Cik suņu, tik stāstu…

Piektdien uz svētku skatuves Brīvības laukumā savu uznācienu sagaidīja arī Tukuma dzīvnieku patversmes atbalstītāji. Šo akciju ierosināja redakcija, lai kaut nedaudz palīdzētu tiem, kas no mūsu iejūtības atkarīgi. Ar nelielu stāstu par četrkājainajiem mīluļiem un goda apli skatuves priekšā uzstājās vairāki tukumnieki. Mūsu laikraksta redaktore Ivonna Plaude ar savu garspalvaino vācu aitu suni Sargo atgādināja, ka krīzes laikā vairāk arī pamesto dzīvnieku, tāpēc katrs svētku dalībnieks tika aicināts ziedot Tukuma dzīvnieku patversmei.

Piektdien uz svētku skatuves Brīvības laukumā savu uznācienu sagaidīja arī Tukuma dzīvnieku patversmes atbalstītāji. Šo akciju ierosināja redakcija, lai kaut nedaudz palīdzētu tiem, kas no mūsu iejūtības atkarīgi. Ar nelielu stāstu par četrkājainajiem mīluļiem un goda apli skatuves priekšā uzstājās vairāki tukumnieki. Mūsu laikraksta redaktore Ivonna Plaude ar savu garspalvaino vācu aitu suni Sargo atgādināja, ka krīzes laikā vairāk arī pamesto dzīvnieku, tāpēc katrs svētku dalībnieks tika aicināts ziedot Tukuma dzīvnieku patversmei.

Ziedonis un Daiga Pelši lepojās ar Aļaskas malamutiem – māti un meitu Mersedesu un Rozi. Malamuti esot viena no senākajām suņu šķirnēm, kam vēl pagājušajā gadsimtā draudēja izmiršana – 1947. gadā esot reģistrēti tikai 30 malamuti. Nu to esot vairāk un divi – pat Tukumā.
Tukuma novada galvenā kultūras metodiķe Rudīte Poča ar savu princesīti Brendu piedalās teju visos novada pasākumos. Tāds darbs. Un sunenīte ir slavena ar to, ka neesot izrādes, koncerta, kur Brenda nebūtu pārbaudījusi viesmākslinieku somu saturu, sak, vai kāda desa nav aizķērusies. "Ja kādam pietrūkst mīlestības, iegādājieties sunīti; viņa uzticība un mīlestība ir neaprakstāma!" uzsvēra R. Poča, atgādinot, ka mums – cilvēkiem jādara viss, lai mazie četrkājaiņi, kas nevar sev palīdzēt un palikuši bez mājām un mīlestības, atrastos vismaz tik daudz kā pusdienu un vakariņu tiesai.
Viena no šī pasākuma atbalstītājām – novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Smaida Kokina ar lendzīru sugas meiteni Nirgunu (mājās sauc par Niru). Savu nosaukumu šī suga ieguvusi no pasaulē pazīstama mākslinieka Edvīna Lendzīra vārda, mākslinieka, kas uzgleznojis pasaulē pazīstamo gleznu «Melnbaltais suns izglābj slīkstošo meitenīti». Lendzīrs ir slīkstošo glābējs – sniegs un ūdens ir viņa stihija. "Suns ir kā cilvēks, un ticiet, labāka drauga nevar būt!" atgādināja S. Kokina.
Pasākumā piedalījās arī fotomākslinieka Gunta Jēkabsona mazmeitiņa Elīna un sunenīti Guči; četrus gadus vecu – reizēm mazliet niknu, kam vislabāk garšo suņu kārumiņi. Jēkabsonu ģimene katram skatītājam ieteica – pirms iegādājas suni, jāizvērtē, vai spēs suni uzturēt un veltīt tam nepieciešamo laiku.
Suņu saimnieku un viņu mīluļu parādi noslēdza Baiba Šverina, kas spēlē Tukuma teātrī, un viņas sunenīte Betija. Izrādās, sunīte ļoti mīl… makšķerēt – saimniece mierīgi var iemest makšķeri un kaut kur aiziet, Betija noteikti paziņos, kolīdz pludiņš izkustēsies.

Vairāk attēlu skatiet galerijā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *