Tukumā

Finanšu komitejas sēdē vairākums deputātu atbalstīja 6414,21 eiro ieguldīšanu Tukuma ledus halles pamatkapitālā, lai finansētu ledus laukuma krāsojuma un bortu atjaunošanu.

Lasītājs jautā: “ Man ir vairāki jautājumi par autobusa pieturām Tukumā un to, kā tās tiek plānotas – vai tā, kā projektētajam un komunālajam dienestam izdevīgi, vai tā, kā ir ērti cilvēkiem. Vispirms par pieturu Kurzemes ielā, kas agrāk bija pie veikala «Mājai un dārzam». Tagad tā ir pārcelta pie Smilšu ielas, kas ir labu gabalu tālāk – prom no veikaliem, no tirgus, no skolām. Taču man ir jautājums, kurš brauc ar autobusu un kam tad ir tās smagās somas? Kāds no domes, no komunālās nodaļas, ielu būvētājs?! Ar autobusu lielākoties brauc gados veci cilvēki un skolēni, un pašvaldībai būtu jābūt ieinteresētai, lai bērniem un veciem cilvēkiem būtu mazāks gabals jāiet līdz pieturai, nevis jāiet cauri visai pilsētai. Otrs ierosinājums – vai nevarētu autobusu pieturu noteikt Pasta ielā, pirms Pils ielas (vismaz pusceļā no Mini rimi uz staciju), lai nebūtu ar kājām jāiet tik ļoti liels attālums. Pamanīju, ka līdzīga pietura ir pie degvielas uzpildes stacijas Meža ielā – vismaz lai cilvēkus izlaistu no autobusa.”

Lasītājs jautā: Es ilgi domāju, zvanīt vai nezvanīt uz redakciju, taču izlēmu, ka tomēr ir kaut kas jāpanāk. 11. novembri biju nolikt svecītes pie pieminekļa Puisītim Meža kapos. Cilvēki nāca un gāja, bet ik pa laikam kāds pabrīnījās, kāpēc piemineklis ir aiz žoga. Domāju, nu ko tie cilvēki tur runā, bet, kad pati piegāju pie pieminekļa, mani pārņēma samulsums – ap Puisīti bija aplikts žogs un pašā priekšpusē uzlikts liels plakāts ar aizliegumu likt svecītes. Ziniet, esmu vecs cilvēks un daudz ko pieredzējis, bet pat padomju laikā ap šo pieminekli nebija žoga! Mani tas tik ļoti satrieca, ka nolēmu aicināt jūs kaut ko darīt lietas labā, lai vismaz līdz valsts svētkiem to visu varētu aizvākt. Ir taču dažādi veidi, kā var izveidot vietu svecītēm, domē taču ir tik daudz gudru un zinošu cilvēku, kas prot tika labas lietas paveikt, tikai vienu gan lūdzu: noņemiet to žogu! Un vispār – vai ap šādu pieminekli, kas taču ir kultūrvēsturisks objekts, drīkst likt tik neglītu žogu?!

Jūs jautājat: – Tikko kā Rīgas pašvaldība paziņoja, ka politiski represētās personas saņems 100 eiro. Latvijas simtgadē šādu naudas summu atvēlēja valsts, taču ir jautājums par šo gadu un Tukuma novada attieksmi pret saviem cilvēkiem? Es zinu, ka par šo jautājumu ir bieži vaicāts, tomēr gribu painteresēties, vai tā nedomā, sagaidot valsts svētkus, izmaksāt kādu pabalstu represētajiem cilvēkiem? Kādreiz Tukuma dome šādu pabalstu maksāja, taču pēc tam no tā atteicās, un arguments vienmēr bija tāds, ka, represētie, lūk, tāpat jau saņem lielākas pensijas, bet daudz citiem klājas vēl grūtāk. Es piekrītu, ka daudziem cilvēkiem būtu vajadzīga palīdzība, taču tas, ka represētie cilvēki saņem ļoti lielas pensijas, arī nereti ir māns. Pieļauju, ka tiem, kas tika izsūtīti 1941. gadā, bija lielākas pensijas, bet tiem, kas, piemēram, piedzima otrā izsūtījuma laikā, piemēram, tās nebūt nav lielas. Tas ir aktuāli arī tagad, kad daudzi cilvēki ir nonākuši krīzē.

Arheoloģiskās izpētes gaitā pie Durbes muižas kalpu mājas atrastās senlietas, tostarp  neliela porcelāna stājfigūra, papildinās Tukuma muzeja arheoloģijas kolekciju. Izpēte ir saistīta ar Durbes muižas kalpu mājas glābšanas projekta realizāciju un tos finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds un Tukuma novada pašvaldība.

Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, atgādinām, ka šogad Lāčplēša dienā tiek atcelti visi publiskie pasākumi. Taču iedzīvotāji ir aicināti nolikt svecītes piemiņas vietās vai arī svecītes iedegt māju logos, tādējādi pieminot Brīvības cīņās kritušos karavīrus,

Šodien, 11. novembrī, no 10.00 Centrālās laboratorijas analīžu pieņemšanas punkts atkal darbojas Pauzera pļavās – Revolūcijas ielā 2. Šajā vietā, kā skaidroja Centrālās laboratorijas klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Kristīne Ūdre, ir novietota moduļveida ēka, kurā tiek nodrošināti ērti apstākļi Covid-19 analīžu noņemšanai.

Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 2020. gada 30. oktobra lēmumu 115 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi. Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts 52 personībām, Viestura ordenis – 9 personībām un Atzinības krusts – 54 personībām.

A/s «Latvijas valsts meži» informē, ka jau novembra otrajā pusē tiks ”uzsākti meža kopšanas un sanitārā stāvokļa uzlabošanas darbi Melnezera apkārtnē”. Uzņēmums darbus plāno arī decembrī un nākamā gada janvārī.

Ir pagājuši seši mēneši, kopš valsts noteica jaunu kārtību kompensējamo zāļu izrakstīšanā, proti, ka receptē tiek norādīts zāļu ķīmiskais sastāvs un ka pacientam izsniedzamas tobrīd lētākās zāles. Tomēr jaunā kārtība ir radījusi arī daudz jautājumu, par kuriem runājām ar farmaceiti un Centra aptiekas vadītāju Agnesi Riteni.

14. oktobra vakarā VEF Kultūras pilī notika Būvindustrijas lielās balvas pasniegšanas ceremonija. Un balvai izvirzīto dažādu specialitāšu pārstāvju vidū bija arī mūsu novadnieks Dāvis Golds. Viņš saņēma balvu jeb Pamatakmeni nominācijā «Gada jaunais inženieris», īpašo nozīmīti, Diplomu un iespēju kopā arī citiem šīs kategorijas uzvarētājiem («Gada arhitektu» un «Gada projektu vadītāju) doties ceļojumā uz Igauniju. Jau iepriekš, 13. oktobrī, laikrasts publicējis sarunu ar laureātu – runājām par darbu, izglītošanos un to, kā ir būt intravertam publiskās runas pasniedzējam…

Redakcijā vērsās kāds Kurzemes iela iedzīvotājs, kam šobrīd lielākā ikdienas problēma, patiesībā ir visas mājas problēma, un konkrēti – tie ir prusaki. Viņš pastāstīja, ka esot jau zināms, no kura dzīvokļa šie kukaiņi vairojas. Un neesot jau arī tā, ka nav ar tiem cīnījušies – pavasarī izindēta visa kāpņu telpa, bet rudenī – augusta beigās – arī dzīvoklis, kurš patiesībā esot pašvaldības īpašums un tiek izīrēts kādai ģimenei. Un vīra jautājums bija: vai tiešām pašvaldība nevar tikt galā ar problēmu, jo viņa ģimene jau vienu reizi par savu naudu šo izindēšanu ir veikusi, bet rezultāts – nekāds, jo blakus dzīvoklī atkal un atkal parādoties šie kukaiņi.