Iedzīvotāji interesējas par saimnieciskiem jautājumiem

Trešdien, 15. aprīlī Tukuma ledus hallē notika pilsētas iedzīvotāju sapulce, kurā pašvaldības vadība un speciālisti informēja par pērn padarīto un šogad plānoto, kā arī atbildēja uz tukumnieku jautājumiem.

Apkures jautājumi

– Kā Jauntukumā ir ar apkuri?

Irina Kanberga, SIA «Jauntukums» izpilddirektore:

– Siltuma tarifs noteikts Ls 42,40 + PVN – tāds tas bija uz šī gada 1. janvārī un nav mainījies. Tarifs sastāv no divām daļām – maksas par siltumu un maksas par siltumtrašu izmantošanu. Visās mājās uzlikti automātiskie siltummezgli, tā ka tagad ir daudz lielākas iespējas regulēt, arī ekonomija jūtama.

– Bet 8. martā ārā bija ļoti karsts, taču iekšā, dzīvokļos, radiatoriem roku nevarēja pielikt.

– Katra māja savu siltummezglu var ieregulēt, kā grib – vieniem ir ielikta viena temperatūra pa dienu, cita vakaros, citiem konstanta visu dienu. Pašos pamatos temperatūru mājā ieregulē sensors, kas mezglu vai nu piever, vai atver. Tomēr ir jārēķinās, ka saules pusē vienmēr būs siltāk nekā ēnas pusē. Tāpēc nevar teikt, ka visiem ir vienlīdz karsti, un par siltuma režīmu mājā ir jāvienojas iedzīvotājiem pašiem.

– Vai tad, ja iedzīvotāji nesavāks parakstus un neteiks, lai apkuri atslēdz, kurinās līdz Jāņiem?

Juris Šulcs, Tukuma domes priekšsēdētājs:

– Pēc būtības vajadzētu būt tā – jo karstāks paliek, jo ātrāk mezgls pats izslēdzas, bet tas, protams, atkarīgs arī no tā, kur novietots sensors. Taču, ja liela daļa mājas iedzīvotāju grib atslēgt apkuri, to pārtrauks.

Guntis Leksis, pilsētsaimniecības departamenta direktors:

– Te gan gribētu piebilst, ka ar atslēgšanu nevajadzētu pārsteigties – nedēļas nogalē sola pavēsu laiku. Kas attiecas uz mezglu regulēšanu, rudenī SIA «Tukuma nami» direktors apstaigāja mājas un aicināja iedzīvotājus iesaistīties regulēšanā, bet nebija tādu, kas to gribētu. Kur cilvēks ir, tur arī regulēšana notiek, bet, ja šāda cilvēka nav, katru dienu «Tukuma nami» tiešām nespēj katras mājas siltummezglu pārregulēt.

Par naudu, kaķiem un atkritumiem

– Raudas pansionāta iedzīvotāji, kas tajā iestājušies no Tukuma, uztraucas, vai viņi varēs palikt pansionātā, jo domei vairs neesot naudas, ko par viņiem maksāt?

Ina Balgalve, domes sociālā departamenta vadītāja:

– Ar cilvēkiem noslēgtie līgumi ir beztermiņa. Turklāt pakalpojums tiek nodrošināts un par to tiek maksāts, kā to paredz vienošanās. Nauda sociālajā budžetā tam ir paredzēta.

– Garāžās ļoti pieaudzis kaķu skaits. Ko darīt?

Armands Hohfelds, pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks, J. Šulcs:

– Ja paši iedzīvotāji kaķus nebarotu, to tik daudz nemaz nebūtu. Dome ir noslēgusi līgumu ar dzīvnieku patversmi par kaķu izķeršanu, taču izķerto dzīvnieku skaits, tāpat kā patversmē ievietoto, nemitīgi pieaug.

– Kad beidzot aizliegs privātmāju iedzīvotājiem vest atkritumus uz daudzdzīvokļu māju konteineriem?

J. Šulcs:

– Atzīstu, ka bijām šo jautājumu palaiduši bez ievērības, jo nedomājām, ka privātmāju iedzīvotāji var būt tik nekārtīgi. Bet, kad redzējām, ka nemitīgi pieaug no daudzdzīvokļu mājām izvesto atkritumu daudzums, bet no privātmājām izvestais apjoms samazinās, sapratām, ka kaut kas jādara. Īpašuma nodaļa izanalizēja situāciju un konstatēja, ka ap 500 privātīpašumu pilsētā nav noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu un tas nozīmē, ka izvairījās no šī pakalpojuma. Turpmāk mēs ļoti stingri uzmanīsim, kā notiek atkritumu izvešana no privātmājām. Ja cilvēks pateiks, ka patiešām mājā nedzīvo, apsekosim un tad pieņemsim lēmumu, bet ta, ka tāpat vien ļausim izvest reizi trijos mēnešos, vairs nebūs. Drīzumā katrs, kam nebija līguma, saņems vēstuli.

– Esam redzējuši, ka laukumā Celtnieku ielā mašīna piebrauc un atkritumus izmet. Cilvēki nemaz neklausās, kad viņiem aizrāda.

A. Hohfelds:

– Šis laukums izveidots lielam skaitam māju, tāpēc var gadīties, ka kāds mājas iedzīvotājs ar mašīnu piebrauc, izmet atkritumus un aizbrauc uz darbu. Ja jūs varēsiet pateikt mašīnas numuru, mēs skaidrosim, kur cilvēks dzīvo. Tātad iedzīvotājiem jābūt aktīviem un jāziņo par šādiem gadījumiem.

Laukumos nav kārtības

– Starp poliklīniku un Meža ielu 2 ir liels laukums. Kāpēc tajā nevar uztaisīt stāvlaukumu, lai mediķiem savas mašīnas nav jātur zālienā pie mūsu mājas logiem?

J. Šulcs:

– Tā ir slimnīcas teritorija, par kuras izmantošanu lemj Tukuma rajona padome. Padome ir piešķīrusi slimnīcai Ls 250 000, taču par šīs naudas izmantošanu vēl galīgais lēmums nav pieņemts. Ir bijis ierosinājums par šo summu ierīkot slimnīcas piebūves pamatus, bet uzskatu, ka šajā laikā, kad attīstība ir apstājusies, nevar tik lielu naudas summu ierakt zemē. Turklāt – nezinot, vai projektam būs tālāka virzība. Tā ka daļu naudas patiešam vajadzētu ieguldīt laukuma ierīkošanā, jo problēmas ar automašīnu novietošanu slimnīcas teritorijā ir lielas.

– Ko jūs darīsiet, lai gar bērnu rotaļlaukumu Spartaka ielā nebraukā automašīnas? Tagad dažs labs vecāks ar mašīnu piebrauc pie paša laukuma un bērnu pieved klāt, lai gan turpat staigā citi bērni.

G. Leksis:

– Pirms gājēju celiņa tiks uzliktas atbilstošas ceļa zīmes «Gājēju ceļš», tad arī policija varēs sodīt tos, kas pa to brauc ar automašīnu. Ir domāts arī, ka laukumam vajag saimnieku, kas uzrauga kārtību.

– Vai Jauntukumā būs automašīnu stāvlaukums?
J. Šulcs:

– Par šo problēmu runāts daudz. Iedzīvotājiem jātiek skaidrībā, kurā vietā spēlēsies bērni un kur stāvēs automašīnas, jo savādāk mums nākas izskatīt nemitīgus strīdus par to, ka bērni traucē mašīnām un otrādi. Dome piešķir līdzfinansējumu pagalmu sakārtošanai; ja iedzīvotāji vēlas kaut ko darīt, jāinformē apsaimniekotājs. Zinu, ka no SIA «Jauntukums» iesniegums jau ir saņemts.