Centralizēto eksāmenu sertifikāti saņemti. Ģimnāzijai – daudz jautājumu

Sekmju rezultāti – ļoti labi

Kā stāstīja skolas direktore Sigita Kūla, ģimnāzijas audzēkņi ir ļoti centušies, lai sasniegtu iespējami labākos rezultātus: “Šobrīd tie par 15% pārsniedz valsts vidējo rezultātu, piemēram, angļu valodā esam sasnieguši 84,5% (46 kārtotāji) un 16 skolēni ieguvuši rezultātu, kas ierindojas no 90 līdz 100%, labi rezultāti ir latviešu valodā un arī matemātikā – salīdzinoši, ja ņem vērā, ka tas daudziem ir sāpīgs mācību priekšmets.”

Vaicāta, vai ir jau domāts par to, kā nonākt līdz valsts ģimnāzijas statusa, S. Kūla skaidroja, ka šobrīd ir jānogaida, lai tiktu apkopoti visu pārbaudījumu rezultāti, arī tie, kurus jaunieši kārtoja papildus termiņā. Ģimnāzijā tādu jauniešu neesot bijis, bet valstī kopumā tas varētu kaut ko mainīt. Un vēl esot jānogaida mēnesis, kurā šos rezultātus iespējams apstrīdēt.

Normatīvo aktu krustcelēs

2020. Kūla skaidro, ka šo jautājumu risinās kopā ar pašvaldību, kas ir skolas dibinātājs, tomēr skolai ir bažas par to, kas par šo procesu teikts normatīvajos aktos: “Arvien ir spēkā MK noteikumi «Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji», kas nosaka, ka, lai skola iegūtu valsts ģimnāzijas statusu, tai iepriekšējos divus mācību gadus mācību sasniegumu vidējam procentuālajam novērtējumam centralizētajos eksāmenos jābūt vismaz par 10 procentiem augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī un vismaz par 5 procentiem augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums attiecīgajā plānošanas reģionā. Mēs šo nosacījumu varam izpildīt, tāpat kā prasību par skolēnu skaitu skolā un mācību programmām. Taču Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 30. jūnijam izstrādā jaunus noteikumus par kritērijiem un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss. Šādu jaunu noteikumu arvien vēl nav, bet šajā pat punktā minēts, ka “lai nodrošinātu valsts ģimnāziju darbības pilnveidi, līdz 2023. gada 31. decembrim valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei nepiešķir”. Tātad – pat ja mēs spējam izpildīt esošo noteikumu prasības, esam neziņā, vai varam pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu. Turklāt, ja to šogad vai nākamā gada sākumā neiegūstam, tad no 2021. gada 1. septembra būsim Tukuma Raiņa vidusskola, jo likums jau divus gadus vairs neparedz pašvaldību ģimnāziju veidošanu, bet esošās, ja nekļūst par valsts ģimnāzijām, tad pārtop par vidusskolām. Pieļauju, ka būs ļoti grūti vecākiem paskaidrot, ka esam nonākuši normatīvo aktu krustcelēs, jo mācību kvalitātes ziņā katru gadu skolēni ir centušies mācīties arvien labāk un gūt arvien lielākus panākumus mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniskās pētniecības darbu konkursos.” Vaicāta, kā šo jautājumu iespējams risināt, S. Kūla skaidroja, ka to darīs kopā ar pašvaldības juristiem augusta beigās vai septembrī, lai rastu kādu risinājumu.