Lai arī līdz pašvaldību vēlēšanām palikuši vien daži mēneši, tieši šajā laikā deputātiem priekšā izšķiršanās vairākos svarīgos jautājumos – konkursos par koģenerācijas staciju, ezera ierīkošanu un krematoriju. Tāpēc domes priekšsēdētājam Jurim Šulcam vaicājām, vai gaidāmā lēmumu pieņemšana nav pretrunā ar viņa paša reiz teikto, ka pirms vēlēšanām deputātiem nevajadzētu pieņemt svarīgus un atbildīgus lēmumus.
J. Šulcs:
– Reiz teicu, ka nevajadzētu izskatīt tādus jautājumus, kas ir strīdīgi, neizsvērti un nav viennozīmīgi sabiedrībai, tādus, kuros deputātiem ir atšķirīgs viedoklis. Neteicu, ka nevajadzētu skatīt svarīgus jautājumus.
– Tomēr pieminētie ir naudas ietilpīgi projekti, kas aktualizēti pēdējā laikā. Var rasties priekšstats, ka dome mēģina tos "izstumt cauri" pēdējā brīdī.
– Ja tagad būtu jālemj par ledus halli, piekrītu, būtu jādiskutē, vai vajag. Bet par jūsu pieminētajiem projektiem – neuzskatu, ka to darām pēdējā brīdī. Par krematoriju tika spriests pagājušajā gadā, kad tika pieņemts lēmums izsoli rīkot. Bija diskusijas, taču tās attiecās uz krematorijas atrašanās vietu. Būtisks jautājums, ka pašvaldība šajā projektā neiegulda nevienu santīmu. Par ezera izveidošanu arī lēmumu pieņēma pagājušajā gadā, un es neuzskatu to par strīdīgu, jo neviens nav teicis, ka ezeru nevajag. Turklāt runāts par to ir gadiem, ir dažādi projekti, maketi, kursa darbi. Kas attiecas uz koģenerāciju – arī par to runāts gadiem, tikai šai brīdī tas patiešām kļuvis aktuāls: pirmkārt, lēmums par papildu siltuma jaudu nodrošināšanu pašvaldībai būtu jāpieņem šā vai tā, jo tās pietrūkst, otrkārt, drīzumā kļūs pieejams Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums šādām būvēm. Ja neizlemjam tagad, varam zaudēt iespēju saņemt Eiropas naudu. Tāpēc nevar pateikt – šis projekts ir sarežģīts un mēs līdz vēlēšanām par to nelemsim.
– Vai koģenerācijas stacijas būvniecība kaut kādā veidā neapgrūtinās siltuma tarifu?
– Nolemjot rīkot konkursu koģenerācijas stacijas būvniecībai, mūsu galvenā interese ir atteikties no mazuta un iegūt lētu siltumu. Un tam jābūt lētam, jo īpašnieks saņems naudu gan par elektrību, gan par siltumu kā ražošanas blakusproduktu. Ja cena būs augsta, šim projektam nav jēgas. Tad uzliekam trešo un ceturto katlu savā katlu mājā un kurinām paši. Turklāt mēs šajā objektā neieguldām nevienu santīmu. Tāpēc vērtēsim iesniegtos projektus; var gadīties, ka priekšroku nedodam nevienam un būvējam savu katlu māju. Protams, risks ir liels – Eiropas finansējums nav iezīmēts, tāpēc mums jāizvēlas tas variants, kurš spēj piesaistīt Eiropas naudu. Tātad viss ir 50 pret 50 – nekur nav teikts, ka dabūsim koģenerāciju vai ka dabūsim katlu māju.
– Varbūt, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, slēdzoties uzņēmumiem, būs mazāks pieprasījums arī pēc siltuma, varbūt varēsim iztikt, kā ir?
– Tā nav, jo centrālajai katlu mājai nav pieslēgti ražošanas, bet gan pakalpojuma objekti, pašvaldības iestādes – skolas un bērnudārzi, daudzdzīvokļu mājas, kultūras nams. Un tie visi strādā. 90. gadu sākumā mēs iztikām bez Godmaņa krāsniņām, un, domāju, bez tām iztiksim arī tagad.
– Vai divām siltuma ražotnēm pietiks šķeldas?
– Esam piedalījušies vairākos biomasas izpētes projektos, kas pierādīja, ka šķeldas resursu pietiek. Patiesībā biomasas pieaugums ir lielāks nekā ieceres palielināt apkures jaudas.
– Siltuma ražošana ir monopols. Jūsuprāt, vai siltums būtu lētāks, ja iedzīvotāji siltuma piegādātāju varētu izvēlēties?
– Teorētiski konkurēt var, taču mums ir iespēja salīdzināt reālās izmaksas Jauntukumā, Lauktehnikā un centrā un varam teikt, ka privātā uzņēmuma piedāvājums nav lētākais.
– Bet varbūt kāds uzbūvēs koģenerācijas staciju un pateiks, ka nodrošinās lētāku siltumu.
– Ja saņemsim piedāvājumu pirkt lētāku siltumu – kāpēc ne? Varam iekonservēt pilsētai piederošo katlu māju, taču to nedemontēsim un nelikvidēsim. Tas ir pārak liels risks – palikt bez alternatīvas. Neslēpšu, savulaik, pirms varas maiņas «Komfortā», dome bija sagatavojusi piedāvājumu pirkt uzņēmuma katlu māju, jo nebijām droši, ka Jauntukumā varētu tikt nodrošināta siltuma padeve. Ko būtu darījuši, ja viņi pateiktu, ka nekurinās? Dzīvs piemērs bija Smārdes ielas mājas – «Latvenergo» pateica: "Vairs nekurinām!" un nosauca cenu, kuru izdzirdot, mati cēlās stāvus. Ir divas lietas, ko pilsētā neesam privatizējuši – ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, un siltumapgādes sistēmu. Un visiem esam pateikuši – siltumtrases neviens īpašumā nedabūs. Es arī nekad nepārdotu SIA «Tukuma siltums» katlu māju, jo var nākties to atpirkt par divreiz dārgāku cenu.
– Bet Jauntukuma katlu māju pārdevāt?
– Ar to bija savādāk. Šajā katlu mājā apkurei izmantoja mazutu, savukārt uzņēmums nāca ar savu tehnoloģisko bāzi un pārgāja uz šķeldu. Tas bija eksperiments, nu tagad, šķiet, ka pozitīvs.