8. februārī Tukuma novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejā kā papildu jautājums tika izskatīta informācija par Tukuma Audēju darbnīcas tālāko darbību un finansējumu.
Tieši ar finansēm esot saistītas lielākās problēmas – zemā atalgojuma un muzeja izvirzīto prasību dēļ no darba aizgājusi Audēju darbnīcas vadītāja Zane Neilande-Sieradzka, kā arī Tautas lietišķās mākslas studijas «Durbe» vadītāja Agita Pumpure; šobrīd kā vienīgā darbiniece palikusi Agrita Kunkulberga, kuras pienākums esot uzraudzīt telpas. Taču darba apjoms Audēju darbnīcā esot liels, jo arī dalībnieču esot ļoti daudz, tāpēc vajadzīgs kāds risinājums, lai gadiem izveidoto un kopto nepazaudētu. Vidēji darbnīcu apmeklē 36 līdz 38 dalībnieces (mēnesī 200 līdz 280 apmeklējumi), bet šobrīd sarakstā esot 56, tostarp arī skolnieces, kam mācību programmā ir paredzēta aušanas apmācība.
Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 9. februāra, numurā ŠEIT!
Vai tiešām muzejam nemaz nav kauns, cik var dot,telpas bezjēdzīgi daudz Durbe, Pils tornis .Harmonijas iela,veikals Durvis,Pastariņu muzejs un visu visu laiku uztur par nodokļu maksātāju naudu. Tad tie šausmīgie plāni par staļļiem, dāriem utt. un nauda tek nepārtraukti, lai tak vienreiz sāk stādāt un pelnīt un tad varēs uzturēt arī audēju darbnīcu, galu galā tie,kuri tur iet var arī paši uzkopt, jo visi darba rīki,telpas, gaisma komunālie pakalpojumi bez maksas.Neesmu gan redzējusi, ka kāds kaut ko par velti dāvinātu, bet gan esmu redzējusi, ka auž Tukumā, bet pārdod Brīvdabas muzejā un citur.tā kā lai muzejs atrod līdzekļus savā budžetā.
Audēju darbnīcā audējas katru mēnesi maksā dalības maksu (atšķirībā no deju kolektīvu un koru dalībniekiem, kas ir tādi paši pašdarbnieki ar saviem vadītājiem), par saviem līdzekļiem pērk materiālus aušanai, kas nav lēti. Savukārt Domei tie ”ziedoti” darbiņi, kuri tiek dāvināti Tukuma sadraudzības pilsētu pārstāvjiem.
Tukuma audēju darbi regulāri tiek izstādīti izstādēs pa visu Latviju, par kuru izstādīšanu nesaņem ne centu…
Tā kā nezinātāji nevar spriedelēt par kaut kā dāvināšanu.
Cita lieta ir muzeja vadības attieksme pret Audēju darbnīcu un studiju, un cilvēkiem, kas tur strādā sevi netaupot.
Tur vispār Tidaholmas ielā visiem viss na haļavu. Karatē, dejotāji,novusisti. A mēs tik maksājām.Pauzera pļavā ziemā stadionā deg lielās gaismas,ka viss Tukums gaiši. Trīs nabadziņu dzenā bumbu. A mēs tik maksājam!
Bet loģiski, ja aužat sev,protams,ka materiālus jāpērk pašām. Izstādēs arī piedalieties,lai sevi parādītu, lai iespējams varētu realizēt savus darbus, tā kā tā ir katra cilvēka brīva griba. Ja es gribu gleznot vai šūt, es arī pērku visus materiālus un nesūdzos.
Nu re kur nonācām.Cilvēki kas ar sirdsdarbu izveidojuši šo iestādi Audēju darbnīca,spiesti pakļauties kādam, kurš godkārīgi cenšas izplesties.Manuprāt muzejs ir muzejs un audēju darbnīca ir pavisam kas cits,ar citu specifiku.Par kādām prasībām ir runa?Te cilvēki nāk mācīties seno amatu,saturīgi pavadīt brīvo laiku,komunicēt u,t,t Agrita K. audēja ar stāžu un prasmēm pieskatīs telpas? Vai tas tādēļ ka šī kundze nemāk čalot ar saldu mēlīti bet tikai godprātīgi dara to kas viņai sirdij tuvu?To ko perfekti pieprot un ir gatava mācīt arī citiem interesentiem?Ļaujiet taču darīt darbu cilvēkam,nevajag vienmēr uzstādīt radošiem cilvēkiem prasības,tas nogalina radošumu un vēlmi darboties.
OZ jāiet pensijā!
Vai kādam no tautas deju kolektīvu vadītājiem maksā mēnesī ap 500. euro?
Parēķinot pēc domes papīriem, iznāk, ka Audēju darbnīcas algām tiek atvēlēti 10 000 eiro gadā, atrēķinām nodokļus, paliek ap 6 600, sadalām uz 12 mēnešiem, iegūstam… Jā,iznāk 550 eiro uz rokas. Bet trim cilvēkiem, kas tur sēž septiņas dienas nedēļa. Tātad meistare ar augstāko izglītību, kam jāapmāca senam amatam, kam jāauž domes un muzeja pasūtījumi, kam jāraksta kaudze papīru, kas ticams, arī jātīra telpas, jāiekārto izstādes, saņem aptuveni 180 eiro uz rokas. Vai tiešām tas nebūs pārāk šiki?! Ja vēl atceramies kādu piemēru no ierēdniecības, ka, piemēram, Zariņam, kas deputāts par nezin ko jūlijā izmaksāja 2 000 eiro
tu vispār zini cik dejotāji,karatisti ir ieguldījuši savus līdzekļus pašvaldības telpās.pirms muldi izpīpē lietas būtību
Savās telpās ir jāiegulda!
Ja šitāda audēju darbnīcas vadītāja,tad nav jābrīnās ka vēl palikusi tikai viena audēja! Par minimālo algu strāda daudz smagāku un atbildīgāku darbu un cilvēki nesūdzās! Labs audējs vienmēr zinās kā nopelnīt!
Uzskatu, ka mūsu mazpilsētā vienam muzejam nevar būt tik daudz telpu, kā arī nevar uzreiz gribēt visu restaurēt un celt jaunus objektus, jābūt pieticīgākiem, bet ja tāda apetīte, tad pašiem jāpelna.
No mana kalniņa raugoties, tieši tā ir vismilzīgākā vērtība, ko izdevies saglabāt, kultūrvēsturiskas vērtības! Ja tā nebūtu, viss tiktu aizlaists postā, tagad mums ir, ar ko lepoties. Jā, varbūt nav pareizi, kas viss vērtīgais tiek uzkrauts uz viena muzeja placiem, pēc tam pārmetot, ka tik daudz līdzekļu aiziet, bet… Citādi visa tā nauda, kas ieguldīta tautas nākotnē, kultūrā, muzeoloģiskās, kultūrvēsturiskās vērtībās, visu mērogu deputātiņi to prot, būtu izklekarēta. Un mums nebūtu nekā. Un tauta bez savas vēstures, kultūras mantojuma arī ir nekas; jā, bez bez kultūras mēs kļūstam aizvien ”dabiskāki”, vairāk dzīvnieciskām būtnēm piederīgi, tas fakts.
Gadi, iet, bet Latvijā nekas nemainās. Viens otru grib nograuzt bez sāls, rausta deķus uz visām pusēm, un cilvēks un cilvēcīgais paliek aizkrāsnē. Nemākam būt cilvēki vispirms, un tad viss pārējais, skumji.
NEKADAS SAUSMAS,DURVIS UZ ATSLEGU UN MIERS.
Ja grauj pamatu, tad ēka sabrūk.Mūsu tautas izdzīvošanas pamatā vienmēr ir bijusi amatniecība, kas laiku laikos ir nodrošinājusi tautas fizisko un garīgo pastāvēšanu.Šodien Latvijai amatniecība ir vajadzīga, lai izdzīvotu tauta.Tā saucamā “valsts”to negrib saprast, lielā mērā zāģējot koku, uz kuras pati sēž.Gudri vadītāji to sapratīs, bet, diemžēl, tādu paliek arvien mazāk.Gribu uzteikt amatniekus kā ļoti svarīgu valsts ekonomikas balstu un arī kā vienu no vissvarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kas spētu ļoti lielā mērā izvest valsti no nabadzības.Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.