Ekonomikas ministrs tiekas ar Tukuma uzņēmējiem

25. martā a/s «Komforts» notika kārtējā uzņēmēju tikšanās, kurā piedalījās arī ekonomikas ministrs, tukumnieks Artis Kampars. Iepazinušies ar apkures iekārtu ražotni, pilsētas un rajona uzņēmēji un pašvaldību vadītāji uzklausīja ministra viedokli par šībrīža situāciju un uzdeva jautājumus.

Konkrēti priekšlikumi

Savus priekšlikumus jaunajai valdībai bija sagatavojis a/s «Komforts» finanšu direktors un Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes loceklis Ivars Liepiņš. Viņš aicināja padomāt, cik lietderīgi celt Kurzemes ogļu staciju (viens no iespējamajiem variantiem Latvijas elektroapgādes nodrošināšanai – red.), kurā tiktu nodarbināti 80 cilvēki un izmantotas eksportētas tehnoloģijas, ja iespējams veidot koģenerācijas stacijas, kurās izmantotu atjaunojamos resursus un kurās strādātu ap 10 000 cilvēku, turklāt to iekārtas saražotu Latvijā. Tāpat uzņēmējiem vajadzīgs valsts atbalsts nodokļu piemērošanā, jo, piemēram, Latvijā nodokļu slogs uz algas vienību ir ļoti augsts – 44%, tai pat laikā vidēji Eiropas Savienībā – 36%, tostarp Lietuvā – 40%, Igaunijā – 39%. Tāpat Latvijā ir dārgākie energoresursi Baltijā un netiek aizsargāti vietējie ražotāji, atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, kas atradīs 100 un vienu argumentu, lai uzņēmēju savā tirgū neielaistu.

Valsts kasē neienāk nauda

A. Kampars atzina, ka viņam jaunajā amatā pagājusi viena nedēļa, tāpēc runāt par paveikto pāragri. Taču viņš noteicis vairākas prioritātes, kuras centīsies īstenot – realizēt programmas uzņēmējdarbības atbalstam un māju siltināšanai, kam piesaistīs ievērojamus līdzekļus, mazināt birokrātiju valsts programmu ieviešanas procesā, risināt eksporta kredīta jautājumus, jāturpina analizēt iespējas izmantot vietējos energoresursus.
Īsumā raksturojot šābrīža situāciju valstī, A. Kampars stāstīja, ka lats netiks devalvēts, jo tad problēmas skartu sociāli neaizsargātos cilvēkus un ietekmētu arī vidusslāņa maksātspēju. Viņaprāt, naudas devalvācijai būtu īstermiņa efekts: "Latvijas situāciju nevar salīdzināt ar Argentīnas un Polijas pieredzi, jo abas šīs valstis līdzīgā situācijā bija spējīgas pilnībā pārtikt no saviem resursiem.
Situācija joprojām ir smaga, jo ienākumi Valsts kasē samazinās – martā ienākusi vien puse no tās naudas, ko vajadzēja iekasēt. Jārēķinās arī ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ieteikumiem samazināt budžeta deficītu līdz 4,7%, maksimāli 5,2% un lielos administratīvā aparāta tēriņus, kas ir arī valsts prioritāte. SVF norāda, ka esam dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem."
A. Kampars pastāstīja, ka valsts palielinājusi kapitāla pietiekamību par 227 miljoniem latu. Par bankas mazākuma akcionāru kļuvusi Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka, kas «Parex» bankā ieguldīs 100 miljonus eiro. Tiks piesaistīta Japānas finanšu kompānija «Nomura», kas meklēs bankai pircēju.

Atbalstīs uzņēmējus

Ekonomiskas ministrs pastāstīja, ka 603 miljonus latu plānots piešķirt uzņēmējdarbības atbalstam. Viņš jau runājis ar Latvijas Garantiju aģentūru, vai tā varēs šos projektus vadīt. Tāpat būs jāapgūst 136 miljoni latu ēku siltināšanai. Šī programma jāīsteno, lai samazinātu energoresursu patēriņu. Bankas ir gatavas iesaistīties, vien jāmudina to darīt iedzīvotājus, kam jāveido apsaimniekošanas sabiedrības. Uzņēmēji un pašvaldību vadītāji gan norādīja, ka jau tagad iedzīvotāji nespēj maksāt par komunālajiem pakalpojumiem un visdrīzāk nespēs paņemt kredītus vēl arī siltināšanai. Tika norādīts, ka 30 lappušu apjomīgais dokuments, kas jāiesniedz, liek rokām nolaisties… Tāpat daudzviet tarifs aug daudz straujāk, nekā iedzīvotājs pamana siltināšanas efektu, jo gan paši iedzīvotāji, gan apsaimniekotājs jau līdzekļus ir ieguldījis. Tika ieteikts siltināšanai paredzēto naudu piešķirt pašvaldībām – tām ir līgums ar māju apsaimniekotājiem un tās arī varēs lietpratīgi tos izmantot. A. Kampars skaidroja, ka šie jautājumi pētāmi; laika ir maz, bet risināmo problēmu daudz. Viņaprāt, nav nepieciešams katrai mājai veikt energoauditu, tāpat izdarāmi grozījumi Iepirkumu likumā, lai konkursā varētu izvēlēties nevis lētāko, bet saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu; domāts arī noteikt, ka par siltināšanu vajadzētu nobalsot 20 vai 30% dzīvokļu īpašnieku, nevis pusei, kā tagad.
Tālākās sarunās uzņēmēji aicināja ministru domāt par energoresursu sadārdzināšanos, jo nav pieaugusi elektroenerģijas, bet tās pārvades cena, kas kopējos rēķinus palielina par 30%. Tādējādi valsts uzņēmums, monopolists savā jomā, patērētājam liek ciest visvairāk. Daudzas koģenerācijas stacijas radītu brīvību šajā tirgū. Tika norādīts arī uz milzīgo birokrātiju, ko ministrs solīja risināt. Lai arī viņam neesot pieredzes valsts pārvaldē, patlaban viņš to uzskata par plusu, jo uz visu to raugās citādāk.