Šodien 8. septembrī, Durbes pilī norisinājās 4. Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma foruma seminārs «Ceļojumi laikā – kultūras mantojuma izglītības metode». Tajā piedalījās dažādu jomu speciālisti un interesenti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Dānijas.
Palīdz skolēniem izprast notikumus
Seminārā gan Tukuma muzeja darbinieki, gan skolotāji iepazīstināja ar muzejpedagoģiskajām programmām, tostarp vienā – «Tukuma Apriņķa I dziesmu svētki» – aicināja iesaistīties praktiski.
Kā atzina Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, tāds arī šī semināra uzdevums – stāstīt, kā muzejs ar izglītojošo programmu palīdzību izglīto bērnus par kultūras mantojumu. Ļoti aktīvi muzeja programmas vēstures mācīšanā izmanto Tukuma 2. vidusskolas skolotāja Skaidrīte Prancāne. Pirms semināra viņa pastāstīja, ka izglītojošās programmas palīdz apgūt ne tikai vēsturi, bet arī starppriekšmetu saikni: "Kad 7. klases skolēniem jāmācās par dzīvi Livonijā un bruņinieku dzīvesveidu, mēs izmantojam Pils torņa piedāvāto pedagoģisko programmu. Tur bērnus pārģērbj par bruņiniekiem, viņi nodod bruņinieka zvērestu, palīdz ievainotajam, sastāda kaujas aprakstu… Tātad vēsture tiek iedzīvināta caur darbošanos. Savukārt, ceļojot laikā 1905. gadā, jāliek lietā visdažādākās zināšanas, piemēram, pēc debess pusēm jānosaka slepenpolicistu atrašanās vieta utt. Bērniem šīs programmas ļoti patīk, turklāt, kad notikums izspēlēts, tas labāk paliek atmiņā, nekā klausoties stāstīto stundā vai lasot grāmatu." S. Prancāne gan atzina, ka neesot tik vienkārši stundai atvēlētajā laikā – 40 minūtēs – nokļūt līdz pilij un vēl iesaistīties programmā, tādēļ jāiekārto divas stundas. Turklāt programmu var izmantot tikai tad, kad mācību viela jau apgūta, citādi bērnam nav izpratnes par notiekošo. Un, ja bērni nesaprot, viņi neizprot darbošanās jēgu."
Ceļo laikā
Tā kā vislabākais veids, kā iepazīt kādu izglītojošo programmu, ir iesaistīties tajā pašiem, semināra dalībniekiem tika piedāvāta iespēja ceļot laikā – pārliecināties, kā ļaudis gatavojās pirmajiem Tukuma apriņķa Dziesmu svētkiem 1928. gadā. Jau reģistrējoties semināram, katram tika iedalīta loma un neliels tās apraksts, savukārt pēc tam sekoja darbs kādā darba grupā. A. Ozola stāstīja, ka Dziesmu svētku tēmu muzeja programmai un arī šim semināram Tukuma muzejs izvēlējies tāpēc, ka tā kā kultūras mantojuma sastāvdaļa Baltijas jūras reģionā ir ļoti aktuāla, turklāt šī tradīcija iekļauta UNESCO pasaules reģistrā: "Tā ir arī nozīmīga Latvijas vēstures apguvē – stāsta par nacionālo pašapziņu, demokrātiju, tradīcijām, modi (semināra dalībniecēm bija lūgts ierasties svārkos – kā 20. gadsimta sākumā pieņemts). Lai programma būtu interesantāka, tajā akcentēti nevis paši svētki, bet sagatavošanas process. Tieši tā var rosināt skolēnus domāt par to, kādā kontekstā notiek Dziesmu svētki, kas toreiz, 20. gadsimta sākumā, notika Tukumā un Latvijā. Var teikt, lai bērns iedomājas, kā viss varēja notikt, bet reāli tas ir ļoti grūti."
Jāpiebilst, ka vienlaikus izglītojoši semināri norisinājās arī Jūrmalas muzejā un Rīgas Jēzus luterāņu baznīcā, savukārt kultūras mantojuma foruma darbs plenārsēdē un sesijās par kultūras mantojuma jautājumiem norisināsies 9. un 10. septembrī «Laikmetīgās mākslas muzejā KIM?» un Spīķeru koncertzālē Rīgā.
