Kam jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis?

Jau otro gadu Tukuma novada dome piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi tiem mājokļiem, kuros nav deklarēta neviena persona. Tādējādi šis nodoklis nav vis 0,2%, 0,4% vai 0,6% no kadastrālās vērtības, bet nedeklarēšanās gadījumā – 1,5%, savukārt pārsniegta būvniecības termiņa gadījumā – 3% apmērā no zemes un būves kadastrālās vērtības. Par to, vai nodokļa pieaugums ir licis iedzīvotājiem nokārtot deklarēšanās formalitātes un sakārtot jautājumus par uzbūvētu ēku legalizēšanu un nodošanu ekspluatācijā, runājām ar Tukuma novada domes īpašumu nodaļas vadītāju Viesturu Bērzāju un nekustamā īpašumu speciālisti Mairu Zonenbergu.

Vismaz vienai personai mājoklī jādeklarējas 

– Kāpēc tika pieņemts lēmums par nodokļa pieaugumu un vai tas ir mudinājis iedzīvotājus sakārtot formalitātes savas dzīvesvietas jautājumā?

– 2016. gada 22. decembrī tika grozīti domes saistošie noteikumi Nr. 20 «par nekustamā īpašuma nodokli Tukuma novadā», un tie arī noteica šo kārtību. Ir jāņem vērā, ka galvenais pašvaldības ienākuma avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, līdz ar to pašvaldībai ir svarīgi, lai tie iedzīvotāji, kas pašvaldībā dzīvo un izmanto tās pakalpojumus, būtu tajā arī deklarējušies un maksātu nodokļus. Tos savukārt pašvaldība saņem atbilstoši deklarēto iedzīvotāju skaitam.

– Cik daudz pagājušajā gadā bija tādu mājokļu, kuros neviens nebija deklarējies, un cik tādu ir šogad?

– Pagājušajā gadā Tukuma novadā tādi bija aptuveni 1420 īpašumu, šogad aptuveni – 1250.

– Kāpēc cilvēki nedeklarējas?

– Viens no iemesliem ir tas, ka īpašums ir nesen kā iegādāts, tāpēc cilvēks nav laikus nokārtojis formalitātes. Nereti vienam īpašniekam ir vairāki mājokļi, no kuriem viens ir Rīgā, un, lai nezaudētu Rīgas priekšrocības, viņš deklarējas Rīgā. Pareizi būtu, ka cilvēks deklarējas tur, kur viņš dzīvo. Gadījumā, ja mājoklis tiek izīrēts, ir jāļauj īrniekiem deklarēties, jo arī tādā gadījumā ir jāmaksā nodoklis 0,2%, 0,4% vai 0,6% apmērā. Tiesa gan, mēs nevienu ar varu nespiežam deklarēties.

– Vai gadījumā, ja iedzīvotājs deklarēsies šobrīd, nodokļa summa tiks samazināta?

– Šogad vairs nē, jo pašvaldības saistošie notikumi nosaka, ka vismaz vienai personai mājoklī jābūt deklarētai kārtējā gada 1. janvārī.

– Ko darīt tad, ja ēka nav uzcelta?

– Mājās, kurās nevar dzīvot – kurām ir tikai pamati vai tikai sienas, neviens neliek deklarēties, un tām arī nodokļa likme netiek paaugstināta, bet tikai ar nosacījumu, ka būvvaldē būs sakārtoti visi ar būvniecību saistītie dokumenti.

Nepabeigtas būves – jāpabeidz

– Jau otro gadu paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā ir jāmaksā par būvēm, kurām ir pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvniecības termiņš. Kāpēc tika noteikta šāda kārtība?

– Saistošajos noteikumos tāds punkts tika iekļauts, lai mudinātu iedzīvotājus legalizēt savas ēkas – novadā ir daudz ēku, kas nav reģistrētas kadastra informācijas sistēmā un tas nozīmē, ka par šo ēku netiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, lai gan reāli cilvēki tajā dzīvo. Tas arī tika darīts tāpēc, lai, pirmkārt, īpašnieki sakārtotu ar būvniecību saistītus dokumentus, ēkas nodotu ekspluatācijā un tajās deklarētos, un, otrkārt, lai pašvaldība saņemtu nekustamā īpašuma nodokli.

– Esat par to īpašniekus brīdinājuši?

– Tukuma novada dome sūtīja aicinājumus vērsties būvvaldē un sakārtot dokumentus – pagarināt būvatļauju, uzrakstīt pārtraukšanas aktu par to, ka būvniecība netiks turpināta utt.

– Taču kādā no senākām sarunām teicāt, ka, neatkarīgi no tā, vai būve ir vai nav nodota ekspluatācijā, pēc Valsts zemes dienesta masveida vienotās vērtēšanas tiek izrēķināta kadastrālā vērtība un aprēķināts nodoklis.  Kā var būt tā, ka cilvēks uzceļ ēku, bet tā nekur nefigurē?

– Jā, ir gadījumi, kad Valsts zemes dienests masveidā bija noteicis aptuveno vērtību, taču ir arī tādi gadījumi, kad šī vērtība nav noteikta, un tad cilvēks nekustamā īpašuma nodokli nemaksā.

– Braucāt pārbaudīt – dzīvo kāds ēkā vai nedzīvo?

– Braucām arī pārbaudīt – vai šīs ēkas tiek izmantotas, notiek vai nenotiek būvdarbi. Un tad arī rakstījām šīs vēstules, aicinot sakārtot ar būvniecību saistītos dokumentus.

– Cilvēki atsaucās?

– Jā, daudzi ir sapratuši, ka savā īpašumā esošo ēku būvniecības dokumenti ir jāsakārto.

– Vai sadarbojoties ir iespējams, ka nodoklis tiek pārrēķināts?

– Būvvaldē sakārtojot ēku būvniecības dokumentus, nekustamā īpašuma nodokļa likme tiek pārskatīta. Ja īpašnieks var apliecināt, ka sadarbojas ar būvvaldi un jautājumu risina, nodokli pārrēķinājām.

– Jau iepriekš esam domē runājuši, ka būtu labi domes mājas lapā ielikt paraugu, kas pateiktu priekšā – kas īpašniekiem jādara, lai ēku legalizētu…

– Katrs gadījums ir tik ļoti atšķirīgs, ka viens paraugs nederēs, tas nereti var pat maldināt cilvēkus. Piemēram, vienā gadījumā būs jālegalizē būve, bet citā – jāsāk ar īpašuma tiesībām uz zemi; ir īpašumi, kas nav ierakstīti zemesgrāmatā vai uz kuriem nav nokārtotas mantošanas tiesības. Ir arī tā, kas pagājušā gadsimta 60. gados ir ticis piešķirts apbūves gabals kaimiņu pagastā, kas tagad ir Tukuma pilsētā, taču uz tā patvaļīgi ir uzcelta māja, līdz ar to ir jāsāk ar informācijas meklēšanu arhīvā, lai iegūtu dokumentus, ka vismaz zeme ir oficiāli piešķirta. Vēl, protams, ir pirkti un pārdoti īpašumi.

Ja bijusi patvaļīga būvniecība

– Un ja būvniecība ir notikusi patvaļīgi?

– Ir jānāk uz būvvaldi un jāpauž gatavība būves legalizēt, jātaisa projekts un ēkas jāpieņem ekspluatācijā.

– Cik tas var izmaksāt?

– Kā teikuši arhitekti, projekts var izmaksāt no 10 līdz 20 eiro/m², inventarizācija – 3 eiro/m² – tās ir lielākās izmaksas.

– Ja ir aizdomas, ka projekts ir bijis, kur to meklēt?

– Tukuma pilsētas laika projekti varētu būt atrodami domes arhīvā, bet pagastu laika projekti noteikti ir zonālajā arhīvā. Tos meklējot, noteikti jāņem vērā, ka laika gaitā varētu būt mainījušās adreses, tāpēc tas jāpārbauda vispirms.

– Tomēr likuma «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā» 18. pants nosaka: “Ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993. gada 5. aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).”

– Pašvaldība, protams, izvērtē to informāciju, kas ir tās rīcībā, bet ir jāņem vērā, ka dokumenti par pagastiem varētu būt nodoti arhīvā. Tāpēc, ja iedzīvotājiem

ir kaut jelkāda informācija par savu īpašumu, aicinām to paņemt līdzi, nākot uz domi. Vēl viena iespēja vērsties tiesā, lai tā konstatē juridisko faktu un apliecina īpašuma piederību. Pagājušajā gadā bija divi šādi tiesas procesi.

– Paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā arī par nekoptu lauksaimniecības zemi.

– Jā. Mēs no Lauku atbalsta dienesta (LAD) saņemam informāciju par neapstrādātām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, un, veicot nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinus, par tām piemērojam papildlikmi 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības. Tāpēc tos īpašniekus, kas zemi ir apstrādājuši, aicinām ar iesniegumu vērsties domē, kas tālāk to pārsūtīs LAD atkārtotai izvērtēšanai. Ja zemei tiks konstatēts statuss “kopts”, nekustamā īpašuma nodoklis tiks pārrēķināts.

– Vai ir vēl kāds ierosinājums no jūsu puses?

– Lūdzam cilvēkus izmantot pieejamo portālu www.epakalpojumi.lv, kur iegūstama visa informācija par nekustamā īpašuma nodokļa apmaksas iespējām, kā arī pieteikties maksāšanas paziņojuma saņemšanai elektroniski.

Agita Puķīte