Skolēni Zemgales vidusskolā nav apdraudēti

Rīt Zemgales vidusskolā, tāpat kā citās novada izglītības iestādēs, sāksies mācības. Kā dienu iepriekš stāstīja skolas direktors Vladimirs Skuja, 31. decembrī iebrukušas aktu zāles teritorija ir norobežota un jau pirmās stundas laikā skolēnus informēs, kurus gaiteņus viņi varēs izmantot. Direktors arī stāstīja, ka 4. janvārī negadījuma vietu apskatīja SIA «LBS-konsultants» eksperts Artūrs Kravcovs.

Rīt Zemgales vidusskolā, tāpat kā citās novada izglītības iestādēs, sāksies mācības. Kā dienu iepriekš stāstīja skolas direktors Vladimirs Skuja, 31. decembrī iebrukušas aktu zāles teritorija ir norobežota un jau pirmās stundas laikā skolēnus informēs, kurus gaiteņus viņi varēs izmantot. Direktors arī stāstīja, ka 4. janvārī negadījuma vietu apskatīja SIA «LBS-konsultants» eksperts Artūrs Kravcovs.

Skolēniem visu parādīs

Eksperts apskatījies, kā būvētas jumta konstrukcijas un kādi materiāli būvniecībā izmantoti. Savu gala slēdzienu viņš solījis norādīt aktā, tāpat kā to, kas pateikts mutiski – ka skolēnu uzturēšanās tajā ēkas daļā, kura šobrīd paredzēta skolēnu kustībai un mācību darbam, ir droša. Direktors arī stāstīja, ka pirmās mācību dienas pirmajā stundā paredzēts skolēnus instruēt par to, kur varēs pārvietoties un kur ne, tāpat bērniem tikšot parādīts, kā izskatās negadījuma vietā, lai viņiem nerastos vēlme to ik pa laikam darīt pašiem. Vaicāts, ko patlaban skolā dara celtnieki, V. Skuja stāstīja, ka celtnieki cenšoties aizvākt tās konstrukcijas daļas, tostarp jumta segumu, kuru atdalīšanai nav nepieciešams metāla griezējs.

Slodze uz konstrukcijām pārāk liela

Vakar mēs sazinājāmies ar ekspertu A. Kravcovu un noskaidrojām, ka mutiski ar skolas direktoru situācija pārrunāta, taču nākamās nedēļas laikā tiks sagatavots oficiāls slēdziens par notikušā iemesliem: "Dažos vārdos varu teikt, ka konstrukcija, kura iebruka, tika projektētā pirms vairāk nekā 30 gadiem, tad pat būvēta pati ēka. Protams, ēka tika celta saimnieciskā kārtā, kā pieļauju, bez pienācīgas uzraudzības un visdrīzāk tad arī šī betona kārta tur parādījās. Manuprāt, tai tur nevajadzēja būt, jo tā pārslogoja konstrukcijas; un tad vēl sakritušais sniegs, kuru dēļ konstrukcijas neizturēja. Arī vēlākajos gados uzliktais siltinājums un jumta segums, lai arī pats par sevi nav smags, slodzi uz konstrukcijām tikai palielināja. Profilakses nolūkos vajadzēja rūpīgāk jumtu tīrīt jau no paša snigšanas sākuma, lai nepieļautu liela sniega daudzumu. Tad, kad sniega uz jumta ir daudz, grūti noteikt tā slodzi un kurā brīdī jumts varēja iegāzties." Vaicāts, vai tiks sniegti ieteikumi, kas darāms turpmāk, eksperts stāstīja, ka tikšot sniegti vispārīgi ieteikumi: "Skaidrs, ka jādemontē sabrukušās konstrukcijas un daļēji arī sienas virs pirmā stāva pārseguma; sienas no augšpuses jāiekonservē, lai pārsegumā neiekļūtu mitrums. Jāpasūta jauns jumta projekts, jo vecās konstrukcijas nav lietojamas un ir bīstamas. Pārējā skolas daļā, kuru kopā ar celtniekiem apsekojām, bērni var darboties. Pārsegumi un kolonnas nav izkustējušās no vietas, neredzējām arī bīstamas plaisas. Celtniekiem ir pateikts, ka visi demontāžas darbi jāveic tad, kas skolēnu nav skolā – brīvdienās un vakaros, turklāt darba vietu objektā izgaismojot."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *