Grāvī konstatē netīrus notekūdeņus

12. jūnijā saņēmām ziņu, ka grāvī, pa kuru no uzņēmuma «Tukuma Straume» attīrīšanas iekārtām uz Slocenes upi tiek novadīti attīrītie notekūdeņi, iedzīvotāji pamanījuši melnu šķidrumu, kas licis bažīties par to, ka šis piesārņojums varētu nonākt upē.

Grāvi sola iztīrīt

Sazinoties ar Ventspils reģionālās vides pārvaldes vecāko inspektoru Jāni Pētersonu un informējot par notikušo, uzzinājām, ka viņš jau ir notikuma vietā a/s «Tukuma Straume» un ka tiešām ir konstatējis grāvī smirdīgu, melnu šķidrumu, kas jau norobežots ar filtru, lai tas neiekļūtu Slocenes upe, turklāt, kā viņam zināms, jau šodien grāvis tikšot iztīrīts.

Notikuma vietā pārliecinājāmies, ka vides inspektors kopā ar uzņēmuma pārstāvjiem vērtē situāciju un ka grāvī pie žoga – pirms caurules izvada Slocenes upē – ir ielikts gaiša materiāla gabals, kas varētu būt jau minētais filtrs. Turpat blakus upē ūdens bija tīrs, un tajā piesārņojumu nemanījām.

Draud administratīvais sods

Sazinoties ar Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieci Annu Adamsoni, noskaidrojām, ka melnais smirdīgais šķidrums grāvi apliecinot, ka attīrīšanas iekārtas nav tikušas pareizi apsaimniekotas, kā rezultātā grāvī varētu būt nonākuši neattīrīti notekūdeņi: “Tā nedrīkst rīkoties! Uzņēmumam ir pienākums sekot līdzi attīrīšanas iekārtu darbībai un tam, kādi notekūdeņi nonāk Slocenes upē. Kā uzzināju no inspektora, uzņēmumā šobrīd nedarbojas attīrīšanas iekārtas, par ko atbilstoši B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujai «Tukuma Straumei» bija jāinformē Vides pārvalde, norādot gan to, ka ir notikusi avārija, gan arī – kādā veidā notekūdeņi tiks nogādāti attīrīšanai, piemēram, SIA «Tukuma ūdens», taču tas nav izdarīts. Tāpēc inspektors pieprasīs paskaidrojumu un pēc tam tiks lemts par administratīvo sodu.”

Vaicāta, vai iekārtas varētu nestrādāt tāpēc, ka tajās ir gājušas bojā baktērijas, A. Adamsone skaidroja, ka visdrīzāk tā arī ir noticis, un viņas personīgais viedoklis, ka «Tukuma Straumei» būtu jādomā par attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju, lai šādas situācijas neatkārtotos: “Tomēr jebkurā gadījumā, lai kas arī nebūtu noticis, uzņēmumam ir jākontrolē, kādi ūdeņi no attīrīšanas iekārtām izplūst un var piesārņot vidi.”

Attīrīšanas iekārtas remontēs divas nedēļas

Kā skaidroja uzņēmuma vadītājs Aivars Podnieks, attīrīšanas iekārtas tiešām nestrādā un visas izplūdes no tām ir aiztaisītas ciet. Uz iebildumu, ka arī vides  inspektors novērojis, ka tomēr kaut kāds šķidrums sūcas, A. Podnieks skaidroja, ka tā pa šo cauruli izplūst arī lietus ūdens kanalizācija un, iespējams, tas bijis saistīts ar to, taču pamatā izplūde esot slēgta. Turklāt par to iespējams pārliecināties, apskatot akas, kurās līmenis esot ļoti zems. Viņš arī solīja, ka šo grāvi, kurā sakrājies, viņaprāt, stāvošs ūdens, iztīrīs un problēmu vairs nebūs. Vaicāts, kāpēc problēmas attīrīšanas iekārtās radās un vai ir domāts tās atjaunot, A. Podnieks skaidroja, ka iekārtām pirms neilga laika veikti atjaunošanas darbi: “Taču mēs domājam, ka projektā ir bijušas nepilnības, kuras turpmāko divu nedēļu laikā tiks novērstas. Mēs regulāri sekojam līdzi tam, kā strādā dūņas, ko var noteikt pēc to krāsas; tās arī tā regulāri papildinām, kā arī darbinām kompresorus, kas tās bagātina ar skābekli, taču plānojam iegādāties jaudīgāku kompresoru.” Vēl interesējāmies, vai tiesa, kā ticis uzņemts video, ka uzņēmums kanalizāciju no akas izsūknē mucā un pēc tam to aiz uzņēmuma teritorijas iepludina Slocenes upē. A. Podnieks noliedza, ka kaut kas tāds varētu būt noticis: “Mēs jau ilgu laiku strādājam kā zem lupas, līdz ar to tas noteikti ir kaut kas safabricēts.”

«Tukuma ūdens» kanalizāciju neved

Jāpiebilst, ka mēs arī interesējāmies, kur uzņēmums šobrīd liek kanalizāciju, ja reiz attīrīšanas iekārtas nedarbojas, taču konkrētu atbildi nesaņēmām. Vaicāts, vai šajā ziņā sadarbojas ar SIA «Tukuma ūdens», A. Podnieks skaidroja, ka šis uzņēmums braucot skalot akas un vedot dūņas. Savukārt SIA «Tukuma ūdens» valdes loceklis Ainārs Feldmanis skaidroja, ka uzņēmums nesavāc «Tukuma Straumes» notekūdeņus, pieļaujot, ka uzņēmums, iespējams, slēdzis līgumu ar kādu citu izvedēju.