Pagājušā gada nogalē kļuva zināms, ka no 2009. gada septembra valsts piešķirtā mērķdotācija skolotāju algām tiks dalīta savādāk, un turpmāk nauda sekos skolēnam uz novadu. Šobrīd veiktie aprēķini parāda, ka jaunā kārtība par lielākajiem zaudētājiem padara lauku pamatskolas.
Visa atbildība – novadiem
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotās formulas veiktie aprēķini liek noprast, ka finansējuma apjoms daļai skolu krasi samazināsies, un, lai tās nākotnē izdzīvotu, nāksies stingri savilkt jostas. Tāpat kļuva skaidrs, ka vissmagākajā situācijā nonāks lauku pamatskolas, kurās varētu pietrūkt līdz pat deviņām skolotāju likmēm, lai gan skolēnu skaits tajās, kā atzina Izglītības pārvaldes vadītāja Velta Lekse, ir laukiem pilnīgi pietiekams – 80 līdz 100 bērnu. Viņa stāstīja, ka februāra beigās aprēķini vēlreiz precizēti, tomēr likmju skaitu nav izdevies palielināt, tieši otrādi – to kļuvis vēl mazāk. Jāpiebilst, ka jaunā finansējuma kārtība arī paredz – par skolu likteni no septembra lems novadi. Tiem tad arī būs jāizšķiras, ko darīt ar nerentablajām skolām – atstāt un dotēt vai likvidēt.
Sarunā ar V. Leksi skaidrojām, cik daudz likmju skolām būs, ko tās zaudēs un ko šajā situācijā tām darīt.
Aprēķini ir nepielūdzami
Aprēķini rāda, ka Tukuma novadam pavisam būs 82,42 likmes: Tukuma Raiņa ģimnāzijai (20,2), Tukuma 2. vidusskolai (41,32), Tukuma 3. vsk. (-5,59), Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolai (13,83), Tukuma 2. psk. (28,81), Tukuma un vakara neklātienes vsk. (35,87), Džūkstes vsk. (-4,82), Irlavas vsk. (-0,95), Tumes vsk. (3,79), Zemgales vsk. (-2,67), Jaunsātu psk. (-9,85), Lestenes psk. (-9,02), Pūres psk. (-7,57), Praviņu pask. (-7,09), Sēmes psk. (-9,02), Zentenes psk. (-4,82); Kandavas novadam būs -12 likmes: Kandavas K. Mīlenbaha vsk. (20,33), Cēres psk. (-3,89), Matkules psk. (-9,44), Vānes psk. (-6,626), Zantes psk. (-5,85), Zemītes psk. (-7,44); Engures novadam būs 1,28 likme: Engures vsk. (9,45), Lapmežciema psk. (-2,58), Smārdes psk. (-1,14), Milzkalnes sākumskola (-4,45). Jaunpils vidusskolai, kas ir vienīgā Jaunpils novadā, ir 9,8 likmes.
Par mīnusiem jādomā visiem
– Ko nozīmē vārdi – nauda seko skolēnam uz novadu?
– Patlaban algu skolotājam rēķina pēc tarifikācijas. Ministru Kabineta noteikumi nr. 846 «Pedagogu darba samaksas noteikumi» nosaka, cik pedagoģisko un administratīvo štata vietu skolā jābūt atbilstoši klašu komplektiem un licencētajām programmām. Savukārt pēc IZM izstrādātā modeļa «Nauda seko skolēnam» noteicošais ir skolēnu skaits uz vienu pedagoģisko likmi un citi kritēriji. Pēc tiem izrēķina, cik izmaksā skolēns, tad iegūto summu reizina ar skolēnu skaitu un tā iegūst skolotāju likmju skaitu.
– Vairākām skolām ir mīnus likmes. Kāpēc?
– Mīnus likmes parāda starpību starp esošo finansējumu un to, kāds tas varētu būt 2009. gada 1. septembrī. Lai iegūtu vismaz minimāli likmju skaitu, reāli klasē jābūt vismaz 12 skolēniem. Ja, piemēram, skolai ar 90 skolēniem patlaban tiek apmaksātas 33 likmes, pēc jaunā modeļa ieviešanas finansēs tikai 14.
– Kā valsts noteica, cik daudz naudas uz bērnu būs?
– Valsts neko nenoteica. Aprēķinus izdarījām mēs pēc IZM noteiktajiem kritērijiem, kuros iekļauti dati par skolēnu skaitu skolā, īstenojamajām izglītības programmām utt. Pēc šiem aprēķiniem iznāk, ka Tukuma rajonā viena skolēna izmaksas būs Ls 85. Ja šo formulu piemērotu šībrīža situācijā, kad skolas finansē atbilstoši tarifikācijai, tad skolā ar lielu skolēnu skaitu (30 bērnu klasē) bērns izmaksātu tikai Ls 60. Tātad, ja valsts maksās Ls 85, skola iegūs papildu likmes. Savukārt mazai skolai šobrīd skolēns izmaksā Ls 120 vai pat Ls 128, taču no septembra tā saņems tikai Ls 85. Un te rodas mīnus likmes. Ja pēc šīs formulas valsts tiešām naudu piešķirs, mums ar šiem mīnusiem būs jārēķinās. Varbūt būs izmaiņas, bet, redzot, kas valstī notiek un cik daudz miljonu vēl jāietaupa, ir maz cerību uz labāku iznākumu.
– Varbūt kaut kas nav pareizi izrēķināts?
– Viss ir pareizi. Valsts uzstādījums ir ekonomēt naudu un optimizēt sistēmu. Mūsu valstī skolēns izmaksā ļoti dārgi, var teikt – viens skolotājs māca ļoti maz bērnu. Un tas rada sadārdzinājumu. Tiklīdz vienā klasē ir 30 bērnu, skola kļūst rentabla. Piemēram, Tukumā novadā lielo skolu dēļ kopumā likmju skaits ir plusā, tātad, no vienas puses, varētu tās sadalīt citām izglītības iestādēm. No otras puses – nevar likmes atņemt ar varu, jo arī lielajām skolām ir savas vajadzības, piemēram, tās var dalīt skolēnus grupās atsevišķu mācību priekšmetu mācīšanai utt. Savukārt par mīnusiem un – ko ar tiem darīt – jādomā visiem kopā.
– Bet valsts taču ir noteikusi, kā skolā darbs jāorganizē – ka tajā jābūt direktoram, viņa vietniekam, bibliotekāram un citiem darbiniekiem?
– Atbilstoši 2008. gada decembrī pieņemtajiem darba samaksas noteikumu grozījumiem skolas štatu saraksts nav spēkā. Katras skolas direktors, katrs novads varēs izlemt, vai viņam vajadzīgs vietnieks, logopēds, pulciņa skolotājs, bibliotekārs…
– Varbūt drīz vajadzēs justies laimīgiem, ja laukos vispār kāds ies skolā, ja vispār kāds to varēs atļauties?
– Pēc notiekošajām reformām redzam, ka valsts mērķis nav turēt skolu pieciem bērniem, bet gan taupīt naudu, reorganizējot izglītības sistēmu. Protams, mazs skolēnu skaits ir pozitīvs, bet mēs diemžēl īstenojam citu izglītošanas variantu… Patiesībā tuvojamies bedrei… Reāli, lai saglabātu lauku skolu ar 80 bērniem, kas turklāt nemaz nav maza, jāatsakās no pilnīgi visa. Tas nozīmē – arī no bibliotekāra, visām konsultāciju un pulciņu stundām utt. Un vienalga pietrūkst četras likmes, – kas nozīmē, ka var nākties samazināt pedagogu pamatalgas likmi.
Kvalitāte vai iespējas
– Televīzijas sižetā IZM pārstāve ieteica veidot apvienotās klases.
– Jautājums, kāda izskatīsies apvienotā klase un kā tajā strādās? Kā apvienos 10 vienas klases bērnus un desmit no otras? Tas nozīmē mācīt divas izglītības programmas divdesmit bērniem. Ja arī turpmāk par vadmotīvu būs vārdi "izglītības kvalitāte", tad kāda tā būs apvienotajā klasē? Jā, lai saglabātu izglītības iestādi, mūs spiež tā darīt, bet, vai vecāki bērnus no skolas neizņems? Vēl mums iesaka veidot filiāles, bet arī tad būtisku finansiālu ieguvumu nebūs.
– Ministrija iesaka sākumskolas saglabāt.
– Tieši tas ir visgrūtāk izdarāms, jo skolēnu skaits visstraujāk samazinās sākumskolas posmā. Var jau uzturēt skolu ar trim skolēniem klasē, bet kurš par to maksās? Valsts noteikti ne.
– Ko darīsiet ar Zentenes skolu?
– Pašvaldība februārī pieņēmusi lēmumu skolu slēgt no šā gada 30. jūnija. Patlaban vēl tiek domāts, kas notiks ar pirmsskolas klasēm.
– Kas notiks tālāk?
– Drīzumā ar katras skolas direktoru un pašvaldības vadītāju situāciju pārrunāsim. Šonedēļ varētu būt zināms arī ministrijas viedoklis. Tad redzēsim, vai tie aprēķini, ko iesniedzām, ir pietuvināti reālajai situācijai septembrī.
Zentenes skolas slēgšana ir klasisks piemērs tam, kādu ļaunumu var nodarīt nedomājoša un nekompetenta pagasta vadība.Dažas pagastmājā aizsēdējušās kundzītes izdarīja četros gados to, ko vairākos desmit gados neizdarīja padomju vara. Skumjākais ir tas, ka tā "kompānija" nemaz necīnijās par skolas saglabāšanu.
Tiešām kauns par Zentenes vadību!!!