Kāpēc vispār jābūt medijpratīgam? Izprotot, kā rodas, darbojas un izplatās viltus ziņas, tomēr ir daudz mazākas iespējas kļūt par kādas manipulācijas vai, sliktākajā gadījumā, pat krāpšanas upuriem. Par to, kā šie procesi notiek, vairāk pasākumā pastāstīja Emīls Rotgalvis
, mācīts žurnālists un arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu vadītājs. Savukārt mūsu laikraksta redaktore Ivonna Plaude centās iezīmēt problēmas, kas raksturīgas tieši Latvijas mediju videi. To skaitā, starp citu, arī nesakārtotība likumdošanā, kas apgrūtina nošķīrumu starp medijiem, žurnālistiem un, piemēram, vienkāršiem aktīvistiem sociālajos tīklos. Visbeidzot Latvijas senioru kopienas apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Kalnāja plašāk pastāstīja par organizācijas pieredzi sabiedrības informēšanā. Aktīvi tajā iesaistījušies arī Covid-19 pandēmijas laikā, piemēram, aicinot seniorus vakcinēties. Un izaicinājums bijis ne tikai kādu pārliecināt, bet arī, piemēram, tas, kā uzrunāt sabiedrības daļu, kas latviski nemaz nerunā.
Pasākuma otrā, neformālā daļa bija veltīta sarunām un diskusijām. No tām – vien dažas atziņas. Seniori, kā paši piekrīt, ir visnotaļ lieli lasītāji. Taču tāpat arvien vairāk viņi patērē arī internetā pieejamo saturu, dzīvojas sociālajos tīklos u.tml. Mazliet informācijas plašumos atlasīt to, kas īsti ir kas, apgrūtinot arī padomju laiku pieredze, kad visos medijā pēc būtības drukāja vienu un to pašu, un nav bijis lielas jēgas meklēt alternatīvus informācijas avotus, salīdzināt ziņas. Vēl, protams, jautājums, cik informācija, mediji senioriem pieejami. Te savukārt var palīdzēt arī bibliotēkas darbinieks, un daudziem aktīviem senioriem tieši bibliotēkas ir vietas, kur lasīt, uzzināt ko jaunu, mācīties, arī socializēties, īpaši jau lauku teritorijās. Tieši tādēļ, pat ja laukos tiek aizvērtas skolas, bibliotēkām, uzskata L. Kalnāja, noteikti būtu jābūt visur un visiem aizsniedzamām!
