Pagājušo svētdien, 14. jūnijā, represēto piemiņas vietā pie dzelzceļa stacijas «Tukums II» notika atceres brīdis, kurā pieminējām komunistiskā genocīda upurus. 1941. gada 14. jūnijā, 1953. gadā 23. martā un vēl citās neskaitāmās reizēs svešumā aizvestus.
Kā allaž piemiņas vietā pulcējās tie, kuri no šīs zemes varmācīgi aizvesti. Viņi toreiz bija jauni. Tur, svešumā, tālajā Sibīrijā, viņu bērnība, jaunība pagāja. Tomēr svešumā, nevis savā tēvu zemītē. Rita Petuškova divreiz projām aizvesta. Pirmoreiz 1941. gadā no Degoles pagasta «Lambrekšiem». Otrreiz, 1953. gadā, no Slampes. Kundze todien sava likteņa biedrus pieminēja Garaušos, Tumē, Tukumā. Pēc tam uz Slampi aizbrauca. Piemiņas akmens atklāšanā piedalījās.
Tukuma piemiņas vietā dzejas runāja, dziedāja Agita Stutiņa. Represēto pārstāvis Andrejs Antons klātesošajiem pateicās par klātbūtni pasākumā. Klātesošos Tukuma novada domes deputāte Dace Lebeda uzrunāja. Dace vēlēja, lai mēs viens otru atbalstītu, viens otram palīdzētu, nevis lejā vilktu, gremdētu…
Skarba , ļoti skarba mūsu valsts vēsture.
Paldies cilvēkiem, kas to mums atgādina.