29. jūlijā pūrenieki svinēja Daigones svētkus. Ierosme tiem nākusi no seniem rakstiem, kuros pagasta bibliotekāre Valda Dzelzkalēja uzgājusi, ka tieši šogad Daigones muižai aprit 505. gadi. Un tā jau pavasarī kultūras ļaudis bija nodomājuši, ka svētki notiks plašajā «Reinu» māju pagalmā.
«Reinās» viens aiz otra ieradās ļaudis no «Bužiņām», «Dziļkalniem», «Klētniekiem», «Dzirniekiem», «Ozoliem», «Dankumiem», «Bramaņiem» un vēl citām mājām. Viesiem līdzi bija senas lietas izstādei, fotogrāfijas, grāmatas un pat dažādi arheoloģiski atradumi, savukārt uz vietas bija apskatāma Pūres bibliotēkas veidotā fotoizstāde (fotogrāfiju autori Oskars Grumolcs un Ivars Vistopols), senlietu un rokdarbu izstāde. Starp atmiņu stāstiem, kurus stāstīja Vilnis Medisons, Pēteris Heimanis, Mārtiņš Bērziņš un Aija Celitāne, dziedāja vokālais ansamblis «Labāk nekā vakar» un folkloras kopā «Ozols» no Tukuma.
Vēsture:
*1511. gadā rakstos pirmoreiz minēts Daigones vārds; 1704. gadā Daigones muiža pieder hercoga kancleram Frīdriham Brakelam, kam pieder 10 bruņinieku arkli zemes (1 arkls – 108 ha);
*1795. gadā muiža kļūst par Krievijas cara kroņa muižu;
*1922. gadā – Latvijas zemes reformas gaitā – muižas 244 hektārus sadala Latvijas zemnieku saimniecībām.
*19. gs sākumā četrus kilometrus no muižas uzceļ krogu, kur laikā no 1880-1928. gadam atrodas skola.
*1819. gadā pie «Reinām» atrod bronzas senlietas, bet 1929. gadā Reinas senkapos notikuši izrakumi. 1963 gadā Zviedru senkapos izrakumus veicis arheologs Ē. Mugurēvics.
*1859. gadā «Reinās» dzimis jurists un vēsturnieks Jānis Reinbergs, 1888. gadā «Kažodziņos» dzimis pulkvedis, vēlākais Latvijas kara ministrs Fricis Birkenšteins; Daigonē dzimis Lāčplēša ordeņa kavalieris Jānis Valdis Bekmanis un Fricis Avotiņš;
*1941. gadā padomju vara no «Krimpu» mājām izsūta Eimaņu ģimeni, bet 1949. gadā represē 17 cilvēkus no «Kažociņiem», «Kreģiem», «Namaudiem», «Pēļām», «Beķeriem», «Birzniekiem» un «Bundziniekiem».
*1949. gadā izveido lauksaimniecības arteli «Daigone», kuru 1952. gadā apvieno ar kolhozu «17. jūnijs», ko 1961. gadā pievieno Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijai.
Daigones krogs (vēlākā skola) acīmredzot ir tā iespaidīgā laukakmeņu ēka ar kārniņu jumtu, kas tagad, palikusi bez saimnieka un bez logiem, pamazām sabrūk. Žēl. Vēsturiskas vietas vajadzētu sakopt. Sakarīgam projektam barbūt izdotos dabūt Eiropas naudu.
Man liekas, ka kaut ko esat sajaucis. Bijušais Daigones krogs (atrodas 4 km no Daigones muižas) ir privātīpašums, logi ir vietā un īpašnieks vietu sakopis.