Šodien 23. februārī, Tukuma novada dome rīkoja preses konferenci, kurā pašvaldības, SIA «Tukuma siltums» un SIA «Tukuma nami» vadība žurnālistiem stāstīja par radušos situāciju siltuma padevē Tukuma pilsētā.
Lai pabeigtu apkures sezonu, jātaupa
Pašvaldības vadītājs Juris Šulcs atzina, ka preses konference sasaukta tāpēc, lai ar preses palīdzību iedzīvotājiem skaidrotu, kāpēc ir sliktāka situācija ar apkuri no centrālās katlu mājas un kāpēc daudzās mājās ir mazāk siltuma.
Juris Kancāns, SIA «Tukuma siltums» valdes loceklis:
– Mēs dodam samazinātu siltuma daudzumu, līdz ar to ir lielas grūtības apsaimniekotājam – iedzīvotāji viņu bombardē. Kāpēc tā notiek? Lieta tāda, ka šī nejaukā ziema atstājusi iespaidu uz mežiniekiem un koksnes pārdevējiem. Ir problēmas dabūt šķeldu, tā ir sniega pilna. Šodien, lai noturētu temperatūras grafiku, būtu jāsaražo par trim megavatiem vairāk. Tā kā to var izdarīt tikai ar mazutu, diennaktī tas prasītu papildus Ls 3000. Tā kā tarifs nav mainījies, bet cenas visam augušas, esam spiesti taupīt. Jā, cilvēki teiks, redz, viņi taupa savām algām. Varu paskaidrot, ka mūsu algas nosaka dome.
– Bet ir taču paredzēts būvēt jaunu šķeldas katlu māju. Vai, nesaņemot vajadzīgas kvalitātes šķeldu, spēsim nodrošināt Tukumā apkuri?
– Bet mazuts jau paliks…
– Tad kāda jēga no jaunās katlu mājas, ja paliek mazuts. Jūs taču teicāt, ka jaunās katlu mājas dēļ iedzīvotājiem tarifs neaugs, jo būvniecības izmaksas aizstās tarifā iekļautās mazuta izmaksas…
J. Kancāns:
– Protams, šķelda ir daudz lētāka nekā mazuts. Patlaban ar šķeldu nodrošinām 10 megavatus, kopā ar jauno katlu māju jauda būs 20. Lai saprastu – šodien strādājam ar vairāk nekā 15 megavatu jaudu, taču mums vajadzētu – 18.
J. Šulcs:
– Jautājums – vai vajag? Jau divreiz pirkām mazutu – pāri 1000 t; ja netaupīsim, būs jāpērk vēl. Iedzīvotājiem jāsaprot – neesam pieņēmuši lēmumu, ar kuru «Tukuma siltums» var nekurināt, bet gan – ka pieļaujam siltuma padeves grafika neievērošanu. Brīžiem starpība ir septiņi grādi, brīžiem – mazāk. Vai pārkurināt visu māju, lai atsevišķus dzīvokļus ar siltumu nodrošinātu? Varbūt labāk pirmajos, piektajos stāvos un gala dzīvokļus iedzīvotāji ar elektrību var piesildīt?
– Diez vai tarifa pieauguma apstākļos ir pareizi mudināt cilvēkus sildīties ar elektrību…
– Es gribu teikt, ka mūsu dienesti pārbaudīs tos dzīvokļus, no kuriem saņemtas sūdzības. Taču aicinu cilvēkus saprast, ka pirkt vēl mazutu, kad parādi ir pieauguši… Tas ir mīts, ka tie iedzīvotāji, kas par komunālajiem pakalpojumiem maksā, nosedz pilnīgi visas izmaksas, tai skaitā maksā par nemaksātājiem.
Maksā labi, bet parādi, vienalga, lieli
– Bet uzņēmēju sanāksmē jūs, Šulca kungs, teicāt, ka 95% februārī (par janvāri) izrakstīto rēķinu iedzīvotāji ir samaksājuši.
– Tiešām, februārī par janvāri samaksāts bija izcili, par to paldies iedzīvotājiem. Bet ir vēl parāda daļa, ko nevar neņemt vērā.
Uldis Eglītis, SIA «Tukuma nami» valdes priekšsēdētājs:
– Bija izrakstīti rēķini par Ls 133 000, bet samaksāti Ls 129 000.
– Bet kopējais parāds ir kāds?
J. Šulcs:
– Mēs rēķinām, ka parāds ir 36% no vienas apkures sezonas izdevumiem – pagājušās sezonas izdevumi bija Ls 1 600 000. Tagad parāds par siltumu pašvaldības ēkās ir Ls 257 000.
J. Kancāns:
– Un vēl Ls 50 000 ir parāds par tiem, kuri nedzīvo pašvaldības apsaimniekotās mājas, vienai mājai – nesaukšu vārdā – parāds ir Ls 20 000.
Par šķeldas piegādi un kvalitāti
– Jau pieminējām, ka ir problēmas ar šķeldas piegādi un kvalitāti.
Māris Rudaus-Rudovskis:
– Mums ir jādomā pilnīgi cits šķeldas iepirkuma mehānisms. Tikko uzbūvēja katlu māju 2002. gadā, bija viens piegādātājs, bet cilvēki mūs ēda nost, ka ierobežojam konkurenci. Tagad aicinām uzņēmējus, piemēram, uz pagastiem vest kaut vai puskubikmetru, bet nav neviena. Kvalitāte ir otrs jautājums – iepirkt pēc kaloritātes.
J. Šulcs:
– Bija laiks, kad mazie uzņēmumi pārdeva lētāk, bet viens lielais uzpirka un mums pārdeva dārgāk, tāpēc gājām uz demokrātiju – iepirkumā noteicām, ka ņemsim šķeldu no visiem septiņiem vai astoņiem piegādātājiem. Bet tagad, kad mums to vajag, piegādātāji saka: "Mežā netieku, šķeldu atvest nevaru." Mums jau labāk no tā nepaliek…
M. Rudaus-Rudovskis:
– Konkursā bijām izvirzījuši prasību, ka piegādātājam jābūt šķeldas uzkrājumam; visi teica, ka būs, tagad izrādās – nav. Jau tagad jādomā par uzkrājumu, taču tas sadārdzinās cenu. Jaunajā katlu mājā liksim tādas iekārtas, kas no viena un tā paša kurināmā daudzuma dos par 20% vairāk siltuma.
– Bet, ja šķelda būs kvalitātīva, atdeve no vienas kurināmā vienības būs daudz lielāka nekā tagad, kurinot ar sniegu…
J. Kancāns:
– Ar sniegu jau nekurina… Ir gan gatera šķelda, meža šķelda…
– Celmu šķelda…
– To mēs principā neņemam, jo tai klāt zeme. Lielas iespējas izvēlēties patiesībā jau nav. Ziniet, 2002. gadā gateri bija pilni ar špriku kaudzēm, bet tagad – nekā.
– Cik viena megavata saražošanai šķeldas vajag?
– 1,7 m³ šķeldas un 131 kg mazuta, kas šobrīd maksā Ls 390 tonnā.
– Vai domāts par lielāku glabātavu?
– Tad tikai atklātā laukumā, jo uz vietas nav tādu iespēju.
– Un kā tad īsti ir ar to kvalitātes laboratoriju.
– Ka tikai būtu, kam to kvalitāti noteikt… Mitruma noteikšanai aparāts ir, bet ziemā to neizmanto, jo mums jāpieņem tas, kas ir.
M. Rudaus-Rudovskis:
– Kvalitāti kontrolē tā: no katras kravas vairākās vietās ņem paraugus, ieber aparātā, kurš pasaka, kāda ir iespējamā siltumatdeve, un atbilstoši tai arī maksā. Un tā – katrai kravai.
J. Kancāns:
– Diennaktī ienāk reizēm – divas, reizēm 15 kravas, katrā – ap 90 m³… To nemaz nevar izdarīt.
– Bet ja iedzīvotājam no sava maciņa par siltumu jāmaksā, viņš grib, lai siltuma ražotājs būtu padomājis par kurināmā kvalitāti…
– Ja runājam par maksu, neesam palielinājusi tarifu, pieaudzis tikai patēriņš.
Par to, ka mājas jāsiltina
U. Eglītis:
– Gribu uzsvērt, ka tiešām apkure netiek nodrošināta atbilstoši temperatūras režīmam un līguma nosacījumiem. Paldies «Tukuma siltuma» direktoram, ka viņš to atzīst. Taču ne jau tā var domāt – ja daudzdzīvokļu mājās vidējie dzīvokļi vēl nesalst, tad var atļauties nekurināt un temperatūras grafiku samazināt… Kā saprotu, šajā brīdī «Tukuma siltums» vēlas ietaupīt mazutu un šķeldu un kurina ar pazeminātu temperatūras grafiku. Tāpēc arī dotajā mirklī regulēšanas iespēju nav – kādu siltumu padod, ar to arī nodrošina siltuma padevi. Protams, ēkās ir dzīvokļi ar dažādu tehnisko stāvokli; gala dzīvokļi, apakšējo, augšējo stāvu dzīvokļi atšķiras no tiem, kas atrodas mājas vidū, tāpēc komforta sajūta tajos būs citādāka, respektīvi – būs aukstāks. Gaisa temperatūra dzīvoklī atkarīga arī no siltuma zudumiem.
– Ja nebūs siltuma, mājas izsals…
J. Šulcs:
– Tās izsals tik un tā.
M. Rudaus-Rudovskis:
– Tās neizsaltu, ja būtu siltinātas no ārpuses.
J. Šulcs:
– Te būtu vietā atgriezties pie jautājuma, kuru kurināmais vien neatrisinās, tātad pie siltināšanas. Internetā raksta, ka pilsēta neko nedomā un nedara, bet mēs piešķīrām Ls 20 000, lai izstrādātu tehniskos projektus māju siltināšanai. Tikai pašvaldība nevar mājas iedzīvotāju vietā pieņemt lēmumu to darīt.
– Kurām mājām projektus izstrādāja?
U. Eglītis:
– Kurzemes ielai 20, Kurzemes ielai 22, Kurzemes ielai 4, Spartaka ielai 16, Spartaka ielai 16a. Ir pareiza atziņa, ka ēkas ir jāsiltina. Mēs to darām ikdienā – ir nosiltināti bēniņi mājām Spartaka ielā 3, Kurzemes ielā 16, Kurzemes ielā 18, Kurzemes ielā 14, Lauku ielā 2, Strēlnieku ielā 37, Kalēju ielā 1, pašreiz strādājam Spartaka ielā 11, Lauku ielā 4. Visās šajās ēkās augšējos dzīvokļos pēc siltināšanas par 4 grādiem paaugstinājās istabas temperatūra. Līdz ar to siltuma ietaupījumi ir būtiski, tikai šī saruna nebija mūsu preses konferences mērķis. Mums ir svarīgi pateikt, ka mājas nekurina pēc grafika, lai ietaupītu, papildus nepirktu mazutu un lieki netērētu līdzekļus…
Beidzot uz zemes nolaidāties un kaut esat sapratuši
Tā arī neatbildēja uz jautājumu kāda pirdiena pēc ir jāceļ vēl viena šķeldas katlu māja ja vienai nespēj piegādāt šķeldu! Laikam mācās no Šlesera uz jebkuru jautājumu atbildēt ar kaut ko citu. Šajā gadījumā ar nabaga mazutu!
"raksta, ka pilsēta neko nedomā un nedara, bet mēs piešķīrām Ls 20 000, lai izstrādātu tehniskos projektus māju siltināšanai. Tikai pašvaldība nevar mājas iedzīvotāju vietā pieņemt lēmumu to darīt."
Nevis nevar, bet atklāti nobremzēja Spartaka 5, 3, 7, 16 un citu māju siltināšanu, biedējot iedzīvotājus ar visu ko, tikai, lai neatsakās no Tukuma namiem.
Kosilova izgudroja likumus par 75% mājas iedzīvotāju balsojumu. Tad kādi juristi Domē vai kāds uzdevums bija dots, lai Spartak 5 solītu, bet nedarītu un vēl joprojām nav sarakstā uz siltināšanu. Tā ir atklāta pretdarbība iedzīvotāju labklājībai!
Tikai viens piemērs – "ir nosiltināti bēniņi mājām Spartaka ielā 3"
AIZEJIET UN PASKATIETIES KĀDA IR TUKUMA NAMU MEISTARU GONOREJAS DARBS – SIENAS NOTECĒJUŠAS. Tātad kondensāts, ūdens, kurš saslstot plēsīs sienas, radīs iekšējo pelējumu….
Jā, Spartaka 3 bērnu laukuma pusē.
Tā var strādāt Domes labais Bezkonkurences apsaimniekotājs
jautājums- kurš un kad ir liedzis atteikties no apsaimniekotājs T. nami vai jauntukums? Neviens to neliedz darīt! Uz priekšu- saimniekojiet paši un tad redzēs kas kuram notecējis, kas auksts..
Nesaprotu, kāpēc mums jāmaksā tik lieli rēķini par siltumu, kas netiek nodrošināts!Uzskatu, ka nekaunība no J.Šulca puses mudināt sildīties ar elektrību!Cik tas izmaksās mums????Kā vienmēr, vienas atrunas, netiek domāts par cilvēkiem!
kapēc mazuta iepirkšanu neveica vasarā,kad cena mazāka,cerēja ka ziema nebus.Kadu
naudu pazaudēja,ja būtu vasarā iepirkuši,mazuts taču nebojājās.
Vai Šulca kungam liekas, ka 1. un 5. un gala sienu dzīvokļu iedzīvotājiem likumīgi būtu jāmaksā gan par apkuri, gan elektrību par siiltumu? Šulca kungs, domā, ko runā! Tā jau var nonākt līdz tiesai. Likumīgi – ja par savu godīgi samaksāto es saņemu normu – 18 grādi dzīvoklī. ja aukstums iet pa sienu šķirbām ārā ne manas vainas dēļ, tad par to jāmaksā apsaimniekotājam, jo tā ir viņa kompetence. Tukum;a apsaimniekotājs ir "Tukuma nami".
Vai Šulca kungam vēl joprojām liekas, ka atsevišķiem dzīvokļiem jāveic dubults maksājums?
Mājas vajag siltināt ,mums Smilšu 38 b ir viss ok ,cilvēkiem pašiem vajag domāt ko darīt pilsēta par jums nedomās ,jāliek skaitītāji un problēmu nebūs ,par apkuri maksājam 30-35Ls.
ko var bļaustīties! es dzīvoju privātā mājā, pats maksāju naudu par sava īpašuma nosiltināšanu, pats kurinu, pats salstu, ja slikti esmu izdarījis vai neesmu nosiltinājis savu m’;aju. Dzīvokļi arī ir privāti, ko bļaujat, sāciet sakārtot savu īpašumu! Pieraduši dzīvot bez problēmām un tik kliegt ka visi citi vainīgi!
nopērkat šķeldotāju un iepērkat malku un žagarus uz vietas katlmājā
viņi jau par to ka visu var darīt uz vietas līdz tam nav aizdomājušies ,svarīgākas lietas jārisn,ne par iedzīvotājiem jādomā.
Varbūt labāk pirmajos, piektajos stāvos un gala dzīvokļus iedzīvotāji ar elektrību var piesildīt?
===============
tev bezdel pat kauns nav shitaadu teikumu teikt!?
tev pa degunu par shitaadiem vaardiem dereetu.
A ir, piemēram, tāda uzskaite, cik privātmājās šoziem kurināts mazāk un nodrošināta zemāka temperatūra, lai ietaupītu malku/ogles/šķidro/briketes/granulas? Un cik daudzdzīvokļu mājās ir dzīvokļu, kuri beidzot nav pārkurināti un kuros nav jātur vaļā logi? Un kur šajā rakstā vai kādā domes atskaitē ir precīzi norādīts, cik ir to dzīvokļu, kuros salst un kāpēc tur salst?
Dzīvokļos Lienīte salst tāpēc ka siltumtrases nav savestas kārtībā un būvnormatīvu akti neatbilst noteikumiem,
TN nav datu par augstiem dzīvokļiem, jo dispečers negrib piereģestrēt šo situāciju. Dispečera ieteikums – sildiet ar elektrībui.
Kāpēcīti "??" nejautā, kurš nav ļāvis, bet vajadzēja aiziet uz sapulcēm, kad uzradās konkurents Tukuma namiem un kādu valodu dziedāja mūsu izsaimniekotāji – jābūt 75%, māju siltināšana neko nedos, tikai kredītu valgu, jauno piedāvājums izjauc stabilu kārtību, kur ņems meistarus, neuzticaties konkurentiem… mēs jums līdzēsim. Un kur eam?
Nejauc lietas – mana māja un dzīvoklis, atsevišķs sētas privātīpašums un kolhoz, es un jūs. Kaut cik sajēgas vajag salīdzinājumos.
Mēs esam gatavi lēmumam, bet atsevišķi stagnāti liek kokus spieķos. Konkrēti Spartaka 5. Bija piekrišana, taču totāli nobremzēja.
Jāsajēdz, ka daudzīvokļu mājā var bet nedrīkst, katrs darīt kaut ko savrup ne no iekšas, ne āra.
Primitīvi saliec sērkociņu kārbiņas un nosiltini no iekšpuses. Un kas paliks starpās? Nesiltinātas spraugas – aukstuma āderes.
Vai Tu glandi čerez ž…. un savu māju arī siltini no iekšpuses katru istabu atsevišķi. Turklāt zaudējot lietderīgo kvadratūru, par kuru vienalga maksāsi sevi apzogot. Pareiza saimniekošana?
Pārkurinātie un salstošie, vieni dreb, citi tur logus vaļā, bet vienalga maksā par visu, arī par veselību!
Vai tādas ir vadītāju un apsaimniekotāju rūpes?
Jums Eiropa piedāvā naudu, bet muļķa latvietis atsakās, jo vēl muļķāki neļauj šo naudu pacelt, tikai kā pie zemē nomesta maka farcovščiki bļauj: "mana nauda"
Skaudība māc, ka kādam labāk būtu. Es ?? Bet mēs visi esam pelnījuši labāku dzīvi, jo pietiekoši esam apzagti materiāli un morāli.
Kredītvalgs? Tikai idiots var to pateikt, kad ir pietiekoši daudz nosiltināto māju piemēri, pat ar pensionāriem priekšgalā.
Jebkurā gadījumā ar kredītu vai bez par apsaimniekošanu maksā, tiek ar iegūtu priekšrocību par komfortu, siltumu un personīgo ekonomiju.
Jākaunas tukumniekiem par savu stulbību un vilkšanos dažu iedomīgu ierēdņu vai poļu sīknaudas pavadā. Spartaka 5 sapratīs.
Taisnība, ka pašvaldības atbildīgais darbinieks sēž tikai algas dēļ.
Ieejiet un paprasiet dokumentāciju dzīvokļu, komunālajā, būvnodaļā, arhitektūras, plānošanas, zemes, lietvedībā vai izpildirektoram…Neviens nespēs dot atbildi par 197…gadā celtajām mājām – neviens rasējums, ne specifikācija, projekts, pieņemšanas- nodošanas akts – nav pēc ko vadīties, veikt aprēķinus energoauditam, materiālu iegādei, tāmes sagatavošanai.
Vismaz tā bija ar Spartaka 5 māju. Bet apkārt ir standarata ēkas.
Kam vajadzīgs tāds nodaļas vadītājs, ja viņam nekā nav un neko nespēj iedot nama pārvaldniekam vai topošajam apsaimniekotājam?
Jādomā speciāli tiek bremzēts. Varbūt pārprastais jeb izdevīgais slepenības grifs?
Drīzāk, nespēja un negribēšana.
Ne semināri, izklaides braucieni, bet sēdieties pie rasēšanas dēļa un taisiet māju rasējumus!
A ko ta simtlatnieku žagarus atļāvāt sadedzināt ugunskuros? Tur veselu mēnesi varēja kurināt pilsētu. Lohi
Apkures termostats!
maksā saskaņā ar patēriņu, kā ūdenī!
Nesiltiniet zarnas no iekšpuses.
Vispirms ārpusi un tad kaut termo stati.
Var jau nesiltināt no iekšpuses, tikai tad varbūt 100 gadi jādzīvo aukstumā, kamēr sagaidīsi, kad visi vienosies samest naudiņu un nosiltināt no ārpuses. Bet siltumu gribas, kā saka, jau vakar, lai pēc tam var mierīgi gaidīt lielo notikumu – ārpuses siltināšanu.
Tā nu gan nedrīkst pamācīt tos cilvēkus, kuri dzīvo dzīvokļos! Arī es dzīvoju privātmājā, un man nav apkures problēmu.
Tie cilvēki, kuri dzīvo dzīvokļos nav vainīgi, ka apsaimniekotājs pats dzīvo "zaļi"- amatpersonas vēl joprojām vizinās ar uzņēmuma transportu privātām vajadzībām. Transports taču pirkts par iedzīvotāju naudu. Vēl jau daudz kas cits tiek darītsar plašu vērienu.
Varēja dzīvot pieticīgāk! Bet nav taču nevienam jāatskaitās!
Jautājums ,Jūs ziniet cik rudenī būs jamaksā par siltumu par Mw/h, neziniet nu tad siltiniet veseli,un to naudu man pensijai arī pielieciet, varbūt priekš to siltināšanu maksāt sanāks
Tas siltinātājiem 28.02.2011. 08:35:30
Jautājums ,Jūs ziniet cik rudenī būs jamaksā par siltumu par Mw/h, neziniet nu tad siltiniet veseli,un to naudu man pensijai arī pielieciet, varbūt priekš to siltināšanu maksāt sanāks
Ir gan prātiņš vai no vecuma vai bērnu biedēšana ar bubuli.
Interesanti, vai tad kad kurina Tukuma gaisu nekas nav jāmaksā? Varbūt nauda pensionāram paliks vairāk?
Dļa osoba tupih – 60% atmaksā ES fondi. Un savu pensionāra naudu un stulbumu iebāz sev kaut kur dziļāk. Vai arī tikai poliski māki tulkot?
Dažam labam vajadzētu atkabināt liekos radiatorus, tad pielektu.
Tieši tā, Tukuma nami taisīet siltumbalansēšanas un patēriņa inventarizāciju, noņemot lieko radiatoru ribas!
Tukuma ūens, pārbaudiet ūdens pieslēgumu dzīvokļos kopā ar apsaimniekotāju un komunālo priekšnieku, lai nebūtu nelegālie pieslēgumi. turklāt ar pašu meistaru ziņu.
order viagra online viagra for women more drug_side_effects – illegal to buy viagra online