8. maijs. Nesteidzīgi vasarīgajā pēcpusdienā uz Lestenes baznīcu un Brāļu kapiem nāk cilvēki ar ziediem. Stundu pirms svinīgā pasākuma kapos baznīcas vēsajos mūros var noklausīties Liepājas stīgu kvarteta priekšnesumu un apbrīnot restauratoru paveikto.
14.00 pa galvenajiem kapu vārtiem karogu paēnā ienāk oficiālās personas un organizāciju pārstāvji. Tiek nolikti vainagi un ziedi. Prominenču vidū regulārie Lestenes pasākumu apmeklētāji – Saeimas priekšsēdētāja, aizsardzības ministrs, Bruņoto spēku komandieris, Daugavas vanagu vadība un citi.
Kā savā uzrunā saka Nacionālo karavīru apvienības priekšsēdis, karavīrs Edgars Skreija, tieši šajā brīdī – 14.00 – pirms 73 gadiem tikusi pārtraukta kaujas darbība Kurzemes cietoksnī un turpmākajos smagās okupācijas gados bijis šis viens mierinājums – mēs savu Kurzemi nosargājām, mēs netikām sakauti! Viņš aicina godināt savus cīņu biedrus – gan tos, kam palaimējies sagaidīt šodienu, gan tos, kas atdusas Lestenes un citos Brāļu kapos. Blakus plāksnei, kurā iegravēti leģionāru – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru – vārdi, tiek svinīgi atklāta un mācītāja Jāņa Saulīša iesvētīta plāksne ar to cīnītāju vārdiem, kas izpelnījušies augstākos kaujas apbalvojumus, jau cīnoties leģiona rindās. Viena no viņiem – pulkveža Kārļa Aperāta – vārds lasāms abās plāksnēs. (Pulkvedis kritis kaujā pie Zilupes 1944. gada 16. jūlijā. – Red.)
Patriotiskas runas mijas ar leģionāru dziesmām Dobeles zemessargu un vīru kora «Tēvija» izpildījumā.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā uzrunā uzsver, ka šogad mūsu Latvija ne tikai svin simtgadi, bet arī divu neatkarību ilgums kļūst vienāds ar okupācijas ilgumu. (Matemātika vienkārša 100-50=50.)
Saules uzkarsētajā kapu laukā paliek mūsu nestie pavasara ziedi un karavīri, kas nesagaidīja ziņu par Latvijas brīvību, par kuru viņi atdeva savas jaunās dzīvības. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pat atrod atskaņas – brīvība-dzīvība.
Pēc svinīgajām runām un dažu vēl klātesošo leģionāru godināšanas (viņi šogad pirmoreiz tika sēdināti īpašās goda vietās) lapenītē aiz baznīcas jau neformālākā gaisotnē notiek kora «Tēvija» godināšana 25. dzimšanas dienā, Lestenes pagasta uzsaukto desiņu cepšana un saviesīgas sarunas.
Un kādas aktivitātes ir paredzētas kapitulācijas parakstīšanas īstajā datumā, tas ir šodien?
Katra vara vēsturi traktē pa savējam un katrs režīms to deķīti velk uz savu pusi-tā ar tagad pat šais piemiņas pasākumos…gudri cilvji stāv pāri šiem izkalpīgajiem,bezmugurkaula politiķiem,amatpersonām un ar cieņu piemin Lielajā Tēvijas karā kritušos un saka paldies parmieru uz zemes,ko viņi izcīnīja
Nu re, paši sapratāt, ja sakāt ”katrs režīms pa savējam”. Lai ar kā kādam nepatiktu, Latvijas šobrīd ir brīvu pilsoņu brīvas izvēles valsts; valsts, kas aug un mācās, bet karā kritušie.. Sarkanie vai brūnie? Miers visu kritušo pīšļiem! Bet tas nebija Latvijas vai latviešu karš, šis nebija brīvas Latvijsa karš, tāpēc šīs zemes, šīs Tēvijas pilsoņi (latvieši, krievi, ebreji, poļi, jā, arī balstvācieši, kas savulaik neaizbrauca uz fāterlandi, čigāni…) ir vairākkārtīgi upuri, kam nav ne mazākā pamata svinēt Krievijas valsts uzvaras dienu! Nevar svinēt vēl vienas pazemojumu pilnas verdzības sākumu!
Paņemam 9. klases vēsturi un lasām: ”Pēc Hitlera pašnāvības varu Vācijā pārņēma lieladmirāļa Karla Dēnica valdība. Tās pilnvarots, ģenerālpulkvedis Alfrēds Jodls 7. maijā Reimsā parakstīja kapitulācijas aktu sabiedrotajiem (ASV un Lielbritānijai).”
Informācijai biedram VP no tās pašas 9. klases vēstures: ”1941. gada 22. jūnijā Vācija uzbrūk Padomju Savienībai, sākas Vācijas un PSRS karš, ko Krievijā sauc par Lielo Tēvijas karu (1941. – 1945.)”
Uzvaras parkā ikvienu interesentu gaida varens ikgadējais degvīna , svešvalodas alfabēta un kaimiņvalsts karogu krāsu izvirdums.
Var jau saprast arī tos cilvēkus, kuri nav apmierināti ar 2. pasaules kara rezultātiem, jo vai tad tā nav nepiedodama nekrietnība veselus 50 gadus liegt iespēju ekspluatēt citus cilvēkus un nesodīti izzagt visai tautai piederošās materiālās vērtības!
karš nav beidzies kamēr svin 9 maiju
Un vēlreiz apsveicu visus ar Uzvaras svētkiem-baudam tiešraidi no Maskavas ar svētku noslēguma salūtu!
Vispār jau Saeimas priekšsēdētāja nav LINDA Mūrniece.