Tukuma pilsētas vēstures muzejā «Pils tornis» (Brīvības laukumā 19A) no 9. novembra apskatāma ekspresizstāde «6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks. 13. Tukuma kājnieku pulks», kas tapusi sadarbojoties trim muzejiem. Izstādē skatāmas fotogrāfijas no Tukuma muzeja kolekcijas, Lāčplēša kara ordenis no Latvijas Kara muzeja, Svētā Jura Krusts (IV šķira) un karavīru ekipējuma piederumi un citi priekšmeti no Kurzemes cietokšņa muzeja krājuma.
Kā zināms, I Pasaules karš un tam sekojošās Brīvības cīņas nesa radikālas pārmaiņas ne tikai Latvijas vēsturē, bet arī tās iedzīvotāju dzīvē. Vairums vīriešu vecumā no 17 līdz 35 gadiem tika mobilizēti Krievijas armijā vai arī iestājās vācu vienībās. Iestājoties krievu armijā vai vācu armijas vienībās neviens nenojauta kā pagriezīsies notikumi, nenojauta, ka daudzi no viņiem paliks kaujas laukā, bet citi atgriezīsies mājās kā Latvijas armijas karavīri pašu izcīnītajā Latvijas valstī. Ar devīzi «Par Latviju» tieši Brīvības cīņu laikā – 1919. gada 11. novembrī – dibināja godpilno apbalvojumu Lāčplēša kara ordeni.
Izstāde «6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks. 13. Tukuma kājnieku pulks» sniedz nelielu ieskatu divu pilnīgi atšķirīgu militāro formējumu vēsturē. 6. Tukuma strēlnieku pulks veidojās 1916. gadā un piedalījās kaujās Ložmetējkalnā, bet pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma nonāca Padomju Krievijā. Savukārt 13. Tukuma kājnieku pulks veidojās Brīvības cīņu sākumposmā un stājās pretī lieliniekiem. Lai cik pretrunīgi bija abu militāro formējumu veidošanās apstākļi un cīņu ceļš, lai cik dažādi bija karavīru uzskati un likteņi, viņi visi vēlējās mieru savā zemē. Tieši tādēļ izstādes veidotāji vēlējās aktualizēt arī jautājumu par karavīra likteni Pirmā Pasaules kara un Brīvības cīņu kontekstā.
Tukuma vārdu I Pasaules kara un Brīvības cīņu laikā nesa divi militārie formējumi – 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons (vēlāk – pulks) un 13. Tukuma kājnieku pulks. Vienā dienēja galvenokārt latvieši, otrā – vācieši. Abu šo pulku karavīri cīnījās par savu zemi un daudzi no viņiem apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni. Ordeņa kavalieru vidū bija, piemēram, Tukuma apriņķa Remtes pagastā dzimušais latviešu strēlnieks Kārlis Jēkabsons, kuram pēc Agrārreformas laikā Neatkarības kara tika piešķirta jaunsaimniecība Cēres muižā un arī Jaunpils pagastā dzimušais strēlnieks Ernests Tone. Par varonību Brīvības cīņās ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots arī Tukumā dzimušais vācietis Vilhelms Zēlerts.
Aicinām apskatīt ekspresizstādi «6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks. 13. Tukuma kājnieku pulks» no 9. līdz 19. novembrim Tukuma pilsētas vēstures muzejā «Pils tornis» un dalīties savos stāstos par citiem abu minēto pulku karavīriem un Lāčplēša ordeņa kavalieriem.
Par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Tukuma pulkos lasiet šodienas, 9. novembra, laikrakstā.
