Koncertā piedalījās skolas kolektīvās muzicēšanas vienības: skolotājas un koncertmeistares Ināras Vičmanes vadītie vokālie ansambļi “Kriksis” un “Kreksis”, jaunāko un vecāko klašu vijolnieku ansambļi skolotājas Daces Šplītes-Lisovas vadībā, koncertmeistare Natālija Župerka, koklētāju ansamblis, skolotājas Kristīnes Eltermanes vadībā.
Šogad pirmā lielā uzstāšanās bija skolotāja Normunda Krūmiņa vadītajam klarnešu trio (Alberts Sebastians Dommers, Kārlis Zaļais, Līga Emīlija Salmane). Skolotājas Nairas Mežgales klavieru duets – 2.klases audzēknes Elīza Rudzīte un Evelīna Miķelsone ir jau ar starptautiska konkursa pieredzi, viņu uzstāšanās festivālā bija droša un pārliecinoša.
Uzstājās arī instrumentālais trio “In The Mood” – Dace Šplīte-Lisova (vijole), Daiga Akmane-Morica-Okmane (akordeons) un Ināra Vičmane (klavieres) kopā ar solistu Ritvaru Ozolu un sitaminstrumentālisti Samantu Strautnieci.
Vislielākais skolas muzikālais kolektīvs pūtēju orķestris skolotāja Uģa Straujas vadībā atskaņoja daudzveidīgu koncerta programmu, bet pārsteigums bija mūsu skolas himnas atskaņojums kopā ar vijolnieku ansambli un vokālajiem ansambļiem “Kriksis” un “Kreksis”, piedaloties arī pašiem skolotājiem. Lepojamies, ka komponists un bijušais Tukuma Mūzikas skolas pedagogs Pēteris Butāns un dzejnieks Elmārs Augusts Rumba ir atstājuši mums skaistu veltījumu – dziesmu, mūsu skolas himnu “Mūzikai”. Paldies skolotājai Inārai Vičmanei par ierosinājumu himnas aranžijai orķestrim. Tagad tā ieguvusi vēl krāšņāku skanējumu daudzajās orķestra balsīs un kora dziedājumā.
Šogad festivāla viesi bija MIKC Ventspils Mūzikas vidusskolas flautas spēles pedagoga Ainas Lodziņas vadītais flautu trio – Nora Lodziņa (pikolo flauta, flauta), Alise Luīze Legzdiņa (flauta), Jana Ancāne (alta flauta). Izcils sniegums, spilgta programma, teicama ansambļa saspēle un muzikalitāte raksturoja mūsu viesu flautu trio uzstāšanos.
Priecājāmies redzēt un dzirdēt mūsu skolas absolventi flautisti Alisi Luīzi Legzdiņu un vēlam viņai veiksmīgi turpināt muzikālo tālākizglītību.
Ventspils viesi iepazīstināja mūsu audzēkņus un vecākus ar izglītības turpināšanu MIKC Ventspils Mūzikas vidusskolā, ar izglītības programmām, pedagogiem, skolas tradīcijām, sasniegumiem, projektiem un aktivitātēm.
“Satiksimies Tukumā” arī nākamajā pavasarī!
Skaisti redzēt, ka mūsdienu jaunatne spēlē insturmentus! Godīgi sakot, nedomāju, ka jaunu gadu grupu indivīdi jauprojām praktizē savas mākslas kā arī radošās spējas! Droši vien vajadzētu vairāk praktizēt šo citātu no Mārtina Lutera Kinga, protams, tulkoti, jo nevēlos apgrūtināt citus lasītājus un komentētājus, kuri varbūt nav tik asprātīgi viņu angļu valodas zināšanās. Citāts ir šāds: ,,Man ir sapnis, ka mani četri mazie bērni vienu dienu dzīvos nācijā, kurā par viņiem spriedīs nevis viņu ādas krāsas dēļ, bet gan par viņu raksturu.” Šoreiz, pārmainām “ādas krāsu” pret “vecumu”, jo neesmu rasists! Ziniet, mans dēls laikam gan nav iekļauts šajā grupā – tas ir – māksliniecisko spēju praktizējošo jauniešu grupā. Mans tēvs, tagad miris, kamēr jauprojām bija starp mums, velna parautais invalīds, teica man, ka jāsit dēls ar pātagu vai kādu trulu cirvi, kā viņš darīja man. Protams, neesmu tā darījis! Kā Mohandās Gandijs teicis – “Acs pret aci padarīs visu pasauli aklu”, svētī! Bet, reizi dienā vismaz, nāk šādas domas prātā – varbūt tēvam bija taisnība? Tā teikt, lai gan man sita, esmu guvis fantastiskus panākumus dažādās dzīves sfērās! Patiesi, varbūt šī iedunkāšana būtu palīdzējusi viņam gūt disciplīnu – vakar redzēju, ka pēc skolas, viņš runājās ar pedofīlu! Mūsu daudzdzīvokļu mājā dzīvo viens tāds slimiķis.. aiztika bērnus, tabūja sēdēt “ķurķī”, aiz restēm. Tagad viņa seja kalpo kā derīga invalīda apliecība, var braukt ar autobusu pa brīvo. Bet, tik un tā, viņš turpina mēģināt, kā dēls vai citi jaunieši teiktu, “rizzot” tos mazgadīgos! Paldies Dievam nekā neiznāca, jo es pieskrēju pie viņa un sāku tam sunim tā teikt, kā Dveins Džonsons saka, likt “saost ko akmenis cep!” Bet tas tā. Svētī jūs jauniešus, turpinat savu dzīves taku mākslas ietveros! Kultūra nemirs, ja neļausiet tai mirt! Dievs svētī Latviju, Ukrainu un jūs! Veselību!
adel 2.0 versija
Es te vairs nekomenteju…tvaija ielaa savi kluenti…es komenteju zeltenee un e druvaa
Esmu sajūsmā redzēt, ka nebiju vienīgais, kuru mazu sita! Nāksies tev teikt, ka tava dzīve, kā saka, bija “rožu lauks”. Mani bērnība disciplinēja liekot trulas padomju kara drātis ap olām un aiz tām vilka pa lauku (lai nolīdzinātu kurmju rakumus), kā arī vasaras laikā, tēvs ņēma zalktis aiz rīklēm un piespieda tām kost, kā teikt, dzimumlocekļa galā. Tie bija vecie labie laiki! (PSRS) Tagad tēvs ir vecs kraķis un invalīds! Tagad tik manus bērnus disciplinē daudz maigāk! Šauj ar spragstvielām pa muguru un viss! Šai jaunatnei ir palicis par vieglu! Kaut viņus, kā PSRS laikā, izsūtītu uz Sibiriju. Tagad šie jau čīkst, ka pie vectēva sūta. Un tad tik var brīnītes, ka šie kļūst, par saucajamiem “sūdu-stumdītājiem” vai “snickera-sūcējiem”. Snickers ir garšīga šokolāde, bet nevis šādā veidā! Runājot par bērniem, šie arī savu “valodu” sāk domāt. Viss ko dzirdu no mana dēla – Rizzmunds Gjats Fanumtakšķis – istabas ir “Skibidi” “Fanumtax” “Rizz” un “Skibidi top top top yes yes”. Pilnībā nojukušies! Mans vecvectēvs – Kajs Senats-Takšķis – nebija Livonijas ordeņa, saucamā, “gudrākā galva”, lai tik mani bērni būtu sūdu stumdītāji! Kaut būtu vecie labie PSRS laiki, kad Staļins slānija visus pārējos un loloja mūs kā savus bērnus! Dievs svēti brīvo un neatkarīgo Latviju!
Prieks dzirdēt, ka mūsu jaunatnes aprinķī ir, kas vairāk nekā dzeršana, pīpēšana un atkritumu urnas dezināšana…aa un vēl kaķu spārdīšana. Nedod Dievs es redzēšu, kā mans bērns kaut ko šādu darītu, jo tad man naktos izmantot veco labo laiku (PSRS) sodīšanas metodes. Atceros, kā tēvs mani sita, ar nodrāstu īlēnu un vēl pie viena lika iet uz skolu ar trulam pastalām ziemas laikā. Nevaru vainot veco kraķi, jo izaudzinajis labu dēlu, kas savus dēlus audzina pa viņa stilu. Teikšu tā tagad paskatoties uz savu tēvu, man nāk smieklu, jo viņš vispār nevar pastaigāt, jo uzkāpa uz mīnas Bosniā and Herzegovinā. Man nemaz nav žel veco kraķu, jo bernība vins pat sita manu māti. Drausmas ko komunistu pekstiņi spej nodarīt kara veterānam. Ā vēlētos piebilst, ka vakar padzirdēju no dēla vārdus ”ambautakam”’ un kā Rīgas Valsts 1.Ģimnāzijas absolvents, es varu secināt, ka šī nav tā teikt mūsu valoda. Mazliet vēlāk pēc intensīva google meklēšanas, atradu, ka ta ir tā saucamā gen-z valoda. Man loti nepatīk šī ģenerācija un šie vārdi, jo iegoglēju šo vārdu un man izmetās ļoti sensatīvs video. Video bija redzams, kā melns indivīds ejakulē uz sevis, bet kā Martins Luters Kings teica:” Mums nevar būt patiesi brīva un demokrātiska sabiedrība ar “brīvību un taisnīgumu visiem”, kamēr mēs to neizdarām. “Pirmais solis, lai to izdarītu, ir visu vecumu baltajiem iemācīties godīgu vēsturi par šīs valsts sistēmisko rasismu un melnādaino kustībām pret to — ko daudzi baltie šodien pat nevēlas darīt.” tāpēc teikšu vienkārši indivīds. Uzzinot šo gaju uz dēla izstabu ar dzeloņdrātīm, izvilku viņu aiz ausīm ārā apsēju tās vinam ap kājam un ar kvadraciklu ravēju dobes. Nekauņa tāds, par ko tad es viņu audzinu??? Slava Ukrainai, un Dievs svetij Latviju.
🙂
😉
:•
Paklau jūs pārgudrie rakstītāji,jūsu dēļ likvidēs ntz internetavīzi būsiet laimīgi,NTZ iesaku publicēt to glupo t.numurus
nav slikti ka komente, jo tad vismaz izpauz savu viedokli un dot publicitati bet japiebremze ari
Fors festivals 😉
Mīļie lasītāji! Es rakstot savu viedokli un nevēlos apbēdināt nevienu. Manuprāt, jūs visi esat velna parauti indivīdi un jums vaidzētu apmeklēt baznīcu, bet ja tas nepalīdz tad diemžēl ceļojumu uz Jelgavu (Ģintarmuižu). Mans tēvs tā teikt noslānītu mani ar trulu cirvi vai nodrāztu īlēnu. Veseļojaties!