30. oktobrī, notika Smārdes ielas māju iedzīvotāju sapulce, kurā iedzīvotāji par komunālajiem jautājumiem izvaicāja SIA «Tukuma nami» valdes priekšsēdētāju Uldi Eglīti, domes priekšsēdētāju Juri Šulcu un komunālinženieri Aleksandru Fridrihsonu.
Palika bez siltuma
Šī gada sākumā a/s «Latvenergo» brīdināja Tukuma domi par siltuma padeves pārtraukšanu Smārdes ielas mājās, tāpēc pašvaldība kopā ar apsaimniekotāju izskatīja iespējamos apkures variantus un nolēma ierīkot gāzes apkuri. Par iespējamajiem apkures variantiem tika informēti arī iedzīvotāji. Tad dome rīkoja konkursu, kurā uzvarēja uzņēmums «Intergāze».
J. Šulcs stāstīja, lai arī darbi bija jāpabeidz līdz 15. septembrim, līdz galam viss nav izdarīts vēl tagad, tā ka tiks piemērota soda nauda 0,05% par katru nokavēto dienu: "Patlaban konstrukcijas ekspluatācijā nav nodotas, taču siltuma padeve nodrošināta. Pašvaldība samaksājusi 40% no kopējiem izdevumiem par divu apkures katlu iegādi; kopējā summa bija Ls 37 800; Ls 22 000 vēl nav samaksāti. Kamēr viss netiks izdarīts, firma naudu nedabūs, un mēs apņemamies kontrolēt, lai viss tiktu izdarīts, kā nākas. Tomēr, maigi sakot, darbs padarīts cūcīgi."
Pašvaldība 50% izdevumus par apkures iekārtām apmaksā no budžeta, otra puse iedzīvotājiem jāatmaksā 10 gados: "Šobrīd par iekārtām atbild apsaimniekotājs, bet dome pieņēma lēmumu – pēc nodošanas ekspluatācijā tās nodos SIA «Tukuma siltums», kas tās apsaimniekos. Tarifs būs atšķirīgs no pilsētas, jo tas veidosies no izdevumiem par patērēto gāzi, iekārtām utt." U. Eglītis piebilda, ka viņu neapmierinot objekta tehniskie risinājumi, tāpēc viņš sazinājies ar uzņēmumu pārstāvjiem, kas solījuši nedēļas laikā to nokārtot. J. Šulcs piebilda, ka tāds diemžēl bijis lētākā piedāvājuma rezultāts.
Kā tērēs, tā maksās
– Cik daudz gāzes jau ir patērēts un kādi būs rēķini?
U. Eglītis:
– Esam nopirkuši 5 440 litrus gāzes abām cisternām, par ko samaksājām Ls 4000. Maksājām 57 santīmus par kilogramu (2 kilogrami – viens kubikmetrs) – atbilstoši līgumam viņi nevar pārdot dārgāk par vidējo cenu valstī. Iztērēto summu ar apkures starpniecību gribēsim saņemt atpakaļ. Šodien rādījumus apskatīju, Smārdes ielā 1 iztērēts 531 m³ (Ls 630,99). Rēķinājām, ka apkures maksai nevajadzētu būt daudz augstākai nekā pilsētā, bet konkrētu summu nosaukt nevaram, jo tajā jāiekļauj visi izdevumi.
– Kas kontrolē gāzes iepildīšanu?
– Pats biju klāt, kamēr gāze tika iepildīta, tāpēc varu likt galvu ķīlā, ka iepildīja tik, cik uz skaitītāja. Ir elektroniska izdruka no mašīnas, kas to apliecina.
– Kam mēs maksāsim?
– Aprēķinos nekas nemainās, rēķinus sūtīs un maksu iekasēs «Tukuma nami», bet iekārtas apsaimniekos «Tukuma siltums».
– Vai ir droši, ja gāzes cisternas atrodas 30 cm no smilšu kastes?
U. Eglītis, A. Fridrihsons:
– Kad vajadzēja saskaņot cisternas izvietojuma shēmu, radās problēmas ar blakus esošās zemes īpašnieku. Lai ievērotu attālumus, citas vietas nebija.
– Kāpēc nevarēja likt blakus esošajiem gāzes bunduļiem?
– Tā nav jūsu zeme, bet cits īpašums. Ja konkursā būtu uzvarējusi «Latvijas Propāna gāze», tad varēja likt blakus esošajiem bunduļiem, taču viņu piedāvājums bija ievērojami dārgāks.
J. Šulcs:
– Katrai mājai, nododot dzīvokļus privatizācijā, bija iemērīts noteikts zemes gabals tās uzturēšanai, kurā izvietot komunikācijas, konteinerus. Citādi zeme jānomā – mājai vai apsaimniekotājam jāslēdz līgums ar citas zemes īpašnieku.
– Vai ap cisternām būs žogs?
– Tehniskajā projektā paredzēts 1,6 m augsts žogs.
– Kā tiks uzpildīts gāzes balons – vai to var izdarīt pa gabalu, vai jābrauc pāri zālienam?
U. Eglītis:
– Automašīna apstājās stāvlaukumā un ar lokano savienojumu iepildīja gāzi. Uz zāliena nav jābrauc.
– Vai cisternas ir drošas? Kas notiks, ja kādu cauruli saplēsīs?
– Būs apkārt žogs, bet, protams, pašiem iedzīvotājiem jārunā ar bērniem un jāskaidro, ka bīstami iekārtas aiztikt.
– Bet mums ir tādi bērni, kas neklausa ne vecākus, ne citus. Mamma plāta rokas – neko nevar izdarīt.
– Ja kāds bojā iekārtas, zvaniet pašvaldības policijai. Nav citas iespējas.
– Kā ārējā temperatūra ietekmē siltuma padevi?
U. Eglītis, J. Šulcs:
– Atklāti sakot, neesmu apskatījis, jo iekārtas mums nav nodotas. Cik noprotams, sistēma darbojas pēc āra temperatūras. Pašai mājai jāvienojas par parametriem – cik liela temperatūra jāieregulē. To neviens no malas nenoteiks.
– Bet vai ārā ir tik silts, ka var atslēgt apkuri? Radiatori auksti.
– Sistēmu regulē automātika. Nekas apzināti nav izslēgts, arī par traucējumiem nav informācijas. Ja paliks vēsāks, apkurei jāieslēdzas. Bet vai jums ir auksts?
– Nē, mājās ir silts, vidēji +21°C. Viena daļa iedzīvotāju radiatorus pat ir nogriezusi, lai nesilda nemaz, jo iekšā silts.
– Es priecātos par katru brīdi, kad dzīvoklī silts, bet radiatori auksti. Jo pats galvenais kritērijs – vai iekšā silts. Ja auksts, jāmeklē problēma.
– Vai gāzinieki sakārtos arī apkārtni?
– Nosacījums viens – ja iepriekš bija zāle, tā jāiesēj, ja bija asfalts, jāuzliek asfalts, ja bija flīzes, tad jābūt flīzēm.
Smilšu kastes nav, sētnieks nestrādā
– Mēs pirms gada rakstījām iesniegumus «Tukuma namiem», lai sakārto smilšu kasti.
U. Eglītis:
– Smilšu kastes dēļ gan galva nebūtu jālauza.
– Bet mēs tomēr gribētu kādu rotaļu ierīci, piemēram, kāda ir Jauntukumā.
– Iespējas ir vienmēr, uzkrājuma naudai jābūt.
– Bet kas tad jādara, lai līdz tam nonāktu? Pērn jau vēstules rakstījām. Cīnījāmies par lampiņām pie mājas. Pēc pāris mēnešiem tās uzlika. Taču iepriekš nelikās ne zinis.
– Jums liksies banāli, ka es tā atbildu, bet nepietiek laika ar tādiem sīkumiem nodarboties. Pilsētā ir daudz lielākas un globālākas problēmas.
– Bet, ja viss ir sīkums, tad – ko var prasīt? Un kas ir izdarīts? Zinām, ka apgaismojuma nav, flīzes nolietojušās…
– Nekādi lielie darbi nav darīti, tā ka naudai jābūt. Jums liekas svarīgi – sakārtot smilšu kasti un lampas, bet ir daudz lielākas problēmas, tāpēc, piedodiet, ka laikus neesmu izdarījis to, kas iesniegumā prasīts.
J. Šulcs:
– Manuprāt, vēstuļu rakstīšana un parakstu vākšana ir milzīga birokrātija, ja par katru sīkumu tas jādara. Jūs esat īpašnieki, sanāciet kopā, izdomājiet, ko gribat darīt, ievēliet vienu cilvēku, kurš informēs apsaimniekotāju par iedzīvotāju vēlmēm.
– Labi, mēs esam īpašnieki, mums par visu jālemj. Bet cik daudz ir šīs apsaimniekošanas naudas, par kuru varam lemt?
J. Šulcs:
– Es domāju, ka apsaimniekotājs būs paņēmis skaitļus, lai redzētu, kāds ir uzkrājums, cik daudz tērēts. Bet tā nav. Kā jau teicu, vajadzēs izvirzīt pārstāvi.
– Mums sētniece reti strādā, varbūt varam paši to darīt. Cik bieži viņai jābūt?
– Vai tiešām ir tik liela netīrība apkārt? Ja jums nepatīk, kā viņa strādā, varat paši šo darbu uzņemties, taču vajadzīgs cilvēks, kas to darīs.
U. Eglītis:
– Es būtu tikai priecīgs, ja sētniecei nebūtu uz šejieni jānāk, tad varētu pārrunāt par to apsaimniekošanas naudas daļu, ko tērējam sētnieka algai.
– Bet tā būtība jau cita – ja apsaimniekošanas maksā iekļauta sētnieka darba alga, nodoklis, materiāli, jābūt kontrolei.
– Jautājums – ir vai nav tīrs? Sētnieks jau nav piekomandēts jūsu mājai astoņas stundas. Ir darbu apjoms, teritorija, kas regulāri jāsakopj.
– Pagrabi beigtu kaķu pilni. Jūs sakāt, ka par apsaimniekošanas naudu veic arī dezinfekciju un deratizāciju, bet nekas tāds nav bijis.
– Ja jūs neesat redzējusi, nesakiet, ka nav bijis. Precīzu datumu pateikt nevaru, jāskatās pēc rēķina. Ja tur ir kaķi, tad tie ir jūsu pašu. Vai tad paši nevarat izmest?
– Mums ir viens konteiners, varbūt varētu uzlikt divus. Ar izvešanu nav problēmas – tos izved trīs reizes nedēļā, pa nedēļas vidu tajā vietas vēl pietiek, bet nedēļas beigās – pilns.
U. Eglītis, J. Šulcs:
– Ja uzliks otru konteineru, būs lielāka kubatūra, jo izvedējs neskatās – ir pilns konteiners vai nav; ja izvešanas reize pienākusi, atbrauc un izber. Pavisam drīz būs šķiroto atkritumu konteineri. Samaksu rēķina pēc pilsētā izvesto atkritumu daudzuma no daudzdzīvokļu mājām, ko sadala proporcionāli iedzīvotājiem.
***
Sarunas noslēgumā iedzīvotāji atzina, ka arī paši neesot bez vainas. Konteinerā samet lielās kartona kastes, nesaplacinātas, un tas uzreiz pilns. "Tāpat – ko vainot sētnieci?! Iedzīvotāji taisa remontus, visu lieko nomet veļas žāvētavā. Vai arī pārvācas, salauž durvis un aiziet, bet atspere vairs nedarbojas, durvis stāv vaļā," secina sarunas dalībnieki.
Neizpratne bija arī par citām lietām, kuras domes priekšsēdētājam diemžēl netika pavaicātas. Proti, kāpēc dome sākumā solīja samaksāt par iekārtām visu summu, bet deputāti nobalsoja tikai par pusi? Kāpēc iedzīvotājiem jāmaksā par apkures sistēmām, ja dzīvokļus privatizēja ar apkuri? Kāpēc nav pārslēgti līgumi? Kāpēc netika uzrādīti precīzi aprēķini par apkures sistēmu piedāvājumiem, – Latvijas Propāna gāzes piedāvātās iekārtas bija dārgākas, bet varbūt drošākas un izdevīgākas ekspluatācijā? Vaicājot iedzīvotājiem, kāpēc par šo visu nav runājuši pavasarī, kad par apkures uzteikumu tika rīkota sapulce, viņi atzina, ka viss noticis tik ātri, ka ne acis nav varējuši pamirkšķināt. Dome uzreiz piedāvājusi gāzi kā ērtāko variantu, un punkts. Bet, kā lai zina, kas labāks?
Šobrīd grūti pateikt, kā būtu labāk, jo gāzes apkure ierīkota, nauda gandrīz samaksāta. Taču šis gadījums pierāda – ja lieta grozās ap un par naudu no paša maciņa, neviens nevar palikt malā. Tad katrs nezināmais jāpadara zināms, lai cik liels vai mazs tas arī nebūtu, jo tikai tad, kad būs izsvērti visi piedāvājumi, zināmi visi cipari, var pieņemt lēmumu. Vismaz tad būs sajūta, ka izdarīts viss… Bet tagad, kad daudziem ne vairs lats, bet santīms trīsreiz saujā jāapgroza, neiejaukšanās var maksāt dārgi. Un patiesībā – jo ātrāk iedzīvotāji apzināsies sevi kā saimniekus, jo mazāk iespēju būs kādam diktēt noteikumus.