Reiz dzirdēju stāstu. Bērna stāstu, tāda bērna stāstu, kurš visu savu dzīvi pavadījis bērnu namā. Šī mazā dvēselīte katru dienu gaidīja, kad viņam pakaļ atnāks mamma, viņš skatījies debesīs un lūdzis, kaut mamma atnāktu… Bet viņa tā arī neatnāca… Jā, dzīvē notiek visādi…Kāds zaudē vecākus nelaimes gadījumā vai ļaunas slimības dēļ, kādam it kā jau paši tuvākie cilvēki nomaldās no ceļa, pamezdami savus bērnus likteņa un svešu cilvēku varā. Bet ir cilvēki, kuriem mīlestības ir gana daudz. Tās pietiek gan saviem, gan arī citu cilvēku bērniem.