Cer darbus pabeigt termiņā

Pēc sestdienas, 27. novembra, un otrdienas, 30. novembra, publikācijām par to, ka SIA «Šlokenbeka» turpina bruģēt veloceliņu aukstajā laikā, redakcijai piezvanīja SIA «Šlokenbeka» valdes loceklis direktors Māris Paiders un piedāvāja paskaidrot, kāpēc joprojām veloceliņa objektā darbi turpinās.

M. Paiders:

– Turpināsim līdz galam; ceram, ka darbus pabeigsim nākamās nedēļas trešdienā, jo sinoptiķi sola, ka paliks nedaudz siltāks. Taču tiem darbiem, ko vīri tagad dara, un viņi liek barjeras Meža ielā, sals netraucē. Par bruģēšanu – atbilstoši tehniskajiem noteikumiem salā drīkstam strādāt tikai tad, ja lietojam atbilstošus materiālus un ja tie nav sasaluši. To arī ievērojam. Ja cilvēki būtu rūpīgāk pavērojuši, redzētu, ka lielākā daļa pamatnes bija sagatavota jau pirms mēneša. Viss ir noblietēts, nav ne ko pielikt, ne ko atņemt. Ja arī virskārta ir sasalusi, to var vienkārši ar lāpstu un ekskavatoru noņemt, ko arī katru dienu kādā 20 metru posmā arī dara. Kad šo kārtu noņem, 2 līdz 3 cm biezā kārtā jāuzber smilts, kura nav sasalusi. Pēc jūsu raksta aizbraucu un apskatījos, kas tur sastrādāts, un pārliecinājos, ka tiek izmantots materiāls, kas asfaltbetona rūpnīcā ir izkarsēts un kurā vairs nav mitruma.

– Ir vietas, kas nav pabeigtas un pa kurām grūti staigāt.

– Tās ir pieejas un līkumi, kas rada problēmas – to sagatavošanai vajadzīgs siltāks laiks. Ja tāda nebūs, pagaidām piepildīsim ar granti un atstāsim.

– Kāpēc piekritāt termiņam, ja zinājāt, ka darbi būs jāveic aukstajā laikā?

– Pirmkārt, iepriekšējos gadus laika apstākļi šādam darbam bija piemēroti, tāpēc arī tos plānojām šogad. Otrkārt, kad ieguvām lielākus objektus, kuros gan izstrādājām projektu, gan izpildījām darbus, izveidojām īpašu brigādi šo projektu veikšanai. Tajā strādā ļoti labi vīri. Un mēs nevarējām viņiem pateikt, ka 1. decembrī viņiem darba vairs nebūtu.

– Neprasīsiet darbu termiņu pagarinājumu?

– Precizēju, ka darbu izpildes termiņš ir 20. decembris. Pagarinājumu neprasīsim, kamēr varēsim cīnīties.

– Varbūt nevajadzēja strādāt vienlaikus visā objektā?

– Lai oktobrī pagūtu sagatavot pamatni bruģēšanai, sākām strādāt visā objektā uzreiz. Ja būtu sagatavojuši bruģēšanai tikai vienu daļu, tad mums darba vairs nebūtu, jo šobrīd rakt un gatavot pamatni vairs nevar.

– Vienā brīdī šķita, ka objektā strādā maz cilvēku?

– Darbs ir saplānots ļoti precīzi. Viena daļa cilvēku strādā objektā, citi pie materiālu sagatavošanas asfaltbetona rūpnīcā vai betona mezglā uz vietas uzņēmumā. Tā ir viena komanda, tikai visi nav uz vietas Tukumā. Turklāt kāda jēga turēt uz vietas piecus profesionāļus, ja nav sagatavota celiņa pamatne… Kas attiecas uz kabeļu ierīkošanu, par ko arī bija runāts rakstā, – arī mana doma bija, ka nevajag rakt tik garas tranšejas, bet darbu vadītājs Normunds Kroņkalns pārliecināja, ka vecās pamatnes (pīrāga) un jaunās pamatnes atšķirīgais sablīvējums var radīt celiņa lauzienu. Tāpēc jānoņem visa pamatne un jāuztaisa visā posmā vienāda un vienādi arī jāuzliek. Un es ar viņu nestrīdos.

– Nereti darbi notiek uz brauktuves, kur automašīnām jāuzmanās no ekskavatora, no materiālu pievedējiem. Kāpēc ielu neslēdz?

– Protams, jāstrādā ļoti prātīgi, jo īpaši ar ekskavatoru; šis transports nedrīkst baidīt cilvēkus. Es parasti saku – ja veidojas bīstamas situācijas, iela jāslēdz ciet, taču vīri aiz pietātes pret iedzīvotājiem ielu ciet neslēdz, jo uzskata, ka labāk pāris minūtes pagaidīt, nekā braukt apkārt.