Ikviens, kas šī pusgada laikā bijis Tukuma Tūrisma informācijas centrā, noteikti būs pamanījis tumšmataino Eku Bekauri, kas ar ļaudīm sarunājas angļu, krievu un, ja nepieciešams, arī gruzīnu valodā. Eka ir no Gruzijas, no Tbilisi, un Latvijā ieradās februārī, lai septiņus mēnešus te strādātu brīvprātīgo darbu.
Tā sagadījās, ka ar viņu runājām divreiz – martā, nepilnu mēnesi pēc meitenes atbraukšanas uz Latviju. Tad izzinājām viņas pirmos iespaidus, savukārt mūsu otrā saruna notika šonedēļ, kad Eka jau pusgadu kā ir Latvijā un ir ieguvusi pieredzi darbā tūrisma informācijas centrā un nule kā aizvadītajos pilsētas svētkos, par kuriem viņa runā ar lielu sajūsmu.
“Es jau no paša sākuma Latvijā un Tukumā jutos komfortabli, gandrīz kā mājās,” vaicāta par pirmajiem iespaidiem Latvijā stāsta Eka Bekauri. “Man patīk Latvijā, lai gan te esmu pirmoreiz. Iepriekš biju dzirdējusi, ka tā ir neliela valsts, kurā dzīvo draudzīgi ļaudis, tomēr īpaši daudz informācijas man nebija, vien tik, cik zināju no draugiem, kas Latvijā bija mācījušies augstskolu «Erasmus» programmā. Kad vecāki uzzināja par manu vēlmi braukt uz Latviju, tēvs nopriecājās, jo arī viņš Latvijā bija bijis jaunības gados, kad spēlēja basketbolu, un arī tūrisma braucienos. Viņš ļoti labi zina Rīgu un priecājās, ka būšu šeit, satikšu dažādus cilvēkus un iegūšu darba pieredzi. Mana ģimene man ļoti atbalsta un ir jau pieredzējusi, ka kāds no ģimenes dzīvo citā valstī – kad Gruzijā nebija darba, mamma ilgus gadus strādāja Grieķijā, bet tagad ir atgriezusies. Mana vecmāmiņa bija ar ukraiņu saknēm, savukārt vecaistēvs raksta grāmatas par reliģiju, globālām pasaules problēmām…”
Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 21. jūlija, numurā ŠEIT!
