Diez vai būtu iespējams saskatīt sakarības un vēl pierakstīt deju soļus, ko mūsdienu jaunatne pielieto deju klubos. Katrs tirinās un gorās, kā nu prot vai citur noskatījis. Taču pirms pārsimts gadiem Eiropas galmos dancošanas noteikumi bija daudz stingrāki un par dejas soļu sajaukšanu, kā stāsta, varēja arī dunci ribās dabūt…
Reizi mēnesī seno deju grupa «Calendula» mēģinājumam kopā sanāk «Durbes» pilī. Tādējādi gan paši atmiņā deju soļus atsauc, gan pils muzeja apmeklētājus izklaidē ar saviem krāšņajiem tērpiem un cēli līganajām kustībām, kas savienotas stingrā rakstā. Ilze Paparinska, kas izveidojusi deju grupu pirms nu jau diviem gadiem, stāsta, ka vēlo viduslaiku un renesanses dejas atdzimušas, kad vēsturnieki uzrakuši un atšifrējuši deju pierakstus. Katrā vietā un laikā kustības niansēs atšķīrušās, tomēr, ja kādu deju atzina par labu esam, to Eiropas galmos dejoja gadsimtiem ilgi. Un vēl mūsdienās atrodas cilvēki, kuriem šis kultūras attīstības posms liekas īpaši saistošs un, kā nu ne, ja kaut uz brīdi sieviete var kļūst par īstu dāmu, ļauties kungu kautrai aplidošanai īstas pils deju zālē…
Pievienoties dejošanai katrā tikšanās reizē un arī aizvadītajā sestdienā aicināts bija ikviens Durbes pils apmeklētājs, tomēr, kā uzzinām, lielākoties cilvēki kautrējoties pievienoties, jo savas dejotprasmes novērtē par zemu. Tomēr nav ko uztraukties – par soļu vai ritma nojaukšanu šoreiz nevienu nesadurs, toties gūsiet tik dzīvu ieskatu renesanses kultūrā, kādu diez vai kur agrāk nācies pieredzēt.
