“Dziedāšana bija mans sapnis no mazotnes; cik vien es sevi atceros, esmu vēlējusies dziedāt… Mācījos Tukuma Raiņa ģimnāzijā, mūzikas skolā un Rīgas Doma kora skolā. Un mans sapnis bija iestāties Latvijas Mūzikas akadēmijā, taču šīs durvis man neatvērās… Tomēr nenokāru degunu un meklēju citas iespējas, jo tādas visapkārt ir vienmēr,” tā pērn, oktobra beigās, tiekoties ar Tukuma jauniešiem novada Karjeras dienā, stāstīja Līga Lebeda, vienlaikus atklājot neatlaidīgas apņēmības pilno ceļu uz šī brīža vokālajām studijām Itālijā, Peskaras konservatorijā (Conservatorio di musica Luisa D’Annunzio di Pescara).
Pērn Līga stāstīja, cik pēkšņi tika iemesta itāļu valodas vidē, kad pāris mēnešu laikā valoda bija jāapgūst tā, lai gan kārtotu iestājeksāmenus, gan uzsāktu visnotaļ nopietnās studijas, tai skaitā apgūstot dramaturģiju, mūzikas, tērpu un arhitektūras vēsturi. Bet, kad 8. oktobra koncerta laikā viņa uzstājās arī kā savas programmas pieteicēja un tulkoja dziesmu tekstus, bija skaidri dzirdams, ka latviešu valodas skanējumā iezagušās kādas pavisam svešādas ”notis”… “Jā, tā tas ir, un no tā mazliet pat tā kā kaunos. Bet diemžēl mana ikdiena paiet citu valodu, turklāt ļoti dažādu valodu vidē.”
Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 10. oktobra, numurā ŠEIT!
