Arī drona lidināšanai ir savi noteikumi!

 Uzrauga valsts policija

Kā noskaidrojām, Valsts policija ir viena no institūcijām, kam dronu kontrole tiek uzticēta, tai skaitā, ar tiesībām pārbaudīt, vai lidojošais objekts ir identificējams. Ja nav, par šādu pārkāpumu paredzēts sods; fiziskai personai – brīdinājums vai naudas sods no 10 līdz 30 naudas soda vienībām (no 50 līdz 150 eiro), bet juridiskajai personai – no 30 līdz 100 naudas soda vienībām (no 150 līdz 500 eiro). “Ja rodas aizdomas, ka drona pilots neievēro likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētās normas, aicinām šādos gadījumos izsaukt policiju, lai mēs varētu izvērtēt konkrētā lidojuma apstākļus,” mudināja Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs.

Jānumurē drons un jānokārto eksāmens

Vairāk par to, kam tad būtu jāpievērš uzmanība, pastāstīja Valsts  aģentūrasCivilās aviācijas aģentūra” Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols: “No jaunā gada visā Eiropā ir spēkā jauns regulējums, kā veicami bezpilota gaisa kuģu lidojumi, un tas paredz, ka praktiski visiem dronu ekspluatantiem ir jāreģistrējas –  jāiegūst savs numuru, ar kuru dronu marķē. Tāpat tālvadības pilotiem, ja drons smagāks par 250 gramiem, neatkarīgi no tā, kur viņi veic lidojumus, ir jānokārto vismaz attālināts eksāmens,” skaidro I. Ozols. Tādējādi tiekot apgūti spēkā esošie ierobežojumi, to skaitā, piemēram, kādā attālumā, augstumā drons var lidot virs cilvēku galvām u.tml. Šajā gadījumā gan runa par personām, ne īpašumiem!

Latvijā – papildu ierobežojumu

Līdztekus ES regulējumam katrai dalībvalstij valstij ir bijusi iespēja noteikt arī savus papildu ierobežojumus, ko Latvija arī izdarījusi. “1. jūlijā ir stājušies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi (numur 429), kuros iekļauta norma par trešajām personām piederošajiem īpašumiem. Nav strikti noteiktu metru vai kilometru ierobežojums, bet uzsvērts, ka lidojumam jāizvēlas iespējami īsākā un drošākā trajektorija, kā arī jāsaīsina laiks, kurā bezpilota gaisa kuģis pārlido pāri šiem īpašumiem,” – tā I. Ozols. Proti, būtībā pārlidot īpašumu ir atļauts, taču ne gluži, piemēram, ilgstoši karāties gaisā vienuviet, tādējādi radot iespaidu, ka drons īpašumu vai kādu personas novēro. Līdz ar to, uzver I. Ozols, katra situācija ir jāizvērtē atsevišķi.

Pieredze liecinot, ka visbiežāk lidojuma mērķi tomēr ir pavisam nevainīgi, piemēram, pilots pats sevi fotografē vai tamlīdzīgi, taču vērotājam no malas var šķist, ka kaut kas tiek pārkāpts. Īsāk sakot, ne vienmēr viss ir tiks slikti, kā tas varbūt izskatās! Tomēr I. Ozols atgādina, ka valstī spēkā ir arī citi noteikumi, kas, piemēram, ierobežo iespēju fotografēt svešus cilvēkus un bez viņa piekrišanas bildes publicēt, piemēram, sociālajos tīklos. Arī ar to tālvadības pilotieir jārēķinās! “Tajā pašā laikā var būt gadījumi – un, diemžēl, ir arī tādi cilvēki sabiedrībā, – ka dronus izmanto ļaunprātīgos nolūkos – novēro, paskatās, kad cilvēki ir mājās, kad ne un tamlīdzīgi. Tā ir viena no metodēm, kā viņi to dara, jo tikpat labi viņi var īpašumu novērot, mašīnā sēžot, pievienojot nemanāmas videokameras īpašuma tuvumā u.tml.,” min I. Ozols.

Aizver aizkarus!

“Rīcību, kā rīkoties gadījumā, kad cilvēks redz, ka lido drons un tas nav identificējams (kas savukārt rada pamatotas aizdomas par to, ka varētu radīt kāda veida apdraudējumu), dalītu divās daļās. Pirmkārt, ja man nepatīk, ka kāds gar logiem lidina dronu, tad visupirms arī pašam sevi jāmēģina aizsargāt, piemēram, aizvelkot logiem priekšā aizkarus. Otrs – var vērsties policijā, kas šo jautājumu risina tālāk,” – tā I. Ozols. Taču te vēl jāņem vērā, ka arī policijai, lai rīkotos, būs nepieciešama diezgan detalizēta informācija, pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka šādi ziņojumi tiek vienkārši pieņemti zināšanai, jo iespējamo pārkāpumu nav iespējams nekādi fiksēt.

Ja nu plāno iegādāties dronu…

Tiktāl par personām bez droniem. Bet tiem, kas par tāda iegādi vēl tikai domā,

Civilās aviācijas aģentūras paspārnē ir izveidota informatīvā mājas lapa, kur cita starpā ir arī virtuāls rīks, kas ļaus vieglāk orientēties, kurus noteikumu tieši tev jāņem vērā, vadoties, piemēram, no drona svara (https://uas.caa.lv/). Savukārt VAS «Latvijas gaisa satiksme» (https://www.lgs.lv/) sniedz plašāku informāciju par to, kur var un kur nevar lidot. “Ir tāds mīts, ka droni jau tikai rotaļlietas, īpaši, ja vieglāki par minētājiem 250 gramiem, un uz tiem noteikumi neattiecas. Bet tā nav! Tādēļ jebkurā gadījumā pirms lidojuma ar noteikumiem būtu jāiepazīstas,” piebilst I. Ozols.

Uzklausīja un atbildes meklēja Liena Trēde