Redakcija: pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja: ja zeme pieder baznīcai, tai arī jārūpējas par saviem īpašumiem. Noteikumi paredz, ka 10 metru aizsargjoslā pie upes ķīmiskos šo augu apkarošanas līdzekļus piemērot nevar, taču tie ir visefektīvākie, līdz ar to atliek tikai mehāniskā pļaušana. Zemkopības ministrijai bija iesniegts priekšlikums samazināt šo aizsargjoslu no 10 metriem uz diviem vai trim metriem, bet tas nav akceptēts. Savukārt komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols skaidroja, ka SIA «Clean R» līgumā ir paredzēta latvāņu apkarošana, ko uzņēmums arī veic: “Maijā tie tika pļauti pirmoreiz, un lielākās identificētās vietas ir nopļautas, bet, pieļauju, tā kā šīs platības ir ļoti izmētātas, kaut kur kaut kas arī varētu būt palicis nepļauts.”
Atbildi meklēja Agita Puķīte
Cerams, ka baznīcas zemju appļaušanu neapmaksā Dome.
Baznīcu draudzes nodarbojas ar īres tirgu un citām laicīgām rebēm. Baznīcēni nav trūcīgi. Nauda viņiem ir pļaušanai. Bet vai ir gribēšana? Tā jau ir cita lieta.
Latvāņi vairojas arī pa ceļam uz Laustiķu mazdārziņiem, tikai gar garāžu taku nopļāvuši
Pavasarī latvāņus ir ar lāpstu jāapcērt. Latvāņa augšdaļa ir jāsavāc, jāizžāvē un jākompostē. Herbicīdi nelīdzēs, jo tie pa ceļam nobeigs visu pārējo dzīvo dabu. Ar latvāņiem ir jācīnās selektīvi gadu no gada, tad viņu populācija būs zema. Pļaušana ne vienmēr palīdz, jo pļaujot tu vari iznīdēt citas sugas, bet latvāņi var saglabāties. Tas viss ir roku darbs. Čakars ir liels, bet šādi var samazināt sev un dabai skādi.
Tur dzelzceļa pusē kāda dulli skaudīga lauksaimniece nozāgēja ābeles, aizbēra ar gružu atkritumiem ceļu un aizaudzēja ar zāli bijušos mazdārziņus – piesārņoja dabu un plātījās ar draugiem polijas jumtu. Lūk no kurienes kājas lapplāņu audzētājiem, ka tik citiem netiek, kaut pati aizrīsies, lai gan, ne viņai tur nebija dārziņš, ne kopa. Ja vēl viņa dieva kalpone, tad ellē tādai vieta, lai nepiesārņo Latvijas dabu un dvēseli ar melnu skaudību.
labojums polijas vietā policijas jumts