No šīs nedēļas Tukumā sākas apkures sezona. Kā sarunā skaidroja siltumražošanas uzņēmuma «Tukuma siltums» vadītājs Juris Kancāns, līdz otrdienai pieslēgtas vairāk nekā 10 mājas, iestādes un uzņēmumi, taču no šodienas, 8. oktobra, apkures sezona sākas visā pilsētā, arī Lauktehnikā un Jauntukumā.
J. Kancāns stāstīja, ka uzņēmums darbam sagatavojies – remonti bijuši gan centrālajā katlu mājā, kur remontēts mazuta un šķeldas katls, gan Lauktehnikā, atjaunots siltumtrases posms Talsu ielā par kopējo summu Ls 30 000, centralizētajai siltumapgādei pieslēgta ēka Talsu ielā 5.
Tarifs – mazāks
– Iedzīvotāju lielākā vēlme – lai būtu mazāks tarifs.
– No 1. novembra stāsies spēkā jaunais tarifs – 43,90 Ls/MWh, kas ir par Ls 2,90 mazāks nekā iepriekš.
– Uz kā rēķina tarifu samazinājāt?
– Tarifs samazināts uz kurināmā, materiālu un algu rēķina, piemēram, algu fonds samazināts par 20%; nedaudz lētāki palikuši materiāli, lai gan tas ir svārstīgs lielums. Šķeldas vidējā cena ir 6 Ls/m³, lētāk iepirkām mazutu.
– Par kādu cenu?
– Mazutu iegādājāmies lētāk nekā pagājušajā gada rudenī – ap 280 Ls/t, ar šo daudzumu līdz jaunajam gadam jāpietiek. Protams, viss būs atkarīgs no laika apstākļiem.
– Pagājušoziem mazuta cena bija stipri lētāka (Tiekoties domē šī gada februārī, minēts, ka uzņēmums iepircis 500 t mazuta par 179 Ls/t. – Red.), vai tad nevarēja nopirkt vairāk?
– Viss atkarīgs no finansējuma. Mēs varam nopirkt daudz, bet jābūt naudai. Ja naudas nav, var nopirkt tik, cik sanāk.
– Jau iepriekš par to runāts, ka – jo vairāk patērētāju, jo labāk, bet reāli – jo vairāk patērētāju, jo vairāk jākurina ar dārgo mazutu.
– Jo vairāk patērētāju, jo vairāk naudas un mazāki zudumi, tāpēc mēs cenšamies pieslēgt jaunus patērētājus. Redziet, tarifā ir mainīgās un pastāvīgās izmaksas. Mainīgās ir materiāli, kurināmais, elektrība (kopā 49%); šīs izmaksas mainās atkarībā no apjoma, taču pastāvīgās (42%), piemēram, darba algas, amortizācijas atskaitījumi, nodokļi, kredīti un kredītu %) nemainās.
– Bet mazāk tērētos mazuts.
– Mazuts – jā. Bet algas apmērs nesamazinās no tā, ir desmit klienti vai 20, jākurina taču tāpat, tātad alga, nodokļi, kredīti jāmaksā.
– Vai redzat iespējas vēl vairāk samazināt tarifu?
– Patlaban ne.
– Regulators saka, ka dome var pārņemt sava pašvaldības uzņēmuma amortizācijas izdevumus.
– Arī domei naudas nav. Ja tā maksās mūsu amortizācijas izdevumus, citām vajadzībām, piemēram, sociālajai palīdzībai, to atņems. Otrkārt, daudzdzīvokļu mājās dzīvo tikai 1/3 pilsētas iedzīvotāju, iznāks, ka daļu tukumnieku dome atbalsta, bet pārējos ne.
– Kāds ir parādu apmērs?
– Ap Ls 80 000. Taču mēs īpaši nekliedzam, jo parādi bijuši vienmēr. Ne visu šo summu var saukt par parādu.
– Bet tā ir liela nauda, ko nesaņemat.
– Protams, ja naudas būtu vairāk, iepirktu mazutu, veiksmīgāk maksātu kredītus, nebūtu jādomā, vai var materiālus iepirkt, vai ne. Arī mēs nevaram ar visiem uzreiz norēķināties, piemēram, ar šķeldas piegādātājiem.
– Nemaksājat?
– Maksājam, bet ne uzreiz. Labi, ka viņi mūs saprot.
– Mežos redzam daudz kokapstrādes pārpalikumu. Vai neesat domājuši pirkt savu šķeldotāju?
– Tas ir dārgi. Jāpērk tehnika, jāmaksā algas, arī pašus zarus neviens par velti nedos. Turklāt, ja jāved šķelda tālāk par 50 km, tas vairs nav izdevīgi.
Siltums jātaupa
– Apkures sezonā jau tradicionāli iedzīvotāji vaicā, ko darīt, lai par siltumu maksātu mazāk?
– Tas ir arī pašu rokās, un par to iepriekšējā sezonā daudz tika runāts. «Tukuma nami» iegulda daudz līdzekļu māju galu siltināšanā, tagad pamatīgi sakārtos māju Celtnieku ielā 3, un, ceru, uzreiz redzēsim ieguvumu. Kā rāda pagājušās sezonas dati – maksa par m² bija no Ls 0,70 līdz Ls 1,40. Un te nu jādomā arī pašiem iedzīvotājiem, kāpēc šāda starpība. Ja mājai ārdurvis nemitīgi vaļā, ja vaļā pagraba logi, lai kaķīši var staigāt, bēniņu logi, tad grūti runāt par siltuma taupīšanu. Jāņem vērā arī tas, ka no malas neviens nenāks un iedzīvotāju vietā neietaupīs, ja paši siltumu neregulēs un netaupīs. Problēmas, ka nav mājas vecāko, kuri visu pieskatītu un par visu zinātu.
– Pērn iedzīvotāji sūdzējās, ka uzņēmums siltummezglā ieregulē daudz augstāku temperatūru, nekā nepieciešams.
– Mēs neregulējam, to dara «Tukuma nami». Tāda kārtība noteikta, lai mums nepārmestu ieinteresētību.
– Bijuši pārmetumi, ka siltummezglos ir problēmas. Vai esat tos remontējuši?
– Ar «Tukuma namiem» ir noslēgts līgums, kurā noteikts, ko katrs darām. Mūsu darbs – ja sabojājas lielie mezgli – siltummainis, sūknis, tad vai nu labojam, vai mainām, bet pārējos darbus veic apsaimniekotājs.
– Bet problēma tā, ja katlu māja saražo vienu siltuma daudzumu, bet iedzīvotāji paņem mazāk, veidojas starpība, ko ierēķina zudumos. Iznāk tā – jo vairāk nosiltina, jo – lielāki zudumi.
– Jā, tie ir zudumi gan trasēs, gan mājās, gan karstā ūdens dēļ. Patlaban zudumu kopējais apjoms ir 17 līdz 18%. Bet zudumi būs vienmēr, jo kopējais trašu garums Tukumā ir vairāk nekā 13 km. Tas ir pieļaujami. Protams, ideālais variants būtu nulle, bet tā nav pat privātmājās. Dažādi valstī risina jautājumu ar karsto ūdeni – Tukumā noteiktās divas cenas ir risinājums. Protams, ja karsto ūdeni ņemtu visa māja, būtu labāk.
– Iedzīvotāju sapulcē pagājušā gada oktobrī jums pārmeta, ka uz trasēm Baložu ielā ziemā redzama zaļa zāle. Vai esat to novērsuši?
– Esam izstrādājuši projektu siltumtrašu nomaiņai Baložu ielas rajonā, ko ar 38% līdzfinansējuma atbalstījis Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Darbi notiks nākamā gada pavasarī.
– Atbalstīts ir arī jaunas katlu mājas projekts?
– Oficiālas informācijas nav. Redziet, ir divas iespējas siltumapgādes problēmu risināt, jo citādi nevaram atteikties no mazuta. To varam izdarīt ar jaunas katlu mājas celtniecību vai ar koģenerācijas stacijas būvniecību, par ko noslēgts līgums ar «Latvenergo».
– Kas būtu izdevīgāk?
– Atšķirība tā, ka jaunu katlu māju celtu par saviem līdzekļiem, bet koģenerācijas staciju būvēs uzņēmējs. Iznāk, ka koģenerācijas stacija ir izdevīgāka, bet jāvērtē līgumi. Līgums paredz, ka ražošanas cenai jābūt par 20% zemākai, bet vēl jau ir pārvades un sadales cena.
– Tad atsevišķi būs vēl arī šīs izmaksas?
– Būs savas problēmas…
– Jautājumu, vai ar koģenerācijas staciju netiek sagrauta vietējā siltumražošanas sistēma Tukumā, domei esam uzdevuši. Kā tas ir jūsuprāt?
– Sistēma sagrauta netiks, bet, iespējams, problēmas būs. Kad kaut ko jaunu dara, problēmas ir. Bet – no otras puses – viss ir risināms.
Kādēļ nevar uzlikt mājās automātiskos regulētājus, kas maina siltuma padevi atkarībā no āra gaisa temperatūras izmaiņām. Tad nebūtu nevienam jāiejaucas siltuma regulēšanā. Sezonas sākumā Tukuma siltums uzregulētu un viss.
Sākās ! man kāpņutelpā batarejas karstas, bet dzīvoklī kā ledus ! Pagaišgad Tukuma nami IT KĀ visu salaboja !!!
to kkkk
nezinu kaa pilseetaa, bet ieksh Jauntukuma katru gadu iedziivotaaji pashi tiek aicinaati atgaisot savus radiatorus. Tur taa vianas nevareetu buut!?
Naktī sola aukstumu pat -4 grādus.
Kuriniet ! Lai trubas neplīstu!
Paldies.
Neaizmirstiet, mīļie līdzcilvēki, ka jums pašiem nāksies par šo siltumu maksāt, turklāt – kā par zeltu…
intresanti par kādiem nopelniem tas Eglītis sēž Namos kā pielīmēts ?????
Es ļoti ceru, ka aizejot mājās, tiešām būs silts. Apnicis kurināt to sildītāju, jo nez vai tas sanāk lētāk kā apkure. Bez apkures nevar, jo slimot sanāk vēl dārgāk.
Nu, sagribējuši – regulatorus, siltumu,veselību un vēl jaungada Eglīti –
1. vajag rūdīties
2. regulatorus jāpērk un jāliek pašam nevis kā lupatu žīdam jāprasa – dOd man
3. galviņu, kājiņas, rociņas un atgaiso pats.
Nauda nebūs, bet veselība būs, ka Eglīti vēl spēsiet sagaidīt Jaunā gadā.
izskraidiju un "Tukuma namus" , un Domē (komunālos biju ) bet dzīvoklī auksti.
viens vārds MONOPOLIJA , kā grib tā strādā , a tev cilvēciņ izvēles nav !!!
Pakur, pakur uguntiņu labo vecenīt…
Pakur, pakur uguntiņu labo vecenīt…