Daudzajiem tematiskajiem izdevumiem, pavārmākslai veltītajiem televīzijas raidījumiem un šoviem, šķiet, būtu jāapliecina, ka latviešiem tīk ne vien dziedāt, bet arī šiverēties virtuvē pie plīts. Vai tā ir tiesa – nav ne jausmas. Bet pati raidījumu «Gatavo trīs» skatījos ne tik daudz recepšu, cik ieturētā stila un teju meditatīvā miera dēļ – viss bez liekas steigas un skaļām ovācijām. Un vēl arvien šajā triju komandā darbojas Linda Vilmansone. Nu jau gan izbijušo, bet tomēr tukumnieci uz sarunu aicinājām īsi pēc grāmatas «Visas manas vakariņas» atklāšanas svētkiem.
Doma par to, ka vajadzētu izdot arī pašai savu pavārgrāmatu, stāsta Linda, dzimusi pagājušā gada sākumā vai pat vēl agrāk. Kolēģes no raidījuma jau bija ar to pasteigušās, turklāt pati secinājusi – ir sakrājusies kaudzīte tādu recepšu , ar kurām labprāt padalītos.
– Ļoti bieži ir tā – draugi zvana, sazinās ar mani sociālajos tīklos un jautā: “Linda, tev nav kāda ātrā ideja, ko vakariņās pagatavot? Esmu veikalā un neko nevaru izdomāt. Palīdzi!” Tā nu sapratu, ka, acīmredzot, tas daudziem ir būtisks jautājums, ko ārpus tradicionālajiem makaroniem, kotletēm vai vistas filejas pagatavot, bet kaut ko internetā speciāli meklēt – slinkums. Man pašai savukārt ir tā, ka lielu piepūli tas neprasa – parasti ēdu to, ko gribas. Un izdomāju, ka būtu jauki arī izdot grāmatu, kas atbildētu uz draugu uzdoto jautājumu – ko tad ēst vakariņās. Te gan jāpiebilst, ka pašai īsti nepatīk pieturēties pie receptēm, neesmu arī īsts pavārs (nav man tādas izglītības), bet ideja bija izveidot ko gana vienkāršu, lai recepšu krājums kalpotu par iedvesmu. Teiksim tā: paskatos uz bildi, recepti un secinu, ka kaut kas no tā visa man mājās ir un gatavoju, bet vēl pielieku klāt, piemēram, burkānus vai omas atvestos ābolus… Tāpēc grāmatas ievadā un arī pie receptēm esmu pierakstījusi, ka nekas nav obligāts – ar sastāvdaļām ir iespējams variēt un, ja tā nav konditoreja, tad jau arī ārkārtīgi perfektām proporcijām nav izšķirošas nozīmes. Pieliksiet vairāk sās, un ēdiens… vienkārši būs sāļāks.
– Nu varbūt vienīgi ko pārcept ir iespējams…
– Jā, nu pagatavošanas metode varbūt ir jāievēro, bet proporcijas un konkrētas sastāvdaļas šajā gadījumā nav tik būtiskas. Tikvien kā vairākām receptēm pierakstīju klāt variācijas. Nu, ja man ir pieminēts biešu humuss, ir jāsaprot, ka tikpat labi iespējams tam pievienot arī kaut ko citu. Vēlējos iedot lasītājiem to gatavošanas brīvību! Un, jā, tā nu visu vasaru tam briedu…
Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 6. janvāra, numurā ŠEIT!
