Šis ir tas gadījums, kad, mēģinot apzināt vienu problēmu, nonācām līdz daudz lielākai. Kad pirms divām nedēļām pamanījām, ka Milzkalnes ciematā trīsdaļīgā šķiroto atkritumu konteinera (papīram, stiklam un PET pudelēm) vietā novietoti divi citi: zaļš un slēgts – stiklam un dzeltens – restots – PET pudelēm, nodomājām, ka tādi izskatīsies jaunie konteineri. Taču, kad trešais konteiners papīram un kartonam tā arī neparādījās, sākām skaidrot, kur lai liek savākto papīru. Izrādās, ar makulatūras nodošanu pārstrādei uzņēmējiem ir problēmas.
Tie nav projekta konteineri
Sazinoties ar SIA «Piejūra» valdes priekšsēdētāju Indru Rassoni, vaicājām, vai tie divi konteineri, kas Milzkalnē jau uzlikti, ir tie paši, ko pilsētās un pagastos paredzēts uzlikt atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros? Viņa skaidroja, ka tie noteikti nav jaunie konteineri, kas šajā vietā atvesti. Tad, kad tas notikšot, iedzīvotājus noteikti informēšot, turklāt – visi būs slēgtie konteineri.
Pasaules krīze ietekmē pārstrādājamos resursus
Dažādās instancēs interesējoties, kāpēc vairs nav konteinera papīram, nejauši uzzinājām, ka otrreizējo izejvielu pārstrādē iestājusies krīze – līdzšinējie pārstrādātāji papīru un arī PET pudeles tikpat kā neiepērk vai arī iepirkuma cena ir gaužām maza. To, ka situācija ir sarežģīta, apliecināja arī SIA «Latvijas Zaļais punkts» marketinga direktors Valdis Martinsons. Viņš stāstīja, ka ir problēmas ar papīra pārstrādi pasaulē, un Latvija šai ziņā neesot uzņēmums. Tā kā energoresursu cenas nokritušas, piemēram barels naftas no 200 dolāriem tonnā pērn nokritis uz 37 dolāriem šobrīd, otrreizējo izejvielu tirgus ir sašūpojies – ir daudz izdevīgāk ražot un pirkt, piemēram, jaunu papīru nevis to, kas ražots no otrreizējām izejvielām. Viņš gan pieļāva, ka krīze neievilksies un ka trīs līdz sešu mēnešu laikā tai vajadzētu pāriet, jo šis process ir ciklisks.
Vaicāts, ko darīt līdz brīdim, kad situācija stabilizēsies un ko darīt iedzīvotājiem, kas pieradināti atkritumus šķirot, V. Martinsons skaidroja, ka uzņēmēji noteikti gaidīšot labākus laikus un atkritumus uzkrāšot, taču visam esot savas robežas: "Ja uzņēmējam par lielu naudu būs jāīrē noliktavas, viņš to noteikti nedarīs. Visdrīzāk, ja papīru nebūs kur likt, par tā savākšanu tiks prasīta samaksa."
Interesējāmies arī, kas notiks ar «Latvijas zaļā punkta», uzņēmēju un izglītības iestāžu kopīgi rīkoto makulatūras vākšanas akciju, V. Martinsons stāstīja, ka no tās gan noteikti neatteiksies.
Kā šķirojuši, tā šķiros
SIA «Kurzemes ainava» valdes priekšsēdētājs Arnis Ruža skaidroja, ka trīsdaļīgais konteiners Milzkalnē nav ticis efektīvi izmantots, turklāt tā aizvešanai bijis nepieciešams speciāls transports. Vaicāts, vai uzņēmumam ir problēmas ar papīra nodošanu pārstrādei, A. Ruža skaidroja, ka tā ir globāla problēma, kas lielākoties skārusi kartona pārstrādi, taču tas attiecas arī uz PET pudelēm: "Līdz šim Latvija kartonu veda uz Lietuvu, kas nogādāja to pārstrādei Ķīnā. Tā savukārt pārstrādes produktus kā izejvielas sūtīja uz ASV. Tā kā ASV ir krīze, tirgus un viss otrreizējo izejvielu iepirkuma process ir apstājies. Tomēr iedzīvotājus patlaban notiekošais neskar – kā šķirotos atkritumus vācām, tā vācam joprojām. Tie tiek sapresēti un uzglabāti līdz brīdim, kamēr tos atkal varēs nodot pārstrādei. Tātad – kā šķirojuši līdz šim, tā jāšķiro arī turpmāk."
A. Ruža stāstīja, ka līdzīgas problēmas esot arī ar PET pudeļu nodošanu, taču arī tās joprojām tiek vāktas. Viņš gan pieļāva, ka uzņēmējiem par kartona un papīra savākšanu būs jāmaksā, taču, ja paši vedīs uz Dienvidu ielu 2, tad maksu neiekasēs.
Problēmas ir, tāpēc savākto uzkrāj
To, ka problēmas ar savāktā iepirkuma tālāko realizāciju ir, apliecināja arī SIA «Betika DGH» direktors Uģis Grantiņš. Viņš stāstīja, ka pagaidām makulatūru pieņem un presē, un darīs to tik ilgi, kamēr būs vietas, kur glabāt. Bet, kad uzkrāto varēs nogādāt pārstrādātājiem, viņš nezina. Šobrīd iepirkuma cenas kartonam Klaipēdā nokritušās vairāk nekā četras reizes, tādējādi vest uz turieni vairs nav izdevīgi.
