Kas tad īsti Tukumā smirdēja un smird?

Februāra vidū rakstījām par to, ka Tukumu apsēdusi nelaba smaka – tā kā pēc degvielas, tā kā pēc gāzes, par kuras izcelsmi nevienam tobrīd nebija ne jausmas. Pārbaudot gāzes krātuves daudzdzīvokļu māju pagalmos, smakas avots netika atrasts; arī citos uzņēmumos nekas tāds, no kā varētu veidoties tāda smaka, netika konstatēts.

Februāra vidū rakstījām par to, ka Tukumu apsēdusi nelaba smaka – tā kā pēc degvielas, tā kā pēc gāzes, par kuras izcelsmi nevienam tobrīd nebija ne jausmas. Pārbaudot gāzes krātuves daudzdzīvokļu māju pagalmos, smakas avots netika atrasts; arī citos uzņēmumos nekas tāds, no kā varētu veidoties tāda smaka, netika konstatēts.

Pirms svētkiem atkārtoti sazinājāmies ar Ventspils reģionālās vides pārvaldes vides inspektoru J. Pētersonu un lūdzām skaidrot, kas tad ik pa laikam rada šo neganto smaku. Viņš skaidroja, ka smaka toreiz nākusi no a/s «Tukuma piens» – tā kā uzņēmums atrodas ielejā un neesot bijis vēja, no skursteņa nākusī smaka neesot izkliedējusies un visstiprāk bijusi jūtama tieši dzelzceļa stacijas Tukums I apkārtnē. Uzņēmumam atbilstoši izsniegtajai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujai atļauts kurināt ar mazutu, dīzeļdegvielu un sašķidrināto gāzi, kas gan šobrīd netiekot izmantota. Kādā no reizēm, kad smirdējis ļoti stipri, viņš uzņēmumā bijis un konstatējis, ka tā visdrīzāk radusies tāpēc, ka tikušas tīrītas mazuta nostādināšanas iekārtas. Tiesa, uz vietas konstatēts, ka par šo faktu nav bijuši informēti paši darbinieki, kam to būtu vajadzējis zināt, tāpēc uzņēmumam pieprasīts pārstrādāt avārijas situācijas izziņošanas shēmu.

Vairāk lasiet 12. aprīļa laikrakstā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *