Katru gadu pašvaldības vadītājam vaicājam – kāds bijis aizvadītais gads, kas veicies, kas neveicies un kas plānots uz priekšu. Atšķirībā no iepriekšējo gadu bagātīgajām prognozēm – gan valstī, gan pašvaldībā 2009. gads solās būs liess. Un tomēr par spīti tam, ka valsts galvas runā dzirdējām vien par to, ko nevarēsim, Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs saka – ja valsts ļaus strādāt, izdzīvosim. Viņam vaicājām arī, kā rīkoties iedzīvotājam, kas nonācis krīzes situācijā, un ko šai situācijā varēs palīdzēt pašvaldība.
– Kādus darbus un ieceres izdevās īstenot 2008. gadā?
– Izdevās pašvaldības darbu organizēt tā, ka pieņemtie lēmumi tika izpildīti un bija normāla darba atmosfēra gan domes deputātiem, gan administrācijai. Un visi bija strādājuši ar vienu mērķi – pilsētas labā. Tas aptver visus darbus pilsētā, tostarp Eiropas reģionālā attīstības fonda finansētos projektus – veloceliņu ierīkošanu, ielu asfaltēšanu, arī divu bērnudārzu būvniecības ieceres īstenošanu. Domāju – cilvēki jau novērtējuši mūsu lēmumu nomāt telpas bibliotēkai un nopirkt ledus halli, jo halle sadarbībā ar kultūras namu kļuvusi par sporta un kultūras centru, turklāt strādā ar peļņu. Tas, ka halle nevar samaksāt kredītu, parāda to, ka šāda iestāde nevar būt biznesa projekts. Bet bibliotēka savu lomu vēl tikai pierādīs – gan interneta pieejamības dēļ, gan to iespēju dēļ, ko sniedz grāmatu kopums, kuras daudzi jau tagad nevar nopirkt. Pavisam drīz sapratīsim, ka tā ir viena no iespējām nebūt informācijas badā.
Globāli skatoties un jūtot ekonomiskās situācijas maiņu valstī, par vienu no ieguvumiem uzskatu to, ka spējām laikus prognozēt un ierobežot izdevumus, lai 2009. gadu varētu sākt ar drošības sajūtu.
– Kas neizdevās?
– Procentos grūti to pateikt. Pats būtiskākais – trešo gadu pēc kārtas valsts noraidīja investīciju projektu Upīšu skolas piebūves celtniecībai, ko pašu spēkiem nevaram realizēt. Otrs negatīvais – ekonomiskā situācija, kas lika paredzēt vairāk līdzekļu iedzīvotāju sociālajam nodrošinājumam. To mēs izjutām jau iepriekšējā gada otrajā pusē, kad pieauga sociālo pabalstu izmaksas apmērs. Mēs vēl palielināsim līdzekļus sociālajiem pabalstiem, lai pašvaldība būtu kā tāds buferis un nepieļautu sociālās traģēdijas ģimenēs. Tomēr saglabāsim prasību, ka ģimenei vai konkrētam cilvēkam noteikti jāiesaistās līdzdarbības pasākumos.
Negatīvais – tā arī neatradām efektīvu ekonomisku sviru, kā palīdzēt uzņēmējiem, lai pilsētā neapstātos uzņēmējdarbība. Tas varētu būt jautājums nākotnei. Lai gan – nezinu, ko šai ziņā pašvaldība var darīt, ja nu vienīgi samazināt īpašuma nodokli, kas gan nav tik būtisks stimuls.
– 2007. gadā pašvaldība budžetu pārpildīja par pusmiljonu latu. Šogad?
– Budžets ir izpildīts. Jau vasarā izvērtējām, kuri projekti, kuri darbi nenesīs augļus, kuriem nebūs attīstības perspektīvas un kurus nav jēgas darīt. Tādējādi spējām samazināt tos izdevumus, ko gada sākumā bijām plānojuši, un budžetu sabalansēt. Nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes, taču plānotais ir izdarīts.
– Ko plānojat šogad?
– Izdzīvot. Jāatvainojas visiem, kas bija cerējuši, ka pilsētā turpināsies tāda pat attīstība, kāda bijusi. Ja budžets samazinās par 22 līdz 25%, tad galvenais, ko gribētu nodrošināt, ir normāla izdzīvošana. Otrs uzdevums – apvienojoties novadā, gan politiķiem, gan administrācijai jāstrādā tā, lai šis process nebūtu katastrofa pilsētai un pagastiem.
– Ko darīt cilvēkiem šajā situācijā?
– Pirmām kārtām – izvērtēt savas iespējas un vajadzības. Otrkārt, nenokārt degunu un nenolaist rokas. Neviens cits nepalīdzēs, ja pats sev nepalīdzēsi, jo pašvaldība var tikai piepalīdzēt. Un – galvenais, ticēt, ka kopīgiem spēkiem bez pesimisma spēsim šos dažus gadus pārdzīvot. Var piekrist, ka divu līdz trīs gadu laikā esam ielēkuši augstākā apritē nekā mums pienāktos – trijos gados pieaudzējām budžetu divas reizes, lai gan reāli pieaugums varētu būt 10 līdz 15% gadā. Gan mums, gan cilvēkiem likās, ka tas tā turpināsies. Tieši tāpēc kritiens bija tika sāpīgs…
Treškārt, nevajag kautrēties prasīt palīdzību un vērsties sociālajā departamentā. Svarīgi visiem spēkiem problēmas atrisināt.
– Sagaidot 2008. gadu, jūs paudāt cerību, ka izdosies iedzīvināt Pauzera pļavas, tikt skaidrībā ar pilotprojektu sporta kompleksam, redzēt aprises bērnudārzam, 80 dzīvokļu īres namam. No šī, šķiet, maz kas piepildījies.
– Kā jau teicu, redzot reālo situāciju, bijām spiesti daudz ko pārplānot. Daudzdzīvokļu māju nevaram pacelt, sporta kompleksa ideja nav tālāk īstenojusies, jo gada laikā valstī nav sakārtoti normatīvie dokumenti privātās partnerības projektiem (bērnudārza būvniecībai tika dota atsevišķa MK atļauja), bērnudārza iecere gan pamazām virzās uz priekšu; Pauzera pļavā ir skeitparks un futbola laukums, izpildes stadijā ir projekta izstrāde parkam. Mēs piebremzējam izpildi, bet neapturam projektēšanu. Taču nav tā, ka viss apstājas – aprīlī līdz ar Ziedoņu izgāztuves rekultivāciju noslēgsies atkritumu apsaimniekošanas projekts, šķirošanas laukums ir noasfaltēts, mazie laukumiņi arī top. Arī ūdenssaimniecības projekts ne par matu nav apturēts – projektēšana notiek, tikai Vides ministrija līdz 2009. gada augustam aizliegusi izsludināt iepirkumu, taču tas nav mūsu dēļ. Gribu teikt paldies deputātiem, kas pērn nepieņēma populistiskus lēmumus – tikai darīt, darīt un darīt, bet ņēma vērā reālo situāciju un, gada otrajā pusē ekonomiskajai situācijai valstī mainoties, lika pārvērtēt un koriģēt ieceres. Ja šobrīd noteikts, ka pašvaldības nevar ņemt kredītus, izņemot līdzfinansējumam struktūrfondu apgūšanai, tad mūsu pieeja bijusi pareiza.
– Sācies šī deputātu sasaukuma pēdējais darba gads. Kad 2005. gadā jūs ievēlēja, paudāt vēlmi – lai ne tikai seši deputāti būtu par Tukumu, bet visi 11. Vai tas ir izdevies?
– Domāju, šis sasaukums bijis viens no profesionālākajiem. Šajos četros gados nevienā domes protokolā nav bijis neviena vienošanās balsojuma – deputāti lēmuši pilnīgi brīvi. Slikti būtu, ja nebūtu citu viedokļu, bet tā nav. Protokolā ir fiksēti arī atšķirīgi viedokļi, kas gan ne vienmēr guvuši vairākuma atbalstu, taču bijušas diskusijas.
– Vai ir kāds jautājums, par kuru, no laika attāluma raugoties, varbūt vajadzēja lemt savādāk un kas naktī neļauj gulēt?
– Nav.
– Par bibliotēku un ledus halli tomēr bija diskusijas, viedokli izteica arī iedzīvotāji, ne vienmēr atbalstošu…
– Tukums ir maza pilsēta, kur cits citu pazīst, tāpēc diez vai varētu atrast kādu cilvēku, kas nebūtu pazīstams un ar kuru slēgtais darījums netiktu pārspriests. Ja mēs izlemtu telpas nomāt kāda cita uzņēmēja īpašumā, būtu tāpat. Taču, jāatzīst, tas bija beidzamais brīdis, kad šādu lēmumu pieņemt, jo šogad pat nebūtu jēgas izsludināt konkursu.
– Kādu saredzat dzīvi pēc apvienošanās novadā?
– Domāju, tiem 17 deputātiem, kas strādās novadā, būs vajadzīga liela māka sadarboties. Dievs dod viņiem spēju nebūt pilsētas vai pagasta patriotiem, bet saprātīgi saredzēt visu teritoriju, visu cilvēku vēlmes un vajadzības. Pats galvenais – lai jaunie deputāti nāktu strādāt, nevis kritizēt, tad novadu reforma varbūt arī nebūs tik traģiska.
Tiešām sakarīga un saturīga intervija. paldies autorei! Sen tāds normāls raksts NTZ nebija lasīts, jo pēdējā laikā atverot šo portālu, palika žēl izniekotā laika!
Protams intervijā varēja vairāk pievērsties kritiskākiem jautājumiem, piemēram’, tāpat kā lielajā politikā, arī Tukuma domei pamatīgi klibo komunikācija ar sabiedrību, pašvaldības lapele un interneta portāls ir zem katras kritikas, manuprāt, tukums.lv ir viena no vājākajām Latvijas pilsētu mājas lapām, ja ne pati vājākā, bet domē algu saņem vismaz divi sabiedrisko attiecību speci. Juris saka, ka pēdējais deputātu sasaukums strādā ļoti labi un tam nevar nepiekrist, īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo, kad varu apvērsuma ceļā sagrāba oranžie, bet par laimi Tukuma sabiedrībai to nenoturēja.
Taču pēdējā sasaukuma laikā ir saslēgti daudzi jauni sadraudzības līgumi ar citu valstu pilsētām, un te būtu interesanti uzzināt, cik tas pilsētas budžetam maksā un kāds no tā labums pilsētniekiem, vai ieguvēji galvenokārt nav paši deputāti un administrācija, kas var atļauties braukāt bezmaksas ekskursijās? Pati dome un mēdiji par šo lietu klusē.
Vēl varētu būt jautājumi par štatiem pilsētas domes administrācijā un darbinieku darba efektivitāti, par atbalstu uzņēmējdarbībai pilsētā, par transporta kustības organizāciju, jo darba dienās jebkur centrā ir problemātiski novietot automašīnu un citiem jautājumiem.
Un visbeidzot, vai līdzīga rezumē intervija ar skatu nākotnē ir paredzēta arī ar Tukuma rajona vadību???