Pirmdien, 20. janvārī, Tukumā pie Pils torņa satikās 1991. gada barikāžu dalībnieki, Tukuma muzeja un pašvaldības darbinieki, skolotāji un skolēni.
Tukuma internātskolas skolniecei Evai Butkus no rīta tēvs vaicājis, vai viņa zina, kas šī par dienu un kas šai dienā noticis; viņš izstāstījis, ka arī pats bijis barikādēs, tāpēc viņam šī diena ir īpaša. Un tāpēc Eva kopā ar skolasbiedriem un skolotāju bija nākusi uz šo pasākumu – lai uzzinātu kaut ko vairāk. Pie ugunskura sildījās arī Tukuma 2. pamatskolas skolēni; lai arī skolotāja Aija Miezīte par šo laiku daudz stāstījusi, jaunieši vēlējās dzirdēt aculiecinieku stāstus un izjust atmosfēru. To ar vārdiem – labāk stāvēt plecu pie pleca, nevis vienam – aicināja izjust arī Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola. Lai arī kopš barikādēm pagājuši 23 gadi, vēl ir daudz cilvēku, kuru vārdi nav zināmi un kuri savu paldies nav saņēmuši: “Tādi ir Sēmes pagasta vīri, kas strādāja Talsu MRS Tukuma iecirknī un sovhozā «Sēme» un kas nekad nav tikuši pieminēti. Šie saraksti tagad ir Tukuma muzejā un tiks nogādāti Barikāžu piemiņas fondā. Ar fondu esam vienojušies, ka muzejs šo informāciju vāks, lai mājas lapā būtu šo cilvēku vārdi un lai viņi saņemtu Pateicības rakstu, jo Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes no 2011. gada vairs netiek izsniegtas. Tāpēc, ja kāds ir ticis aizmirsts, viņš var pieteikties Tukuma muzejā.”
Vairāk lasiet otrdienas, 21. janvāra, laikrakstā ŠEIT!
Cigaretes un vodočku arī pavelti dod?
jā..izcīnijām brīvību priekš oligarhiem…
Kam ir vajadzīga šada muļķošanās – barikāžu ugunskurs.
četras bābas nostājušās, bezjēdzīgi saģērbušās kā uz karnevālu un vāra tēju.
Tas slaiks ir pagājis, neatkarības gadi mūs katru ir pārstrukturizējuši un katram ir jācīnās pašam par sevi.
Nav tur jāstāv pie ugunskriem,bet ejiet tirgot kaut ko,būs ar ko nodarboties un nebūs jāgaužas par dzīvi.
Nav te ko kvēpināt katlus un kurt ugunskurus. Ugunskuru laiks vēl ir priekšā- 23. jūnijs – Līgo vakars.
pilnīgi piekrītu.