Jaunās ielas skvērā Tukumā 29. maijā no 12.00 līdz 16.00 bija apskatāma improvizēta lauka izstādē. Arheologi, kā arī Tukuma muzeja vēsturniece Inta Dišlere interesentiem stāstīja gan par izrakumiem, gan Tukuma vēsturi.
Meierovica laika slānis – neskarts
Rūdolfs Brūzis un Gints Liepiņš, kurus pirmdienas pusdienlaikā sastapām muzeja pagalmā, mazgājot atrastās lietas, stāstīja, ka šobrīd rit arheoloģiskās izpētes ceturtā nedēļa un pavisam drīz darbi beigsies. Atradumu vidū, kā atzina R. Brūzis, ir lietas, kas it kā ir tipiskas pilsētu arhitektūrai, bet tajā pašā laikā ļoti interesantas Tukumam: “Tā var teikt tāpēc, ka tik lieli izpētes darbi Tukumā nav bijuši, ja neskaita kapsētas izpēti pie baznīcas. Mēs varam sniegt informāciju par viena kvartāla biogrāfiju – esam atseguši trīs pagrabus, un manā skatījumā, – arī rijas krāsni. Jāteic, Tukums ir viena no tām retajām pilsētām, kur pilsētas robežās 17. gadsimtā bija atļauts celt rijas; to aizliedza tikai 18. gadsimta vidū pēc tam, kad lielajā ugunsgrēka Tukums nodega, jo rija ir ļoti ugunsnedroša būve.” G. Liepiņš piebilda, ka, tā kā izrakumi notiek vietā, kur taps piemineklis Latvijas pirmajam ārlietu ministram Z. A. Meierovicam, uziets arī Meierovica laika slānis – no 20. gadsimta sākuma, no Pirmā pasaules kara laika – patronas, cara monētas, trauki…
Vairāk par izrakumiem lasiet otrdienas, 29. maija, laikraksta numurā. ŠEIT
Nez, kas tas par ” Meierovisa laika slāni “???
priekškam mājas lapa, ja nobeigumi jālasa laikrakstā????
Lai tu nopirktu avizi
A kapē pie “Latiņa” tāda rinda? Tur ko deva? Vai kas par iemeslu ble
Agit! Izlasi, lūdzu, uzmanīgi ievadteikumus!
Kļūda labota. Paldies par vērību.
ka tik neuzraktos vācu munīcijas noliktavai ddddd