Sestdien, 15. decembrī, Durbes pils aicināja uz Zelta svētdienu. Lai arī šī decembra vidus svētdiena bija sanākusi tāda pelēka, kā teica Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, tieši pelēcībā visspilgtāk var saskatīt citas krāsas. Un arī padarītus darbus.
Jau tradicionāli Zelta svētdiena ir tā tikšanās reize, kad muzejs atskatās uz gada laikā padarīto. Kā stāstīja A. Ozola, gads bijis darbietilpīgs – ar veiksmēm, neveiksmēm, ar lieliem sapņiem un sagrautiem sapņiem bagāts: “Gada pirmajā pusē vislielākais prieks bija par mūsu izstādi «Liecinieki. Latvijas piļu un kungu māju interjeri 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā», kas tapa, pateicoties [mākslas zinātniekiem] Dainim Bruģim, Inai Līnei, Cēsu un Tukuma muzeja kolēģiem, un ilgu laiku spīdēja Cēsu jaunajā pilī. Pēc tam sekoja darbs pie Vāgūža, kur strādāja ļoti daudz cilvēku – viņi šai darbā ieguva milzīgu pieredzi, kas tagad noderēs Gulbenes kolēģiem, kuri plāno jaunas krājuma glabātavas. Mēs Vāgūzi nebūvēsim; turpināsim pētniecību un strādāsim Durbes pilī.” Par vienu no šī gada sasniegumiem muzeja direktore nosauca vides objektu pie Pils torņa ar 41 diženā tukumnieka vārdiem, par kuriem plašāki stāsti izlasāmi «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» gadagrāmatā.
Vairāk lasiet otrdienas, 17. decembra, laikrakstā ŠEIT!
