

M. Lukstiņš stāstīja, ka šādi ielu futbola laukumi Eiropā esot ļoti populāri: "Lai tajā spēlētu, nav jābūt nopietnām futbola iemaņām, kā futbolā uz lielā laukuma, kur auguma mazāks vai ne tik zinošs spēlētājs nemaz pie bumbas netiek. Ja arī viņš bumbu dabon, nereti sitiens nav pareizajā virzienā. Šajā spēlē bumba atsitas pret režģiem un ir daudz vieglāk pie tās tikt."