Praviņās – ar domām par jaunu skolu un jaunām metodēm

Otrdien, 5. aprīlī, uz sanāksmi par Praviņu pamatskolas turpmāko nākotni un iespējamo alternatīvās skolas izveidošanu stāstīja Drustu tautskolas «99 Balti zirgi» vadītājs Ojārs Rode un biedrības «Tautskola 99 Baltie zirgi» pārstāvji Silva Balode un Reinis Ziļevs. Viņi Praviņās plāno veidot Drustu skolas filiāli.

Otrdien, 5. aprīlī, uz sanāksmi par Praviņu pamatskolas turpmāko nākotni un iespējamo alternatīvās skolas izveidošanu stāstīja Drustu tautskolas «99 Balti zirgi» vadītājs Ojārs Rode un biedrības «Tautskola 99 Baltie zirgi» pārstāvji Silva Balode un Reinis Ziļevs. Viņi Praviņās plāno veidot Drustu skolas filiāli.

Laiks un bērni izvirza citus noteikumus
Kā uzrunājot vecākus, skolotājus un skolēnus, stāstīja skolas veidotāji, ideja veidot alternatīvu izglītības iestādi radusies, ņemot vērā pašu pieredzi kā vecākiem, kurus neapmierina lielo skolu standarti: "Ir cits laiks, kas prasa citu domāšanu, jo ir cita informācijas pieejamība. Tāpēc jābūt savādākai skolai, jo arī bērni savādāk uztver pasauli. Ir liela atšķirība starp bērniem, kuri tagad ir pieauguši, un vienu piecgadnieku, kuru ar vārdiem "stāvi klusu" vairs nepaklusināsi – sekos jautājumu rinda… Un tas nenozīmē, ka bērns nav audzināts, tas tikai liek vērtēt visu savādāk – ka bērnu nevar tik vienkārši izaudzināt un ka metodēm jābūt savādākām, vērstām nevis uz sacensību, bet gan paša bērna labsajūtu. Līdz šim skolā svarīgākais bijis rezultāts – atzīmes, vērtējums, taču mēs gribam likt pretī cita veida skolu, kurā galvenais būtu sadarbība (bērnu vidū, bērnu un skolotāja, bērnu un vecāku) un caur to arī virzība uz panākumiem. Turklāt katram tādā tempā, kādā viņš spējīgs šos panākumus sasniegt. Tas nozīmē, ka nedrīkst bērnus salīdzināt, jo katram varēšanas latiņa ir atšķirīga – ir jātiecas uz augšu, tikai jāsaprot, ka katrs to izdarīs savā laikā."
S. Balode stāstīja, ka alternatīvajā skolā izvirza piecas attīstības un izglītības prioritātes – fizisko, emocionālo, garīgo, intelektuālo un sociālo. Tādējādi mēģinot veidot tādu atmosfēru, kas dod iespēju bērniem runāt vienam ar otru un veidot attiecības: "Liela nozīmē tajā darbā, kuru gribam šeit uzsākt, ir vecākiem, jo viss atkarīgs arī no tā, kā vecāki ar bērnu strādā ģimenē.
Kāpēc tad viss vajadzīgs? Redziet, ir daudz bērnu, kam nereti intelekta koeficients ir virs vidējā, bet viņam nav vietas skolā, jo ir uzvedības problēmas, – viņu sūta no komisijas uz komisiju un tad kaut kur nogrūž… Ar to mēs negribam teikt, ka skolas un skolotāji ir slikti, tikai nereti bērnu skaits klasē ir tik liels, ka skolotājs nevar visu pamanīt, izdarīt, ar katru pastrādāt. Bet šeit ir harmoniska vide gan paša mājā, gan apkārtnē, tāpēc ir lieliska iespēja izveidot savādāku skolu."

Vairāk lasiet 12. aprīļa laikrakstā.

Komentāri

  1. Izlasot rakstu man likās, ka te ož pēc vecāku naudas kāstuvītes- visur tik figurē tas vecāku atbalsts. Un ja kas- tad dažus gadus atpakaļ ar privato bērnu namu saistītā skandālā figurēja Ziļevu uzvārds. Vai tik nebūs no tās pašas "ligzdas" ?!
    Silva, gribētu zinat par Jūsu un Ziļeva kunga izglītību- vai esat pedagogi?

  2. Te jau ir tās alternatīvās briesmas, kad privātprakses dēļ būtu jālikvidē piespiedu izglītošana, bet tas draud ar daudzu barotavu zaudēšanu, kad sabiedrība varētu pieprasīt likvidēt Izglītības Ministriju un pārvaldes struktūras.
    Tad katrs maksātu tikai darba darītājam nevis pakaļām un vīzdeguņiem.

  3. Dzirdēts, ka viena no pasaules labākajām izglītības sistēmām ir Jaunzēlandē, kur tieši tā arī izdarīts – likvidēta izglītības ministrija, vietā atstājot nelielu pārvaldi. Un skolas veido vecāki ar pedagogiem. Rezultāti ļoti labi, šādi tur strādā jau 20 gadus.

  4. Kas krievam labi, vācietim – nāve. Lai nu jaunzēlandieši iztiek ar savu sistēmu. Mūsu izglītības sistēma lielā mērā tieši tādēļ ir tādā stāvoklī, ka tika pārņemta nez kādu ārzemju pieredze. Bet Oto taisnība – ministrijas nereti stipri traucē dzīvot un strādāt.
    Šinī projektā būtu ļoti uzmanīgi jāskatās (vispirms jau pašvaldībai), kas tie par cilvēkiem, kuri nāk ar šādu priekšlikumu, un kādi ir viņu darba rezultāti citās vietās. Kur vēl ir viņu skolas, kā tur bērni mācās, kāda ir sekmju statistika un cik tas maksā pašvaldībai, vecākiem? Internetā nevar redzēt neko vairāk par viņu tālruņu numuriem un stāstiņu, cik labi bērniem Drustos un kā vākti atkritumi vai jāorganizē pasākumi.

  5. Otrdien, 5. aprīlī, uz sanāksmi par Praviņu pamatskolas turpmāko nākotni un iespējamo alternatīvās skolas izveidošanu stāstīja Drustu tautskolas «99 Balti zirgi» vadītājs Ojārs Rode un biedrības «Tautskola 99 Baltie zirgi» pārstāvji Silva Balode un Reinis Ziļevs. Viņi Praviņās plāno veidot Drustu skolas filiāli.
    Pievēršat uzmanību! «99 Balti zirgi» vadītājs Ojārs Rode un biedrības «Tautskola 99 Baltie zirgi» pārstāvji Silva Balode un Reinis Ziļevs
    Balti un Baltie zirgi! 🙂

  6. Digna,paldies par jautājumiem! Jā, protams, ka Tukuma novada Dome, pirms pieņem gala lēmumus ļoti rūpīgi izsver visus "par" un "pret", ne velti Domes deputāti ļoti rūpīgi vētī visu informāciju, dokumentus, kā arī biedrības darbību. Neviens zīmulis, krēsls vai cits inventārs nevienam netiek uzdāvināts. Ja Dome izlems par labu šīs skolas darba turpināšanai par labu, tad biedrība nesīs pilnu atbildību par jebkuras inventāra vienības esamību un lietošanu. Turklāt – inventārs skolas ēkā(izņemot jauno sporta zāli un ēdnīcas korpusu) ir pietiekami nolietots un biedrības uzdevums būs šo aprīkojumu un inventāru atjaunot un papildināt. Tāpat, Dome un Izglītības ministrijas kontroles dienesti veic regulāras un rūpīgas pārbaudes par skolas finansējuma izlietošanu, inventāra izmantošanu un visu pārējo, kas saistīts ar skolas darbību. Turklāt, likums par biedrībām un nodibinājumiem nosaka caurspīdīguma principus visām darbībām. Tas nav SIA, kur uzņēmuma īpašnieks var veikt darbības un tad kaut kādā veidā slēpt pēdas. Neviena sabiedrisko organizāciju skola(tādu Latvijā ir 20 gadu laikā kopumā ir 10) nav pat tuvu bijusi lietām, kas saistās ar biznesu, jo, gluži vienkārši tāds nevar pastāvēt ne no likuma viedokļa, nedz arī reāli, lai arī kā kāds to vēlētos. Ja tā būtu, tad Latvijā būtu sabiedrisko organizāciju veidotu skolu, kuru uzturētāji "peldās" naudā un taisītu "lielo biznesu". Uzdodiet jautājumu – kāpēc tā nav? Jo tas nav iespējams un arī šādas skolas tiek veidotas citu apsvērumu pēc – sabiedriskajam labumam.
    Pašvaldība ir jau pērn pieņēmusi lēmumu skolu slēgt, jo budžetā nepietiek līdzekļi, lai pašvaldība skolu spētu uzturēt. Trūkstošos līdzekļus, ar ES fondu palīdzību vasarā organizējot seminārus pedagogiem, nometnes lielpilsētu bērniem, skola var iegūt. Arī piesaistot uzņēmēju un privātpersonu ziedojumus. Kā arī ekonomiskāk saimniekojot. Ideālais variants būtu izmantot visas šīs iespējas, lai vecākiem vispār nebūtu nepieciešamība veikt līdzmaksājumus. Jo gluži vienkārši lauku iedzīvotājiem nauda ir krietni mazāk, nekā pilsētā dzīvojošiem un strādājošiem cilvēkiem.
    Ja tas viss būtu tik viegli un skaisti, kā varbūt šķiet no malas, tad Tukuma novada Dome nevarētu atkauties no gribētājiem veidot alternatīvās skolas. Bet atkal jautājums – kāpēc tā nav? Atbilde ir vienkārša – tas ir ļoti grūts un smags darbs, kas prasa lielu pašatdevi un nav daudz cilvēku, kas būtu gatavi uz to parakstīties.

  7. Un vēl maza piebilde – varbūt mēs esam pārāk pieraduši uz dzīvi skatīties tikai caur materiālismu, cenšoties visā saskatīt kāda vēlmi iedzīvoties? Varbūt tāpēc, ka tādus centienus redzam ar valdību saistīto grupējumu vidū? Es personīgi pazīstu ļoti daudzus cilvēkus, kas ik reizi paceļot dibenu no krēsla, neprasa: "A, cik es nopelnīšu?". Viņi dara. Varbūt, zināmā mērā tie citu acīs ir dīvaini ideālisti, kas ne visur primāri saskata naudu. Varbūt tas ir atgādinājums, ka ne visu, it sevišķi bērnus un ģimenes, var mērīt caur šo prizmu. Jo aiz katra cilvēka, aiz katras ģimenes ir emocijas, dzīvība, rūpes.
    Mums stāstīja skolas pedagogi, ka ir daži bērni skolā, kuri tikai tur dabū ēdienu, jo mājās nav kas par to parūpējas. Skolotāji nesuši šiem bērniem papildus ēst no savām mājām, jo ar vienām pusdienām diennaktī augošam bērnam ir par maz. Tādu skolotāju priekšā ir jānoņem cepure un dziļi jāpaklanās. Vai šādi bērni nav pelnījuši mācīties un kaut skolu izjust kā miera salu, kur viņi ir siltumā un pabaroti? Kā jūs domājiet – vai šādus bērnus aizvedot uz kādu lielo Tukuma skolu vai citu(ja neglābjami likvidē Praviņu skolu) sagaidīs ar ovācijām? Vai pilsētas bērni, kas visdrīzāk tā īsti nezina ko nozīmē izsalkums, viņus sapratīs? Nē, tie būs par apsmieklu un kāju pameslu. Viņi kaut kā "nolauzīs" gadus skolā, uzkrās milzīgu rūgtumu pret apkārtējo pasauli un spēcīgāki būdami, mēģinās atriebties vienalga kam par piedzīvoto pazemojumu, apdraudēs pilsētniekus uz ielas. Vai tā ir ideālā izeja?
    No tādu bērnu vecākiem nav iespējams prasīt naudu. Mums kopā jādomā, kā šādiem bērniem palīdzēt, jo valsts arī nevar(negrib?) to darīt. Tai pat laikā noziedznieki, ievērojot viņu cilvēktiesības, katru dienu tiek pabaroti ar tauku zupiņu, presē tiek sacelta sašutuma pilna brēka un cilvēki gatavi nolinčot saimnieku, kas trīs dienas, būdams dzērumā, nebaro piesietu suni. Tai pat laikā mēs neredzam blakus bērnus, kas dzīvo sliktākos apstākļos nekā ar visu gatavu nodrošinātie noziedznieki. Kur te ir taisnība? Kur te var aizdomāties par biznesu? Nezinu…

  8. "kas tie par cilvēkiem, kuri nāk ar šādu priekšlikumu, un kādi ir viņu darba rezultāti citās vietās. Kur vēl ir viņu skolas, kā tur bērni mācās, kāda ir sekmju statistika un cik tas maksā "
    "kas vācietim , kas krievam", bet latvietim – bremze
    Lienei kā jau sievietei gribas, lai nāk pasaules radītājs – Dievs. Taču pielidzināt mēdz zemes putekļus, kuri izmīcīti no mēdiju māliem, lai sabiedrībai pasniegtu kā vienīgo, pareizo un vajadzīgo. Tikai ar to kura vajadzību redzam, kur iekrituši. Gan Šķēle, gan Šlesers, gan Kalvītis un visādi Batjkas zināms no kurienes naudu grābuši un biznesu taisījuši.
    Mēs esam aizmirsuši, ka kādreiz ikvienam ir jāsāk, lai lielais darbs uz priekšu tiek. Tādēļ ir jāļauj un jāseko, nevis es skatīšos kā Rīgu un Dienvidu tiltu cēla un piedevām miljonus kabatās bāza, par "puķēm miljonāri tapa" un labu esam sauca, jo daudz taču darījis no tautas maka.

  9. Manuprāt,sen jau kaut ko tādu vajadzēja Tukumā.Tikai tā kā tautskolās u.c. nav tā naudas kāšanas vieta,Tukumā nekas tāds arī līdz šim nav bijis,ko iesāka vai uz ko varēja ko darīt, to laikus Druka nolikvidēja. Iecere apsveicama.Labprāt tajā piedalīšos un atbalstīšu.Konkrētāk – lūdzu rakstīt pkult@inbox.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *