Rita Šnitko 31 gadu nostrādājusi savulaik slavenā kolhoza «Dzimtene» konservu cehā par noliktavas vadītāju. Pēc izglītības ir ķīmiķe, taču visu mūžu strādājusi pārtikas pārstrādē. Laiki mainījās, un cilvēkiem vajadzēja mainīties līdzi, domāt, kā izdzīvot šajās pārmaiņās. Daudzi pārmaiņu laikā sūdzējās par bezdarbu, bet Ritai aizvien bijuši vairāki darbi un, reizēm pat jābrīnās, kā viens cilvēks visu to iespēj.
Rita dzīvo Tumē, četristabu dzīvoklī. Viņa ir izveidojusi savu piemājas saimniecību «Āboltiņi», kur audzē kāpostus, kartupeļus, gurķus, burkānus un arī skābē kāpostus un gurķus. Kad sākušās pārmaiņas, vietā, kas bija bezsaimnieka zeme, kādreiz kolhozniekiem bija sadalīti dārzi un blakus bija bezsaimnieka māja, bija brīva vieta, kur sabrukušās mājas vietai apkārt varēja dabūt 4,6 ha zemes. Pavisam šai mājai pienācās 6 ha, taču Rita domājusi, ka tik daudz zemes apstrādāt nespēs. Nu iznācis tā, ka dāņi saimnieko līdz pašām namdurvīm… Šajā vietā bija arī savulaik izrakts smilšu karjers, kas aizaudzis ar krūmiem un kokiem. Kaimiņa – dāņa – saimniecības ļaudis vasarā, pašā zaļākajā laikā esot izcirtuši tos ar visām putnu ligzdām. Smaržoja ievas, kārkli, bērzi – viss pa tīro gar zemi!… Daļu nocirsto koku un krūmu sastūma lielās kaudzēs. Šķita, ka to dedzinās, bet tagad izskatās, ka nozāģēto un izcirsto dos šķeldošanai… ”Skats briesmīgs. Tagad visi vēji man svilpo no tās puses. Tā bija vismaz kaut kāds aizsegs no salnām,” par tagadējo kaimiņu būšanu stāsta Ritas kundze.
Vairāk lasiet otrdienas, 15. oktobra, laikrakstā ŠEIT!
