– No sākuma likās, jā, būs labi, bet arvien paliek trakāk – tik tas burkāns, tik tas kartupelis…Nu varētu būt dažādība.. Vai tad bērnam regulāri ir jāēd makaroni vai kartupeļi ar konservēto gaļu? Jau cik nedēļas nekas nav mainījies. Kāpēc nevarētu būt gurķis uz maizītes vai olas?… Cik tad var kartupelis – makaroni, kartupelis – rīsi, kartupelis – griķi!? Bērnam taču gaļa ir jāēd katru dienu, bet iedod mazo bundžiņu ar gaļu – uz piecām dienām. Tādā gadījumā ir jautājums: cik tad to gaļu bērns saņem skolā? Arī tikpat daudz, cik tagad? Nerunāsim par to, ka tas būtu papildinājums ģimenēm, bet konkrēti par to, ja tā ir viena ēdienreize bērnam? Bet ar šāda saturu paciņu bērns reāli nevar pilnvērtīgi paēst. Tādēļ vēlētos uzzināt: kāda ir skolēnu pusdienām noteiktā kaloritāte un kādu bērns reāli saņem no šim pakām?
Redakcija: Tukuma novada mazajiem skolēniem – 1. līdz 4. klasei, pēdējā izsniegtajā pakā bija jau manāmi uzlabojumi, tieši dažādības ziņā. No 15. līdz 19. februārim paredzētajā pakā bija: 1 kg miltu, 0,5 kg rīsu, 10 olas, 0,425 kg konservētu zaļo zirnīšu, 0,18 kg smalcināta tunča, burkāns un 0,200 kg rozīnes. Papildus vēl arī skolas piens un auglis. Iepriekšējā nedēļā – no 8. līdz 12. februārim bija: 0,380 kg rudzu maizes, 0,400 kg griķu, 1 kg kartupeļu, bumbieri – 0,500 kg, 1 gab. Lestenes kēksiņa, 1 litrs piena un 0,250 kg liellopu konserva.
Ielūkojāmies MK noteikumos, lai salīdzinātu, kādas ir noteiktās normas un salīdzinātu tās ar reālajām, bērniem jau izsniegtajām pakām. Noteikumi paredz, ka izglītojamo ēdienkartē katru dienu jāiekļauj: pārtikas produkti, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis, vārīti griķi, kā arī graudaugu pārslas, vārīti makaroni, vārīti rīsi vai citi putraimi, tai skaitā pilngraudu); dārzeņi, augļi vai ogas, tai skaitā svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis); olbaltumvielām bagāti pārtikas produkti (piemēram, liesa gaļa – liemeņa muskuļu daļas, zivis (fileja), olas, biezpiens, siers, pākšaugi); piens vai piena vai skābpiena produkti (piemēram, kefīrs, jogurts).
Izglītojamo kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu jāiekļauj iepriekš minētos produktus šādā daudzumā: vismaz 200 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetāro ēdienkarti; vismaz 225 g (neto) kartupeļu; vismaz 450 g piena, skābpiena produktu vai ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers); vismaz 700 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu, no tiem vismaz 250 g svaigā veidā*.
Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas komplekso pusdienu ēdienkartē vienam skolēnam
|
Izglītojamie |
Enerģētiskā vērtība(kcal) |
Olbaltumvielas(g) |
Tauki (g)
|
Ogļhidrāti (g)
|
| 1.– 4. klašu izglītojamie | 490–750 | 12–28 | 16–29 | 55–113 |
| 5.–9. klašu izglītojamie | 700–960
|
18–36
|
23–37
|
79–144
|
| 10.–12. klašu izglītojamie | 800–980 | 20–37 | 27–38 | 90–147 |
Uzklausīja un atbildi meklēja Baiba Reinsone
Kas tas palīgskolas beidzēju jautājumu? Vai tiešām galvā pelēko šūniņu nemaz nav? Kartupelis un burkāns ir ēdienu bāze, kuriem pievieno citus produktus un tā var pagatavot 101 dažādus ēdienus, gan zupas , gan otros ēdienus. Vai tad ēdienu pakā jābūt pilnīgi visam, garšvielas ieskaitot? Nedomājošajiem un slinkajiem domāti roltoni, var stumt ģīmī kaut zili paliek.
Tieši tā ….nav jau jāgtauž tas burkāns , kāposts….vāri, cep….zupa, sautējums, salāti utt. Un vispār bērnus uztur vecāki. Jā…..jāgatavo…..nav Hesburgers, bulkas un cīsiņi…. un dod par velti- un vēl nav labi….Un vēļ- mezin tad kāda edoenkarte ir mājās. Nez vai mēneša laikā iztiek bez kartupeļa un burkāna:)
.