Mēs biedrības ļaudis apciemojām pagājušajā nedēļā, kad pēc remonta bija pabeigti visi iekārtošanās darbi, un biedrības dalībnieki veidoja apsveikumus un biedrības nosaukumu sienas dekoram. Biedrības vadītāja Margita Kanopka atzina, ka visiem, visiem gribētos novēlēt labus vārdus un izturību – tā nu šajā laikā ikviena ir ļoti nepieciešama.
Jau ilgāku laiku – kā dienas centrs
Vaicāta, kādas ir jaunās telpas, Margita atzina, ka tās ir ļoti labas un viņu biedrībai, kurā ir daudzi ratiņnieku, ļoti piemērotas: “Pats svarīgākais, ka te ir ne tikai liela telpa nodarbībām, bet arī neliels gaitenis un virtuve, kā arī invalīdiem pielāgota tualete, savukārt uzbrauktuvi ratiem ārpusē uztaisījām paši. Ir jau iespēja braukt pa celiņu, bet tas ir neērti – pie biedrības durvīm tiec laukā no mašīnas, un tad jābrauc liels līkums, lai tiktu līdz ietvei. Tagad vēl te būtu jāuzliek zīme, lai mazajā iebrauktuve paliktu vieta mūsu mašīnām. Bet tas viss ir sīkums. Galvenais, ka esam te paši par sevi, ka tagad mums ir kā dienas centrā, kas mēs patiesībā arī esam. Arī iepriekšējās telpās viss bija ļoti labi, bet, kad pie mums dienā sanāca ap 10-12 bērnu, tad, protams, reizēm radās jezga, jo bērni gribēja padraiskoties. Bērni ir bērni, viņiem ir grūti būt visu laiku rāmiem, turklāt, būsim godīgi, – nav jau arī daudz tādu vietu, kur viņiem aukstākā laikā palikt, reizēm arī, kur paēst… Viņi nāk arī sestdienās, svētdienās. Šobrīd gan bērnus nepieņemam, ievērojot drošības nosacījumus.”
Jāpiebilst, ka četriem «Līdzvērtības» dalībniekiem ir subsidētās darba vietas – Margitai, Karīnai Ostapenko, Baibai Šuhai un Inesei Lācarei. Tiklīdz būs iespēja pieteikties nākamajam projekta posmam, biedrība to arī darīs. Un vēl tā iesniegusi domē visus dokumentus par rīkotajiem pasākumiem, lai saņemtu nomas maksas atlaidi. Tas, protams, prasījis laiku un darbu, tāpēc, kā atzina Margita, turpmāk katru pasākums mēģināšot apraksta uzreiz, jo pēc gada to visu atcerēties nav iespējams…
Ir grūti strādāt attālināti
Vaicāta par darbu dažādu ierobežojumu apstākļos, Margita pastāstīja: “Mēs, protams, arī varam darboties attālināti, taču, cik tas ir iespējams, tiekamies arī klātienē, jo cilvēkiem tas ir vajadzīgs. Cik zināms, uz Invalīdu dienas centru, kas darbojas domes sociālās pārvaldes paspārnē, var iet tikai daži cilvēki – pēc uzaicinājuma, bet ne visi tiek aicināti, jo ir jāievēro noteikts kvadrātmetru skaits uz cilvēku. Kā tas būs, kas stāsies spēkā vēl lielāki ierobežojumi, pat nezinām, jo daudzi cilvēki ar invaliditāti jau tāpat ikdienu ir četrās sienās, tāpēc viņiem šis laiks izolētībā ir vēl grūtāks, stāsta biedrības vadītāja. Jāpiebilst, ka šoruden Margitu pašu skārušas negaidītas veselības problēmas un salauztā kāja jau trešo mēnesi ir 3D ģipsī: “Tā notiek, ja nav vides pieejamības un ja sanitārās telpas nav piemērotas ratiņniekam. Biju ciemos, kritu un salauzu kāju. Tagad ceru, ka pēc visa šī ilgā laika beidzot ģipsi varēs noņemt, bet darboties tas mani netraucēja, jo – kas ir jāizdara, tas ir, un pārcelšanās bija viens no svarīgākajiem darbiem. To paveicām ļoti ātri – par to paldies Jurim Rozenbergam, kam bija buss, Probācijas dienesta darbiniekiem, kas atsūtīja puišus palīgā nest lielās mēbeles, tad bija vēl Ainis, Kaspars un vēl citi atbalstītāji. Liels paldies visiem, kas mūsu atbalstīja un kas mums ir palīdzējuši!
Tik jauka ziņa Ziemassvētkos!