No 3. līdz 11. septembrim Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas skolēni kopā ar skolotājām Rasmu Remesi un Initu Pabērzu pabija Šēselē.
Otrdienas, 22. septembra, pēcpusdienā bērni kopā ar vecākiem satikās skolas dabaszinību kabinetā, kur skatījās fotogrāfijas, videofilmu un atcerējās kopā piedzīvoto. To, ka Vācijā klājies labi, apliecināja bērnu neviltotās emocijas – smiekli, izsaucieni un sajūsma, vērojot sevi negaidīti uzņemtajos fotomirkļos: mācību stundās, ekskursijās, draudzīgā tusiņā, ģimenē, darbojoties skolas virtuvē vai atpūšoties atrakciju parkā.
Kas gardāks – debesmanna vai plūmju kūka?
Skolotājas, komentējot fotogrāfijas redzamo, stāstīja, ka šis esot jau septītais gads, kopš Upīšskolas bērni iesaistās kopīgā projektā ar Bēkes skolu. Šoreiz finansiālu palīdzību ceļa izdevumiem sniegusi vācu skolotāju apmaiņas programma, ar dzīvošanu palīdzējušas draugu ģimenes, bet par pārējo maksājuši paši. Iepriekšējos gados kopīgi strādāts gan skolā, gan skolas apkārtnē, bet šoreiz projekts vienkāršāks, bet ne mazāk interesants – bija jāizveido nacionālo ēdienu recepšu grāmatiņa un daži ēdieni pašiem jāpagatavo. Un tā nu vienā dienā tapusi debesmanna, bet citā – grauzdiņi, rosols un zirņi ar speķi. Dažas izejvielas – četrus klaipus ķieģelīša, majonēzi un pelēkos zirņus – veduši līdzi no mājām. Žēl bijis, ka līdzi nav paņemts kārtīgs cūkas speķis, jo Vācijā tieši tādu nav izdevies atrast. Tomēr visi ēdieni sanākuši gardi, tiesa, par zirņiem gan bijis daudz jautājumu. Ļoti gardas bijušas draugu ceptās vafeles un plūmju kūka. Skolā ievērojuši, ka mājturības stundā vienlīdz raiti ar mikseri apietas gan zēni, gan meitenes – ēst gatavošana viņiem ir tikpat ierasta zēniem, kā darbošanās ar finierzāģīti meitenēm. Novērots arī, ka parastā skolā bērni apgūst mūzikas instrumenta spēli un citas iemaņas, ko pie mums mācās īpašās skolās vai klasēs.
Ir zināšanas – ir iespēja
Brīvajā laikā skolēni apskatīja sāls pilsētu Luneburgu, mazām ieliņām un romantiskiem pagalmiem bagāto Brēmeni, Rotenburgu un izbaudījuši atrakciju parka priekus. Skolotājas savukārt pabijušas krāšņos viršu dārzos, kuros no dažādām viršu šķirnēm izveidotas savdabīgas dabas gleznas. Visiem kopā paticis, kā sadomājuši sveikt skolotāju Klaudiju dzimšanas dienā un ka pārsteigums ar dziesmām un baloniem uz Šēseles stacijas perona izdevies.
Pieredze, protams, bijusi dzīvošana ģimenēs, kur nācies likt lietā vācu valodas zināšanas. Bērni atzina, ka problēmu ar to nav bijis, un ir gatavi doties ceļā kaut rīt. R. Remese piebilda, ka bērni tikai divus gadus valodu mācījušies, tāpēc darba priekšā vēl daudz. Viņa uzskata, ka tālākā draudzēšanās atkarīga no katra paša vēlmes un iniciatīvas draudzību uzturēt. Skolu līmenī tas visus šos gadus ir veiksmīgi izdevies.
