Nekādi lielie plānotāji neesam…
Arvien vairāk jauniešu izvēlas doties uz ārzemēm ne tik daudz praktisku apsvērumu (jo nevar atrast darbu Latvijā, jāuztur jaunizveidotā ģimene), cik izglītības un jauniegūstamas pieredzes dēļ. Ir, protams, arī tādi, kas gala rezultātā viļas, jo pārvērtē savas valodas prasmes vai spēju iejusties svešā zemē. Bet ir, kuri pilnvērtīgi izbauda visas viņiem sniegtās, kaut arī svešās zemes iespējas. Tāda ir arī 22 gadus jaunā tukumniece Katrīna Gulbe, kas jau trīs gadus studē un strādā Dānijā.
Ja prom – tad kopā
Vidusskolu Katrīna pabeigusi tepat, Tukuma Raiņa ģimnāzijā, un, tā kā jau skolas laikā izmantojusi visas iespējas piedalīties apmaiņas programmās, nometnēs, pabijusi Vācijā, Zviedrijā – arī pēc skolas vispirms gribējies apskatīt plašo pasauli.
– Iesākumā bija dilemma, uz kurieni doties – Nīderlandi, Zviedriju, Dāniju? Bet, izsverot visus plusus un mīnusus, apspriežoties ar draugu Alvi, tomēr izlēmām par labu Dānijai, kaut pirms tam tur ne reizi nebiju bijusi. Būtībā izšķirošais bija tieši tas, ka Alvis piekrita manam plānam (kopā tomēr vieglāk) un uzdrīkstējās pamest jau uzsāktās studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un ceļu būves inženierzinātni sākt no jauna apgūt Dānijā. Pati pirmo gadu gan izvēlējos paņemt pauzīti un pastrādāt «Aupair» programmā Kopenhāgenā.
Vairāk par Katrīnas dzīvi Dānijā lasīt,23 augusta laikrakstā =>
nu kuram tad tas interese…
re kā lielījās, ka pirmajā gadā jau iestājās skolā, bet atklājās ka vispirms bērnus auklēja un tikai tad, nesmuki meli
Sīkā skauģe, kauns nav, ko!?
Būtu vismaz maģistrantūru cilvēks pabeidzis citā valstī, citā valodā, tad būtu raksta vērts temats…..
Siikie iiblji pie datora pielaisti un komenteet pasaakushi…
Prieks par novadniekiem, kas uzdroshinaas, censhaas… Vinja dziivee daudz ko sasniegs. Visu cienju!
Prieks bija palasīt kā citiem iet pa svešām zemēm. Pati ar došos studēt maģistros uz ārzemēm, jo Latvijā kvalitatīvas maģistra programmas manā nozarē nav.
Tie, kuri sēž pie datoriem un nevar atrast pie kā lai piekasās, tad izejiet ārā no četrām sienām un cenšaties ar ko darīt, jo to drazu, ko nepamatoti komentējat, nevienam tiešām nevajag.
Un tikai nevajag visus nolikt. Kopš pabeidzu maģistratūru Amerikā, man ir hobijs no rītiem pārlasīt ziņas un ieklabināt dažus komentus. Un man vienalga, ka tev liekas nepamatoti.
Nākošajam maģistram jāzin, ka latviski pareizi ir “centieties” nevis cenšaties, “komentējiet” nevis komentējat.
It kā jau nekas traks, bet “griež” ausīs.
Neiet jau runa par visu nolikšanu, bet gan par tiem, kuri netiek ar savām negācijām galā un meklē iespēju internetā kur tās izgāzt zem anonīmiem lietotājiem, tādējādi aizvainojot citus.