27. februārī, Tukuma muzeja kolektīvs Durbes pilī uzņēma nezkuro, taču pēdējo mēnešu laikā nozīmīgāko komisiju. Nozīmīgāko tāpēc, ka tieši šie pašvaldības un būvinspekcijas speciālisti uz kādu laiku pārbaudēm pielika punktu – lai arī vēl bez būvvaldes zīmoga un pašvaldības lēmuma, Durbes pils nu ir oficiāli un pilnībā nodota ekspluatācijā. Līdz šim bija nodoti atsevišķi objekti un otrais stāvs.
Atjaunošana sākās ar griestu remontu
Pagājuši vairāk nekā 100 gadi, kopš 1904. gadā pilī tika veikta vērienīga un nozīmīga pārbūve. Un, kad pirms nepilniem 20 gadiem pils nonāca Tukuma muzeja rīcībā, tā ļaudis vēlējās padarīt telpas līdzīgas toreiz iekārtotajām.
Jāteic gan, ka simts gados ļaudis te rīkojušies atbilstoši lietošanas mērķim – te dzīvojis Rainis, kas 1928. gadā vēlējies veidot muzeju, pēc tam bijusi sanatorija un slimnīca – ar visām no tā izrietošajā sekām. Kā stāsta muzeja direktore Agrita Ozola, vienā no pirmajām atjaunotajām telpām – rakstāmtelpā – savulaik atradušies sīki kabūzīši tualetēm un laboratorijai, bet zem tām – zalkšu pilni pagrabi.
Bet pats pirmais darbs 1997. gadā, uzsākot atjaunošanu, bija izlabot ieliekušos griestus tagadējā kungu salonā un ierīkot vējtveri, lai nesaltu. Pamazām tika nolemts sākt pamatīgu pārbūvi, kas no eiroremonta pārvērtās pamatīgā restaurācijā. Tās procesā jaunas atziņas guva gan muzeja ļaudis, gan SIA «Amatnieks» celtnieki, gan arhitekte Ināra Caunīte un citi.
Izstaigājot pils pirmā stāva telpas, labi redzams, kā restaurācija ņēmusies spēkā – no rūpnieciski ražotām līdz dabīgajām krāsām, no pagājušā gadsimta 70. gados tapušam parketam līdz atziņai, ka labāk atjaunot seno vai vēl labāk – veidot āderēto (uzkrāsoto). Un tā tālāk… Atjaunošanas darbos lieti noderējuši Vilhelma fon der Rekes dotie padomi, ieteikumi un atmiņas, kuras vistiešāk saistījušās ar viņa priekštečiem, kas te sākuši saimniekot 19. gadsimta vidū.
Vairāk nekā desmit gadu laikā dažādos darbos tika izlietots rajona padomes ņemtais kredīts Ls 367 000 apmērā, kura pēdējās summas atdotas pērn.
Eksperti novērtējuši atzinīgi
Valsts būvinspektore Solvita Mālmeistere pēc pils apskates atzina, ka autoru iecere ir realizēta, visi darbi dokumentēti, jo nekas nav noticis bez būvuzraugu klātbūtnes. Turklāt pilī redzēto jau novērtējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas komisija, kas visu sīki un smalki izpētījusi jau 17. februārī. Viņu atzinumā, kas pievienots visu pilī notikušo darbu apkopojumam teju vai 30 sējumos, teikts: "Durbes pils kā viens no klasicisma paraugiem Kurzemē veiksmīgi atguvis vēsturisko substanci. Daļēji atjaunojot klasicisma interjeru un piemeklējot vēsturisko stilu mēbeles, sadzīviskos vides atribūtus, radīta patiesa pils vide."
Jāpiebilst, ka muzejs sola pils nodošanu nosvinēt kopā ar apmeklētājiem kaut kad pavasarī, iespējams – aprīlī. Varbūt jau tad varēs apskatīt arī dažus interesantus jaunieguvumus – 1902. gadā tapušu ledusskapi un, ja būs naudiņa pirkšanai, tam pašam laikam atbilstošo podiņu plīti ar sildskapi, kas reiz atradies Benjamiņu mājās.
Savukārt aizvakar no Kultūras ministrijas saņemts patlaban vēl nerakstīts solījums, ka varbūt nākotnē Durbe varēs īstenot vienu no saviem lielākajiem un pārdrošākajiem sapņiem – sapni par vāgūzi.
